Audi prezentējis pirmo jaunās konceptautomobiļu saimes locekli – elpu aizraujošu rodsteru. Audi skysphere concept ir nosaukums, kas dots elektriskajam divdurvju kabrioletam, kura virsbūves līnijas ieskicē Audi rītdienas dizainu. Ar šo modeli zīmols demonstrē savu vīziju attiecībā uz nākotnes progresīvo luksusa segmentu, kurā interjers kļūst par interaktīvu telpu, savukārt automobilis par aizraujošas pieredzes platformu. To nodrošina autonomā braukšana, revolucionāra interjera pārveidošana un digitāla ekosistēma.
Audi skysphere concept rāda, kā tieši zīmols pārskata luksusa jēdzienu nākotnei – runa vairs nav tikai par braukšanu. Konceptauto izstrādāts ar skaidru mērķi tā pasažieriem piedāvāt aizraujošu un jauna līmeņa pieredzi.
Lai pasažieriem sniegtu maksimālu brīvību, Audi skysphere concept radīts divām atšķirīgām braukšanas pieredzēm: Grand Touring pieredzei un sporta pieredzei. Tam paredzēta kāda satriecoša tehniska detaļa – mainīga garenbāze. Elektriskais dzinējs un izsmalcināti mehānismi ar virsbūves un korpusa komponentēm, kas ieslīd viena otrā, sniedz iespēju mainīt garenbāzes un automobiļa eksterjera garumu par 250 milimetriem.
Ar vienu pogas spiedienu autovadītājs var izmantot plašās iespējas un izvēlēties sev piemērotāko braukšanas pieredzi – viņi var paši vadīt 4,94 metrus garo elektrisko rodsteru Sports režīmā ar saīsinātu garenbāzi, kamēr aizmugurējo riteņu stūrēšana nodrošina automobiļa izveicību neatkarīgi no tā izmēriem. Vai arī var izvēlēties 5,19 metrus garo GT autonomo Grand Touring braukšanas režīmu, kas nodrošinās papildu plašumu kājām un citus integrētās digitālās ekosistēmas pakalpojumus autonomā braukšanas režīmā.
Audi skysphere tiks prezentēts Kalifornijā
Audi skysphere concept savu publisko debiju piedzīvos 2021. gada 13. augustā Monterejas auto nedēļas ietvaros, kas norisināsies Peblbīčas (Pebble Beach) golfa laukumā – kurā arī ir radīts šis automobilis. Šis koncepta automobilis izstrādāts un radīts Audi dizaina studijā Malibu, kas atrodas netālu no leģendārā Klusā okeāna piekrastes lielceļa, kas savieno Losandželosas piepilsētas ar Kalifornijas ziemeļiem. Studijas vadītājs Gels Bazins (Gael Buzyn) ar savu komandu ir šī projekta radošie prāti. Leģendārs uzņēmuma klasiskais modelis Horch 853 rodsters bijis jaunā revolucionārā modeļa iedvesmas avots. Iespaidīgais kabriolets, kas arī ir aptuveni 5,2 metrus garš, bija ne tikai 20. gadsimta 30. gadu mūsdienu luksusa definīcija, bet arī 2009. gadā Peblbīčā uzvarēja konkursā Concours d’Elegance.
Piedziņas sistēma: 465 kW jauda
Uz aizmugurējās ass izvietotais elektriskais motors ir atbildīgs par jaudas nodošanu Audi skysphere riteņiem. Rodsters nodrošina 465 kilovatu kopējo jaudu un 750 ņūtonmetru griezes momentu, bet auto svars ir vien aptuveni 1800 kilogramu. Svara sadalījums ar aptuveni 60 % uz aizmugurējiem piedziņas riteņiem sniedz pietiekamu saķeri un paātrināšanos no 0 līdz 100 km/h vien 4 sekundēs.
Audi skysphere akumulatoru moduļi galvenokārt ir izvietoti aiz kabīnes, kas ir ideāla konfigurācija automobiļa smaguma centram un izveicībai. Tāpat moduļi atrodami starp sēdekļiem skysphere interjera centrālajā tunelī – arī šī pozīcija izvēlēta, domājot par automašīnas dinamiku. Sagaidāms, ka akumulatoru ietilpība pārsniegs 80 kWh, saskaņā ar WLTP ciklu, sniedzot automobilim iespēju ar vienu uzlādes reizi nobraukt vairāk nekā 500 kilometrus, vismaz ekonomiskajā GT režīmā.
Eksterjers: godbijība bez retro
Runājot par izskatu – 5,23 metru garums salīdzinājumā ar 5,19 metriem un 1,85 metru platums salīdzinājumā ar 2 metriem –, viegli saskatāmas līdzības starp Horch 853 kabrioletu un Audi skysphere. Savukārt būtiska atšķirība novērojama šo automašīnu augstumā – leģendārais Horch ar savu slaveno dizainu sasniedza līdz 1,77 metru augstumu atkarībā no virsbūves veida, bet tā autonomais pēctecis Audi skysphere sporta režīmā vairāk pietuvojies zemei ar 1,23 metru augstumu un optimizētu smaguma centru un aerodinamiku. Šis koncepta automobilis izrāda cieņu klasiskajam modelim, taču nav retro imitācija.
Interjers: divas pieredzes sfēras vienā
Runājot par trīs gaidāmajiem koncepta automobiļiem – Audi skysphere, Audi grandsphere un Audi urbansphere, zīmols to dizainu balsta uz pasažierus aptverošo telpu (“sfēru”), kas viņiem kļūst par galveno pieredzi. Tas tāpēc, ka visi šie trīs automobiļi ir radīti ceturtā līmeņa autonomajai braukšanai, kas nozīmē, ka atsevišķās noteiktās ceļa un satiksmes situācijās autovadītājs var atbildību pilnīgi nodot automašīnai.
Tādējādi tādus kontroles elementus kā stūre un pedāļi iespējams novietot neredzamā pozīcijā un pilnībā izņemt no interjera. Un pasažieri, tostarp priekšējā kreisajā sēdeklī sēdošais, var izbaudīt jaunu ērtības pieredzi – brīvību relaksēties atvērtā telpā, iespēju baudīt ainavu un vēju vai Audi skysphere digitālo ekosistēmu.
Automobiļa pieredze: luksuss bez ierobežojumiem
Audi skysphere, Audi grandsphere un 2022. gadā gaidāmais Audi urbansphere ir trīs koncepta automobiļi, kurus četru riņķu zīmols izmanto, lai demonstrētu savu progresīvā luksusa vīziju. Šajā procesā Audi rada automobiļa pieredzi, kas ir kaut kas krietni vairāk par vienkāršu laika pavadīšanu transportlīdzeklī, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B, kā arī par pašu braukšanas pieredzi.
Šiem koncepta automobiļiem ir jauns dizains, kas pārveido interjeru, pasažieru nodalījumu, par automašīnas centrālo daļu, un vairs nepakārto pasažieru pieredzi tehnoloģiju prasībām. Tas tiek atspoguļots ar mainīgu interjera izkārtojumu, kontroles elementu pazušanu un plašo ietilpību.
Žēl tikai, ka cilvēki savā būtībā ir stagnējoši muļķi un vēl šādam konceptam nav gatavi. 10-15 gadi nepieciešami, lai tos pieradinātu pie jauna dizaina, velkot no šī koncepta katrā modelī pa vienai detaļai. Ar šīs dienas tehnoloģijām mēs visi jau brauktu futūristiskos auto ar dizainiem no 15 gadus vecām fantastikas filmām. Bet nē, sēžam Golf3 un kurnam, ka jaunajā golfā elektroniskas par daudz. Un es to saku savos 40+ gados, kamēr mani apstrīd 20 gadīgi pienapuikas. Nožēlojami!
Vo, vo! Pensionārs Pēteris stagnē uz sava 3. Golfa un nepērk jaunāko, jo baidās no elektroņikas.
Štrunts par elektroniku, ja tās mazākā programmas kļūda nenoliek tavu auto uz evakuatora. Vairāk kaitina “jauno konceptu” attālums no reālās dzīves. Riteņi sazīmēti līdz ar virsbūves arkām – nekāda amortizatoru gājiena. Plakaniska sēdvieta, kurā ierausties var tikai tad, ja nav jumta.
Koncepta auto jau tāpēc ir koncepta ka parāda lietas, ko nākamajā desmitgadē varbūt ieviesīs auto būvē. Paši koncepta auto ražošanā praktiski nekad nenonāk. Protams, būtu interesanti braukt ar supermodernu un superstilīgu auto. Taču te ir vēl viens bet – tāds auto arī superdārgi maksās. 99% no gribētājiem tādu vnk nevarēs atļauties. Ne tagad ne pēc 10 gadiem.
Es izteiktos tā – koneptauto vīzija jeb rasējums, 3D modelis ir tikai līdzīgs koncepta prototipam. Bet prototips jau ir reāla auto piemērs. Šobrīd mēs prototipu esam redzējuši, bet nav vēl skaidrs vai tas ir reāli braucams modelis vai smuks blingbling un vecim jāmin pedāļus. :D https://www.youtube.com/watch?v=LjJbz5WEWh8
Bet par dārdzību absolūti nepiekrītu. Viss superstilīgais nav nekas vairāk, kā tā pati bundža izspiesta citā šablonā. Uz ražošanas izmaksām tas neko neietekmē, ja vien auto tiek palaists uz līniju. Auto ražotāji vienkārši izmanto izdevību nosmelt krējumu ar stilīgām līnijām. Piemērs – BMW i8. Glīts auto priekš sava laika. Ražošana pārtraukta. Loģiski – nav pieprasījuma uz tik dārgu auto, lai arī pašizmaksa nav neko lielāka par kaut kādu BMW 5 sēriju. Pie tam elektroauto pats par sevi ir lētāks tehnoloģiski, kā iekšdedzes. Ok, varbūt daudzi šim salīdzinājumam nepiekritīs, bet lai saprastu par ko es runāju – VW Passat un Arteon. Identiski auto. Kārba cita, saloni tie paši. Cenas atšķirība 10k.€. Nav ne mazākā pamata tādam uzcenojumam. Bet konceptā Arteonam bija cits salons – modernāks. Tad vēl varētu piekrist.
Tieši gribēju salīdzināt šo ar BMW i8. Tu saki: glīts, bet vai esi tajā iekāpis? Kad tas parādījās, vienā elektronikas izstādē bija izdevība iekāpt – grūti. Vēl grūtāk bija Lamborgini, kur tā arī neizdevās pacelt galvu taisni, bija jānoliec uz sāniem. Man tikai 1,9m… Tas par “skaistajām līnijām”.
Ja tavam augumam neder Lamba, tad ņem Camaro, Mustang. :D
Baigi esi ieciklējies uz savu sāpi. Nav runa par konkrētiem auto, bet par dizainiem. Un dizainam nav nekāda sakara ar amartiņu gājienu vai tavu augumu. Arī džipu var uztaisīt futūristisku – piem. Infiniti QS.Daži elektroauto ražotāji ir pabīdījuši uz priekšu laiku, bet visi zinām, kas notika pirms Teslas ar elektroauto – visi kā viens izskatījās neglīti.
Ok vēl tāds neliels piemērs par stagnēšanu – Mazda kaut kādā 2004 gadā izlaida sava koncepta rasējumus diezgan glītu Sand tēmu. 2006.-07. gados uzmeikoja konceptus priekš izstādes Ryuga un Nagare, kuriem bija kādi 90% no pirmatnējām līnijām. Vobšem ļoti tuvi dizainiski. Bet, ja paskatamies uz šodienas dizainu, tad viņos ir kādi 20% no šī pirmatnējā rasējuma. Kā arī šodienas konceptos tiek iekļautas tās pašas pirmatnējā dizaina līnijas. Un fakts paliek – Ryuga arī šodien izskatītos daudz stilīgāk, kā šodienas pēdējie modeļi. Tas ir faktiski 14 gadus vecs dizains. Un stangēšana ir novērojama ļoti daudz temās. Laikam šobrīd vienīgie ir mobīlie, kuri konkurē praktiski tikai ar jaudām, tiem ir progresējošs scenārijs.
Labs dizains nozīmē arī ergonomiku, nevis tikai multiplikāciju filmiņu cienīgus zīmējumus.
Jā, sāpe ir reāla, nevis izdomāta. Protams ka plakani auto ir pat tehniski loģiski no gaisa pretestības viedokļa. Bet tad dizainerim ir jāspēj radīt jauna metode, kā cilvēks var tādā iekļūt. Arī drošības jautājums: kā būs ar cilvēku aizsardzību, ja tāds dizaina brīnums iebrauc pakaļā fūrei?
Tavai pieminētajai Mazdai bija paredzētas paceļamas durvis, drīzāk vāks. Tas ir mēģinājums atvieglot iekāpšanu. Iedomājies, kāda iekāpšana būs lietus laikā?
Teslas X paceļamās aizmugures durvis arī ir tīrais dizaineru vēlmju piepildījums, nekādas praktiskās vērtības.
Lai nebūtu tā, ka no koncepta līdz ražošanai nonāk tikai 20%, arī koncepta līmenī jādomā par praktiskām lietām, arī par amortizatoru gājienu.
Baterijas cena daudzmaz jēdzīgam attālumam no 1 uzlādes noēd visus ietaupījumus ar uzviju.
Šajā reklāmraxtā vārds “pieredze” ir izmantots tik bieži un nevietā, ka pats sāk iegūt jaunu lietošanas pieredzi😎