Latvijā tomēr skatīs iespējas samazināt akcīzes nodokli degvielai, arī Eiropā meklē risinājumus degvielas sadārzinājumam

Karš Ukrainā deva impulsu straujam degvielas cenu kāpumam un pie mums 95E benzīna cena pietuvojās 2 eiro litrā robežai, taču to vēl nepārsniedza. Naftas cenas ir samazinājušās aptuveni līdz tam līmenim, kādas tās bija dažas dienas pirms kara, bet degvielas cenas joprojām ir augstas un tās samazinās krietni lēnāk. Pagājušajā nedēļā opozīcijas deputāti izteica priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli un uz laiku apturēt biodegvielas piemaisījumu degvielai, lai samazinātu degvielas cenas, taču piedāvājums tika noraidīts, atsevišķiem deputātiem to nosaucot par populistisku.

Enerģētikas un drošības darba grupā tika pārrunāts, ko Latvija tomēr var iesākt, lai samazinātu cenas un to negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Kā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, apsvērti dažādi risinājumi. „Mēs bijām izdomājuši dažādas iespējas un vērtējuši no Ekonomikas ministrijas skatu punkta. Apspriedām ne tikai cenu kāpumu degvielas sektorā, bet kā tas ietekmēs visu kopējo tautsaimniecību tiešā vai netiešā veidā. Tas ir satraucošākais – kopā ar citu energoresursu sadārdzinājumu, šis var novest pie sadārdzinājuma mājsaimniecībām un uzņēmumiem kopumā, pie lielāka cenu kāpuma,” stāsta Indriksone. „Vienojāmies, ka nākamajā tikšanās reizē būs Finanšu ministrijas aprēķini par ietekmēm, lūgsim viņiem precīzus aprēķinus par paredzamo ietekmi akcīzes nodokļa samazināšanai. No Ekonomikas ministrijas skatupunkta paredzamā ietekme līdz gada beigām būtu 100 miljoni eiro, bet, ņemot vērā sadārdzinājumu, ienākumi PVN sadaļā to lielā mērā varētu segt. Tas vairs nebūtu tik liels fiskāls efekts.”

Otrs veids, kā piebremzēt degvielas cenu kāpumu ir biodegvielas piemaisījuma atcelšana. Tas degvielas cenas varētu samazināt par 10-15 centiem litrā. „Otra sadaļa, par kuru vienojāmies, ka tas būtu iespējams un darāms, ir nedaudz palēnināt zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Tas nozīmē atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma degvielai. Tur ir citas nianses, proti, līgumi ir noslēgti, degviela tiek sagatavota jau iepriekš, to nevar izdarīt vienā momentā.”

Indriksone intervijā Latvijas Radio arī pastāstīja, ka starp koalīcijas partneriem īsti nav vienprātības par šiem risinājumiem. „Tas nebija Finanšu ministrijas „pret” tai brīdī un kā viņi uzskata. Mums arī sadarbības partneriem ir dažādi uzskati par akcīzes samazināšanu. Daudzi uzskata, ka šobrīd neliels sadārdzinājums nav tik būtisks, cik būtiski ir gūt ienākumus valsts budžetā, lai varētu atrast finansējumu un nodrošināt finansējuma pieaugumu drošībai. Vērojot globālās izmaiņas un cenu kritumu pēdējo dienu laikā, vērtēsim dinamiski laikā, kā tas turpināsies. Varētu akcīzes nodokli izlīdzināt ar Lietuvu un Igauniju. Esam par to, ka nedrīkstam rīkoties pārsteidzīgi un izlēkt no kopējā skata.”

Problēmas ar augstajām degvielas cenām ir daudzviet Eiropā, cilvēkiem protestējot pret šā brīža situāciju, savukārt valstu valdības pieņem lēmumus – lielākie protesti bijuši Rumānijā un Itālijā. Visaugstākais akcīzes nodoklis degvielai Eiropā ir tieši Itālijai un neapmierinātību pauduši kravas auto šoferi, kā arī iedzīvotāji nabadzīgākajos Itālijas dienvidos. Rumānija nolēmusi samazināt akcīzes nodokli degvielai, savukārt itāļi vēl nav nākuši klajā ar konkrētu piedāvājumu. Akcīzes nodoklis samazināts arī Īrijā, degvielas cenai samazinoties par 15-20 centiem litrā. Šā brīža akcīzes likme Īrija būs spēkā līdz 31. augustam.

Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners rosinājis „krīzes atlaidi degvielai”. Pēc viņa domām, 10 centu atlaide par dīzeļdegvielu un benzīnu valstij izmaksātu 550 miljonus eiro mēnesī. Savukārt ekonomikas ministrs Roberts Hābeks norādījis, ka Vācijas valdība gatavo visaptverošu pasākumu paketi.

Francijas valdība šonedēļ paziņojusi par atbalsta paketi divu miljardu eiro vērtībā. Valsts premjerministrs Žans Kastekss pavēstījis, ka benzīna un dīzeļdegviela cenas varētu samazināties par 15 centiem litrā. Atbalsta pakete paredz, ka šo starpību degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts.

Slovēnijas un Ungārijas valdības fiksējušas maksimālo degvielas cenu – Slovēnijā kopš otrdienas noteiktas maksimālās cenas degvielai, nepārsniedzot 1,54 eiro litrā. Pagaidām tas noteikts uz mēnesi. Ungārijā, kur par degvielu jāmaksā 1,30 eiro litrā, cenas nofiksēšana ilgs līdz maija vidum.

Atbalstu gatavo arī Zviedrija – finanšu ministrs Mikaels Dambergs šonedēļ paziņoja, ka vairāk nekā 1 miljardu eiro vērtajā valdības atbalsta paketē iekļauts pagaidu nodokļa samazinājums benzīnam un dīzeļdegvielai no 1. jūnija līdz 31. oktobrim. Zviedri mēģina nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, proti, saglabāt degvielas cenas puslīdz saprātīgā līmenī, vienlaikus bīdot cilvēkus elektroauto virzienā, jo atbalsta pakete paredz vairāk nekā 6600 eiro cilvēkiem, kas iegādāsies elektroauto. Tāpat Zviedrijas valdība rosina piešķirt dotāciju nepilnu 100 eiro apmērā visām privātpersonām, kurām pieder automašīna. Autoīpašniekiem, kuri dzīvo laukos un mazapdzīvotās vietās, atbalsts varētu būt par 50 eiro lielāks.