Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā. Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.
No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai.”
Šie ir pirmie elektriskie mikroautobusi, kuru inženiertehniskie darbi ir pilnībā veikti Latvijā, un ir sertificēti piedalīties satiksmē. Pasažieru pārvadāšanas vajadzībām pielāgotie mikroautobusi sākotnēji tiek pārbūvēti Jelgavas uzņēmuma SIA Universals LTD rūpnīcā, savukārt pēc tam aprīkoti ar Latvijas auto inženieru Andra Dambja un Kristapa Dambja (SIA eO) ražotu elektropiedziņas instalāciju, kas ir izpelnījusies atzinību arī starptautiskajos tirgos.
SIA Electrify līdzīpašnieks Agris Amoliņš: “ALTUM aizdevums bija būtisks pagrieziens, lai nodrošinātu nepieciešamos apgrozāmos līdzekļu ražošanas jaudas palielināšanai. Ja pirms tam mēneša laikā saražojām vienu līdz divus mikroautobusus, tad pēc aizdevuma saņemšanas strādājam ar jaudu vidēji pieci mikroautobusi mēnesī. Būtiski, ka ar ALTUM atbalstu esam varējuši piesaistīt un noslēgt līgumus ar klientiem jaunos tirgos.”
1,6 miljonu eiro finansējums pilnsabiedrībai Universāls Electrify piešķirts ALTUM energoefektivitātes programmas ietvaros, kas tiek finansēta no ALTUM zaļo obligāciju emisijā piesaistītajiem resursiem savukārt pārējo finansējumu veido aizņēmēja līdzfinansējums.
ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM sadarbība ar uzņēmumu Electrify ir lielisks piemērs tam, kā ALTUM kā attīstības finanšu institūcija var veicināt ilgtspējīgu, videi draudzīgu biznesa projektu īstenošanu. Redzam, ka arvien pieaug interese no uzņēmējiem, kas vēlas ieviest risinājumus energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā, un esam gandarīti, ka varam uzņēmējiem šādu finansējumu piedāvāt. Potenciāls šādu projektu īstenošanai Latvijā ir ļoti liels. Emitējot “zaļās” obligācijas, kapitāla tirgū piesaistījām finansējumu videi draudzīgu biznesa projektu īstenošanai visdažādākajās jomās, sākot ar transporta, siltumapgādes un apgaismojuma jomām līdz pat energoservisa kompānijām, kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā. Tāpat zaļo projektu finansēšanai esam piesaistījuši resursus no Eiropas Investīciju bankas. Mūsu klientu īstenotie projekti pierāda, ka ieguldījumi atpelnās ar uzviju un esam gatavi arī turpmāk uzņēmumus atbalstīt gan ar finansējumu, gan kompetenci.”
Līdz šim ALTUM izsniedzis aizņēmumus energoefektīviem projektiem arī tādās nozarēs kā centrālā siltumapgāde (28%), kokapstrāde (15%), dārzeņu audzēšana (10%), ilgtspējīgs transports (10%), LED apgaismojums (8%), metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana (8%), elektroenerģijas ražošana (8%) un citi (13%). Starp aizdevuma saņēmējiem ir gan mikro (34%), gan mazi (41%) un vidēji (21%), gan arī lieli uzņēmumi (2%).
CSDD dati liecina, ka 2020. gada 1. jūlijā uzskaitē Latvijā kopumā bija 854 elektroautomobiļi, no kuriem astoņi ir autobusi. Līdz šim videi draudzīgu sabiedrisko transportu sākušas ieviest arī Rēzeknes un Jūrmalas pilsētas.
Ventspils reiss direktors Arvis Bernics: “Uzsākot pārvadājumus ar elektriskajiem autobusiem, plānojam saglabāt pasažieriem ērto un ierasto sabiedrisko transportu, nodrošinot augstu komforta līmeni un mazu intervālu starp reisiem. Pasažieru ieguvumi būs kluss un videi draudzīgs transports, savukārt pilsēta un tās iedzīvotāji kopumā iegūs tīrāku un klusāku pilsētvidi. Būtiski tiks samazināts arī pilsētvides piesārņojums – troksnis un autotransporta izmeši.”
2020. gada 31. janvārī tika noslēgts piegādes līgums starp pašvaldības SIA Ventspils reiss un pilnsabiedrību Universals Electrify, apvienojoties divām kapitālsabiedrībām SIA Universāls LTD un SIA Electrify, par 14 elektroautobusu un to uzlādes staciju iekārtu piegādi Ventspils pilsētas pasažieru pārvadājumu veikšanai.
Lai izdodas! Varbūt šī būs Latvijas “Nokia”?
Tikmēr Rīgas Satiksme brauc ar super dārgo ūdeņradi!
Ūdeņradis jau tikai ir baterijas vietā, pārējais jau ir tas pats elektro auto.
Ūdeņraža tehnoloģija nav super dārga.Nevajag maldināt cilvēkus.Tieši šai tehnoloģijai ir nākotne un nevis elektrībai.Gudrākie autoražotāji tieši pievēršas ūdeņradim un tas ir pareizi.
Cik izmaksāja ūdeņraža uzpildes stacija un cik daudz klientus apkalpo! Devīze-sauklis: “Ļoti rentabli Rīgas Satiksme!”
o ja? kuri tieši ir tie gudrie? :D
Ūdeņraža tehnoloģijai ir nākotne. Tiek prognozēts ka pēc 50 gadiem būs tikpat izdevīgi ražot zaļo ūdeņradi kā šobrīd elektrību. Ja bateriju attīstība apstāsies ,tad ūdeņradim ir spoža nākotne.
Nav gan tik spoži ar ūdeņradi. Pagaidām H2 pārtaisīšana par elektrību ir ar zemu lietderību, ja nekļūdos, ap 25%. Auto, kurš lieto ūdeņradi, ir arī akumulators, tiesa mazāks kā tīri elektriskajā auto, bet tomēr. H2 pārtaisītājam par elektrību, tāpat kā akumulatoram, ir ierobežots dzīves laiks.
Pagaidām izskatās ka jēdzīgākā H2 aprite ir: elektrolīzes procesā saražo un uzkrāj H2, kad ir elektrības pārpalikums, un tad to dedzina.
Nesaskatīji manu ironiju :) . Ja šobrīd zaļais ūdeņradis sastāda aptuveni 1% no visa saražotā ūdeņraža un maksā divreiz dārgāk ,tad tiešām tie 50 gadi ir diezgan reāli. Dabasgāze +elektrība + transports lai beigās atkal tiktu pie elektrības ar lieliem zudumiem visos posmos ir ūdeņraža šodiena . Kamēr latviešu zinātnieki kas strādā pie aļģu reaktoriem nav izdomājuši pietiekami kompaktu ierīci lai to varētu ievietot auto ,tikmēr ūdeņraža auto nebūs pat labāks par dīzeli.
315’000 eur par vienu busiņu? Dikti sālīti. Tā jau prieks par vietējo centieniem.
no kurienes cipars “par busiņu”?
Droši vien projekta izmaksas 4.4 miljoni / 14 businiņiem ir šie nieka 315k€
Varēja 110 gab Tesla model 3 iepirkt un piešķirt tiem 100 pasažieriem rajonā lietošanā uz mūžu
investīcijas nav busu cena.
ja es nopirkšu virpu par 140k un izgatavošu 14 megadetaļas pirmajam klientam, tas nenozīmēs, ka detaļa maksās 10k.
Par cik % esi pārliecināts, ka šādi vēl taps?
Ja tas būtu ilgtspējīgs projekts, tad slavētu cik daudz var nobraukt utt., lai citas pašvaldības un potenciālos klientus ieinteresētu, bet te ne ziņas, ne miņas no tehniskās puses..
no raksta:
tātad ražoja pirms un ražos arī vēlāk.
Mazās partijās vienmēr dārgi. Īstenībā jauni būsi arī ir dārgi. Viss elektriskais 2x dargaks par parasto
Nevajag dezinfortmet tautu. Vjnji neko nav uzbuvejushi, bet parveidojushi par elektro transports lidzekli. Tagad tad jau ja es ielikshu sevis radito elektro dzineju vai bateriju, vai vel sazino, tad tas saucas ka esmu uzbuvejis traunsports lidzekli?
‘dezinfortmet’āji ir uzbūvējuši jaunu elektrisko ‘traunsports’ līdzekli, par bāzi izmantojot MB Sprinter.
pēc pirmā PR teikuma ‘vjnji’ nokaunas no tik skaļa paziņojuma un lieto tikai vārdu pārbūvēt, bet tu jau tālāk nelasīji, vai ne?
Piekrītu 100% dezinformācija. Tas ir veids kā izpumpēt naudu no valsts budžeta un piesedzoties ar šo “zaļo ideoloģiju”. Par šo viena busa cenu varbūt varēja nopirkt 5 “parastos” busus un braukt bēdu nezinādami. Bet ar šo moderno busu var nobraukt tikai 20 min un jālādē 5 min. un to viņi sauc par labu produktu. Kurš no mums gribētu tādā modernā veidā pārvietoties? :)
kāda ir “viena busa” cena un kur tu to izlasīji?
Laba ziņa. Likās ka šis Dambja projekts ir nomiris ,jo par busiņu pārbūvi šie runāja ļoti sen , bet labi ka noveda līdz galam. Es vēlētos vairāk tehniskās informācija nevis preses sīrupu, baterijas ietilpība un ķīmija un iespēja tādas iegādāties mežonīgā pieprasījuma laikā ,vidējais patēriņš , kā notiek uzlāde un kāds ir uzlādes ātrums , arī pārbūves izmaksas. Būtu jauki ,ja kāds no Kursora varētu nointervēt Dambi un uzdot šos jautājumus . Ticu ka neesmu vienīgais kam tas interesē.
Raudzīsim, ko tev var darīt lietas labā.
Būšu ļauns un minēšu, ka nekā laba tajā informācijā nebūs. To visu mierīgi varēja šajās preses relīzēs ierakstīt, bet tad droši vien izskatītos pēc dārga un bezjēdzīga projekta. Iespējams, ka tīri normāli tiek veiktas investīcijas, lai varētu attīstīt ražošanu un tehnoloģiju. Diemžēl mūsu valsts sliktā vēsture ar naudas izsaimniekošanu parasti liek domāt par ko citu.
Es domāju, ka tehnisko informāciju šajā relīzē neviens neiekļāva, jo Latvijā gandrīz nav mediju, kam tā būtu interesanta.
Uzlāde notiek caur tiem “ragiem”, kas ir busiņa augšpusē. Piebrauc speciālajā uzlādes punktā, un nolaidīsies lādētājs, kas savienosies ar tiem un veiks uzlādi.
“nolaidīsies lādētājs”
vispār jau pantogrāfam būtu jāpaceļas, nevis lādētājam jānolaižas. kā te jau pareizi atzīmēja, visai dīvains projekts — “ragus” nosauca par pantogrāfu, 20 km/5 min cikls? mazpilsētai varbūt OK, bet bez reālas busa cenas izklausās pēc bezsakara.
Bērnībā sanāca pabraukt ar vilcienu Rīga-Jelgava, kurš šo gabalu brauca ar akumulatoru enerģiju. Jelgavā bija kontaktīkla gabaliņs, zem kura tika pacelti vilciena pantogrāfi, lai to uzlādētu. Sena ideja jaunās skaņās.
trolejbuss nabagiem? ;) kāpēc ne, ja maršruts īsāks par 20 km un ir galapunkts (ar lādētāju), nevis riņķa maršruts. pamatīgi ietaupīs uz infrastruktūru un lietus laikā nevar dabūt noplūdes strāvu caur bumbām kāpjot ārā (tru story).
Ak jā, noplūdes strāva, tad jau, atšķirībā no vilciena, arī šim busiņam uzlādes laikā varētu būt problēmas. Cerams ka par to labi padomāts.
Buus jaapaintereseejas, cik izmaksaa 3 laadeshanas stacijas, tad vareetu izreikjinaat busa cenu. Par to 20/5, pirmkaart Ventspilij pietiek marshutaa kuraa brauks. Otrkaart, neesmu skatiijies vai ir kas mainiijies, bet bija sakumaa no Dambja un specifikas zinjas par 40/10 Treshkaart saucamais pantograafs nolaizhas, businjam nekas nebraukaa liidzi. Manas aciis shii pilsetas transportam ir naakotne. Shie busi, paarbuveeti ir visi, te visiem mazajiem busiem sen ir iespeeja parvadaat vienu invaliidu. Taatad paarbuuve, starp citu pirmajam variantam, kadreiz izmaksaaja letaak, kaa iegadaat no MB, visu laiku ir bijusi. Ventspils reiss regulaari peerk jaunus busus. Shis bija laiks pirkt atkal jaunus. Nevajadzeetu buut ka Dambis sarazhos su*u, taatad taa lieta darbosies. Ta ka buus jaapierod ladeties, taa buus arii mana beerna naakotne. Pagaidaam domaaju, ka pats nemuzham neparsedishos elektro auto, bet kas zina varbuut vecumdienaas piespiediis, uzliks par 1L degvielas 10 eiro… ,bet pat tad laikam braukshu mazaak, bet braukshu. Neesmu nekaads Green Peace un riebjas, kaadi tagad izskataas tie elektroauto, ar taam muuzhigajaam mazo nobraukumu problemaam. Interesanti ir palasiit Kursora 1000km, bet zinu ka nemaz neskatos un neskatiishos uz sho auto pusi, tuvaakajos 20 gados, tachu pilsetaa, no pieprasiitaakaa marshruta, buutu tikai logiski meginaat. Ventspils ir inovativa pilseeta, tapeec te iederaas pirmajiem Baltijaa,… Read more »
es tomēr vēlreiz atkārtošos, ka projekta investīcijās iepumpētā nauda nenozīmē reālo busu un uzlādes staciju cenu. tas ir ieguldījums ražošanas iekārtās un procesā, nevis gala produktā. kamēr mums nepateiks reālus ciparus, tikmēr varam tikai minēt.
gūgles karte teica, ka Ventspilī starp galapunktiem ir tikai 5,xx km, tiesa maršruts noteikti ir līkumaināks. 5 min pauze galapunktā izklausās pilnīgi pieņemami.
Rīgai gan vajadzētu 40/10.