Vācu komponists Ludvigs van Bēthovens (1770—1827) ir slavens ar savām simfonijām. Sava mūža laikā viņš uzrakstīja deviņas simfonijas un bija knapi iesācis desmito, ko veselības problēmu dēļ nespēja palaist tautās. Vienlaikus visus šos gadus komponista fanus un muzikologus nelieka mierā jautājums, kā būtu skanējusi šī Desmitā simfonija. Jomas profesionāļi, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, jau pavisam drīz atklās atbildi uz šo jautājumu.
Pateicoties mūzikas vēsturnieku, muzikologu, komponistu un datorzinātnes speciālistu kopdarbam, Bēthovena Desmitā simfonija ieraudzīs dienas gaismu. Tas iespējams, pateicoties mākslīgajam intelektam, kas tika apmācīts, izmantojot Bēthovena iepriekš sarakstītās simfonijas un viņa veidotos pierakstus Desmitai simfonijai. Šādā veidā mākslīgais intelekts spēja noteikt, kā notīm jāsaliekas kopā, lai iegūtu to skanējumu, kādu bija plānojis Bēthovens.
Nu divu gadu ilgais darbs ir padarīts, un pilns Desmitās simfonijas ieraksts tiks prezentēts jau 9. oktobrī Vācijas pilsētā Bonnā – Bēthovena dzimtenē.
Jāpiebilst, ka jau iepriekš no šiem pierakstiem mēģināts uztapināt Desmito simfoniju. Pāris rindiņas izdevies uzrakstīt Berijam Kūperam 1988. gadā, taču šie centieni galu galā bija nesekmīgi.
