SSD tipa diski ir pārņēmuši mūsu ikdienu gan gan datoros, gan arī viedierīcēs, bet parastie cietie diski (HDD) vēl arvien tiek aktīvi izmantoti, jo tie piedāvā lielu ietilpību un uzticamu darbību. Turklāt ar grafēna izmantošanu varētu cieto disku ietilpību desmitkāršot, vienlaikus palielinot arī disku izturību.
Kembridžas Universitātes pētnieki nomainījuši ierasto oglekļa bāzēto cieto disku plašu pārklājumu ar grafēnu, tādējādi palielinot cietā diska plates izturību, bet atklājies, ka ar Heat-Assisted Magnetic Recording (HAMR) tehnoloģijas palīdzību šādos grafēna pārklātos diskos var uz vienu kvadrātcollu ierakstīt līdz 10 TB informāciju, kamēr šodienas tehnoloģijas ļauj ierakstīt aptuveni 1 TB kvadrātcollā.
Grafēna izmantošana arī padarīja cietā diska noturību pret koroziju 2.5 reizes augstāku.
Grafēns (angļu: graphene) ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, tam piemīt liela mehāniskā cietība, laba siltumvadītspēja un elektronu kustības spēja. Kolumbijas universitātē veiktajos izmēģinājumos secināts, ka grafēns ir stiprākais materiāls, kāds jebkad testēts. Grafēns ir grafīta viens slānis, kas atdalīts no kopējā kristāla. Ideāls grafēns sastāv tikai no sešu stūru šūnām. Galvenās problēmas ar grafēna praktisku izmantošanu ir saistītas ar tā iegūšanu – izplatītākā metode ir slāņu noņemšana no grafīta, bet tā pagaidām tiek veikta ar rokām, un ir ļoti darbietilpīga.
“oglekļa bāzēto cieto disku plašu pārklājumu ar grafēnu”
Es varbūt kautko esmu aizmirsis no ķīmijas stundām, bet vaitad grafēns nav tas pats oglelis?
Tā ir grafēns, dimants utt. ir ogleklis, tikai ar citu oglekļa atomu izkārtojumu. Attiecīgi teikums ir mazliet neloģisks. Tas būtu tas pats, kas pateikt ka aizstāja uz H2O bāzēto ar ledu.
Ar rokām noņemt “viena atoma biezuma slāni”.. izklausās kaut kas no zinātniskās fantastikas
Bet, tā arī ir… Palasi, kā vispār ieguva grafēnu, un neticēsi savām acīm – ar skoču… Krievu zinātnieks viens no tiem bija…
lai tik iet uz priekšu, cietie nav miruši, šausmīgākā datu Massa ir kaut kur jāuzglabā