Par to, ka sīkas plastmasas daļiņas var nonākt cilvēka organismā, jau iepriekš bija pierādīts. Taču jaunā pētījumā atklāts, ka mikroplastmasas daļiņas var nokļūt un dzīvoties arī cilvēka asinsritē. Pagaidām vēl nav noskaidrots, kādu tieši ietekmi uz organismu tas var atstāt, taču visādā ziņā tas nav nekas labs.
Nesenā nelielā pētījumā tika pārbaudīti 22 pieaugušu cilvēku asins paraugi un 17 no tiem atklātas plastmasas pēdas. Tā ir tā pati plastmasa, ar ko ikdienā saskaramies, piemēram, plastmasas ūdens pudeles, pārtikas iepakojumi, plastmasas maisiņi utml. Šie sīkie plastmasas gabaliņi ir visuresoši apkārtējā vidē un teju nav tāda vieta pasaulē, kur tie nebūtu fiksēti.
Iepriekš veikti līdzīgi pētījumi pierādījuši, ka mikroplastmasa atrodama arī cilvēka gremošanas sistēmā. Taču līdz šim vēl nebija atklāts, ka tie var atrasties arī asinsritē. Būtībā tas pierāda to, ka mikroplastmasa var ceļot bez bēdu cilvēka ķermenī, atstājot nelabvēlīgu ietekmi uz veselību.
Pēdējos pāris desmitus gadu zinātnieki arvien aktīvāk ceļ trauksmi par mikroplastmasas iespējamo kaitīgo ietekmi gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šīs plastmasas daļiņas var saturēt ķīmiskas vielas, kas var nopietni ietekmēt organisma darbību. Daži pētījumi liecina, ka plastmasas uzkrāšanās var tieši bojāt cilvēka šūnas. Tikmēr 2020. gadā plašā ziņojumā, ko sagatavoja vides un hormonu pētnieki, paziņots, ka plastmasa ir globāls veselības apdraudējums.
Jāpiekrīt, ka šis raksta sākumā minētais pētījums ir visai neliels un neko daudz nepierāda. Tomēr pētnieki jau plāno citus lielākus pētījumus, kas apstiprinātu šos rezultātus un pierādītu, ka plastmasa patiešām ir atrodama cilvēka asinīs.
