Reklāma

Latvijā veidos bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmu

Jaunākie raksti

Dienvidkoreja palaidusi satelītu, izmantojot pirmo pašu radīto raķeti

Dienvidkoreja nupat spērusi nozīmīgu soli, lai kļūtu par daļu no kosmosa valstu saimes. Tiek ziņots, ka Dienvidkoreja pirmo reizi...

“Amazon” iepazīstina ar savu pirmo pilnībā autonomo mobilo noliktavas robotu

Ņemot vērā iespējamo krīzi nodarbinātības jomā, "Amazon" jo cītīgi jāstrādā pie automatizācijas un robotikas risinājumu integrācijas savās noliktavās. Šajā...

Turpinoties lielam pieprasījumam pēc Apple AirTag, varētu tikt izlaists uzlabots modelis

Apple AirTag ierīču izsekotājs tika izlaists nedaudz vairāk kā pirms gada, un izskatās, ka tas ir bijis salīdzinoši populārs,...

PCI Express 7 astoņkārt pārsniegs PCI Express 5 ātrumus

PCI Express 5.0 vēl nav nonācis pie lietotājiem datoros, kad jau PCI-SIG komiteja uzsākusi darbu pie PCI Express 7.0....

Seagate IronWolf Pro 6 TB NAS cietā diska apskats

Seagate IronWolf un IronWolf Pro sērijas diski aptver ietilpības variantus no 1 TB līdz pat iespaidīgiem 20 TB un...

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veicinās bezpilota gaisa kuģu jeb dronu integrāciju civilās aviācijas jomā, Latvijā izveidojot bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmu.

Pēdējo gadu laikā strauji attīstījušās bezpilota gaisa kuģu (BGK)  jeb dronu tehnoloģijas un  to izmantošana gan militārajā, gan uzņēmējdarbības un izklaides jomā. Pēc Eiropas savienības datiem kopējais reģistrēto dronu lidojumu skaits jau tuvojas 2 miljoniem. Tāpēc svarīgi ir regulēt dronu pārvietošanos un atbildīgi integrēt tos kopējā Latvijas gaisa telpā.

Pieaugot dronu tehnoloģiju nozīmei ekonomikā, diemžēl nākas konstatēt arī situācijas, kad nesaskaņots drona lidojums rada personu īpašumu apdraudējumu un cilvēktiesību aizskārumu, kā arī riskus un draudus kopējai Latvijas gaisa telpai. Tādēļ sakārtot bezpilota lidaparātu uzņēmējdarbības vidi un BKG satiksmes regulējumu tā, lai efektīvi un droši attīstītos gan nepilotējamā, gan pilotējamā aviācija ir izaicinājums valstij un nozarei kopumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver: “Viens nesankcionēts drona lidojums var radīt zaudējumus, kas mērāmi vairākos tūkstošos vai arī cilvēku dzīvībās. Šie apsvērumi aktualizēja nepieciešamību risināt jautājumus par drošību un drošumu dronu operāciju laikā. Esmu gandarīts, ka Latvijā aktīvi norit darbs pie bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmu ieviešanas. Tai jākļūst par drošības stūrakmeni, lai tālvadības piloti varētu dronus pilotēt droši, veikt lidojumu saskaņojumus ātri un droši vienā platformā, bet valsts iestādes sadarbotos informācijas apmaiņā. Aicinu, lai dronu piloti iznāktu no pelēkās zonas un atbildīgi reģistrētos un saskaņotu lidojumus!”

CAA jau pērn uzsākusi darbu pie ES Kohēzijas fonda projekta īstenošanas, lai līdz 2023.gada beigām izveidotu un ieviestu inovatīvu BGK jeb dronu pārvaldības uzraudzības sistēmu, kas nodrošinās visu ar  bezpilota gaisa kuģu pārvaldību saistīto pakalpojumu pieejamību un savietojamību e-vidē: reģistrēšanos, tālvadības pilotu pārbaužu veikšanu u.c., kas kopumā uzlabos publisko pakalpojumu pieejamību un sekmēs apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanos. Vienlaikus tiks uzlabota informācijas aprite starp CAA un citām iesaistītajām pusēm, lai tās efektīvāk varētu pārliecināties par veikto lidojumu atbilstību regulējuma prasībām, kopumā uzlabojot civilās aviācijas drošumu un drošību.

Lai pilnveidotu veikto BGK operāciju monitoringu un kontroli Latvijas gaisa telpā, minimizējot aviācijas riskus, ko rada nesankcionēti BGK lidojumi, projekta ietvaros uzraudzības nolūkos izvietotas BGK signālu uztveršanas iekārtas lidostā “Rīga” un “Liepāja”.

Gandarīts par projekta norisi, CAA direktors Māris Gorodcovs saka: “Ar Kohēzijas fonda atbalstu uzsāktais infrastruktūras attīstības projekts ir nozīmīgs solis dronu jomas sakārtošanā gan lidostu zonā, gan Latvijas gaisa telpā kopumā. Katram pieņemtajam lēmumam gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā ir  jābūt balstītam uz drošuma un drošības nosacījumiem aviācijas jomā, bet būtiska ir arī faktiskā informācija par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem un vajadzībām. Mēs progresējam jaunā līmenī, lai kopā ar iesaistītajām institūcijām ieviestu uz skaidriem spēles noteikumiem balstītu gaisa telpu bezpilota gaisa kuģu dinamiskai ienākšanai mūsu sadzīvē, hobijos, darbā un biznesā”.

BGK pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveidi Latvijā CAA īsteno ES KF līdzfinansētā projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas ieviešana” ietvaros, ar mērķi veicināt vides un drošības pasākumus Rīgas un Liepājas lidostās un uzlabot drošību Latvijas Republikas gaisa telpā. Kopējās attiecināmās projekta izmaksas – 1 764 705.88 EUR, Kohēzijas fonda finansējums – 1 500 000 EUR.

5 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
5 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
bobis
03.04.2022 21:14

Var izveidot dronus, kas novers citu dronu, nelikumigas darbibas.

Kukainis
04.04.2022 18:01

Kaut kāds vispārīgu un tukšu teikumu savirknējums.
Lūdzu trijos teikumos, ko tā jaunā sistēma konkrēti un reāli darīs? Pārvaldība un uzraudzība ir abstrakti un ļoti plaši jēdzieni.
Viss ko sapratu, atkal grib izgāzt lielu naudu nezin par ko.

Kursors.lv
04.04.2022 20:03
Reply to  Kukainis

Es plānoju ar Ilmāru Ozolu (CAA) ceturtdien radio aprunāties un noskaidrot tādā cilvēcīgā valodā, kas tas ir un kāpēc šo mums vajag.

Kārlis
05.04.2022 07:48

tas izklausās cerīgi.

Krotow
05.04.2022 11:35

Pajautā viņam vai tiem, kuri nodarbojas ar RC avio hobijiem, turpmāk vajadzēs arī uzplečus?

Reklāma