Reklāma

Hyundai meitasuzņēmums investēs miljardu dolāru divās ūdeņraža šūnu ražošanas rūpnīcās

Jaunākie raksti

Ķirurgi pirmo reizi veiksmīgi savienojuši ģenētiski modificētas cūkas nieri ar cilvēka organismu

Zinātnieki spēruši platu soli cūku orgānu transplantācijā. Pirmo reizi pētnieki ģenētiski modificētas cūkas nieri veiksmīgi savienojuši ar cilvēka organismu....

Razer uzsāk piedāvāt procesora dzesētājus, korpusa ventilatorus un barošanas blokus

Razer izziņojis jaunus datora aksesuārus un pat svarīgas detaļas, kas arī tiks aprīkotas ar Razer RGB izgaismojumu. Razer Kunai...

“Facebook Messenger” grupu videozvanos ienes papildinātās realitātes efektus

Turpinot attīstīt konceptu par metaversa kompāniju, "Facebook" nācis klajā ar jaunām funkcijām, kas "Messenger" grupu zvanus izkrāsos košākus, ienesot...

Videospēle Among Us gada beigās būs pieejama Xbox un PlayStation konsolēs

Par visai patīkamie jaunumiem paziņojuši šobrīd aktuālās videospēles Among Us izstrādātāji Innersloth, jo sākot no 14. decembra tā būs...

Sony izziņo Alpha A7 IV pilna kadra matricas fotoaparātu

Sony Alpha A7 IV ir jaunākais ražotāja pilna kadra matricas fotoaparāts. Alpha A7 IV fotoaparāts izmanto 33 megapikseļu Exmor...

Korejiešu autoražotāja Hyundai meitasuzņēmums “Hyundai Mobis”, kas ir auto rezerves daļu ražotājs, paziņojis par plāniem Dienvidkorejā būvēt divas jaunas rūpnīcas, kurās tiks ražotas ūdeņraža degvielas šūnas. Tas ir viens no soļiem, kā autoražotājs vēlas paātrināt pāreju uz tā saukto “ūdeņraža ekonomiku”. Hyundai ir viens no nedaudzajiem autoražotājiem, kas aktīvi attīsta ūdeņraža tehnoloģijas, to turpinot darīt arī Toyota un mazākā mērogā arī BMW.

Svinīgo pasākumu apmeklēja Dienvidkorejas augstākās amatpersonas, tostarp valsts prezidents un premjerministrs, kas atkārtoti pasvītro, cik nozīmīgs šis projekts ir visai valstij. Plānots, ka abu rūpnīcu celtniecības kopējās izmaksas būs apmēram 1,1 miljards ASV dolāru, savukārt ražošana tajās sāksies 2023. gadā.

Strādājot ar maksimālo jaudu, abas rūpnīcas kopā varēs saražot ap 100 tūkstošiem degvielas šūnu gadā, turklāt “Hyundai Mobis” jau šobrīd ir lielākais ūdeņraža degvielas šūnu ražotājs pasaulē. Skaidrs, ka palielinoties ražošanas apjomiem, kritīsies šīs tehnoloģijas cenas, kas to padarīs pievilcīgāku plašākai lietošanai.

Tuvāko gadu laikā tam vajadzētu ievērojami samazināt arī ūdeņraža mašīnu cenu, taču joprojām saglabājas infrastruktūras problēma, proti, kur šīs mašīnas uzpildīt ar ūdeņradi. Otrs jautājums – kā iegūt ūdeņradi gana efektīvi un dabai draudzīgā veidā, nededzinot lielu daudzumu dabasgāzes.

Lai arī ūdeņraža vieglie pasažieru auto šobrīd nav ļoti pelnošs biznesa virziens, tas nenozīmē, ka trūktu dažādu citu alternatīvu, kur lietot ūdeņraža degvielas šūnas – uzņēmums plāno paplašināties un ražot ar ūdeņradi darbināmu celtniecības un loģistikas tehniku. Šobrīd jau ir izstrādāts gatavs risinājums iekrāvējam un tiek gatavotas degvielas šūnas arī ekskavātoriem un citai smagajai tehnikai, kurai ar laiku arī būs jāatbrīvojas no iekšdedzes dzinējiem un jāpāriet uz alternatīviem risinājumiem.

AvotsCarBuzz
Reklāma

2 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
2 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments

Kaut kas tur ar to degvielas šūnu tehnoloģiju nav ok, jo Toyota kadu laiku atpakaļ teica, ka samazinās cenu Toyota mirai uz 2025.gadu līdz hibrīdauto cenas līmenim, kas būtu pievilcīgāks paterētājamam, jo būs lētāka nekā elektroauto, bet nesen Toyota paziņoja uz 2025.gadu uztaisīs auto ar ūdeņraža iekšdedzes dzinēju. Tad izskatās ka Toyota mirai uz 2025.gadu nemaksās diži lētāk kā tagad 60’000€!?
Bet Hyundai nesen pateica, ka varbūt uz 2030.gadu fuel cell mašīnas sasniegs elektroauto cenu!?
Ja tagad visi sūdzas ka elektroauto ir dārgs, tad pec 10 gadiem sūdzēsies arī par fuel cell ka tas ir dārgs.

Hyundai ir ražo arī kuģus un smago industriālo tehniku, kur ūdeņraža šūnas var atrast pielietojumu. Automašīnās tā tehnoloģija nevis panāk bačas, bet paliek arvien mazāk konkurētspējīga akumulatoru tehnoloģijām turpinot attīstīties līdztekus uzlādes infrastruktūrai. Izmaksu starpība nevis sarūk, bet turpina pieaugt.

Reklāma
Reklāma
Reklāma