Web Analytics
More
    Reklāma

    Saruna ar Mārtiņu Bērziņu par Citadeles pieredzi fintech risinājumu radīšanā

    Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

    Jaunākie raksti

    Bieži vien uzņēmumi, kā arī finanšu iestādes dažādu iemeslu dēļ izvēlas savus risinājumus radīt nevis paši no A līdz Z, bet gan konkrētā to izstrādes posmā piesaistīt partnerus. Pieredzējušu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumu izmantošana kļūst par aizvien populārāku izvēli banku vidū. Arī Citadele vairāku fintech risinājumu izstrādē sadarbojas ar citiem uzņēmumiem, iegādājoties esošos un bieži kopā izstrādājot jaunus pakalpojumus. Par to, kāda ir bankas pieredze fintech pakalpojumu izmantošanā un kādas priekšrocības šāda pieeja sniedz, sarunā pastāstīja bankas Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

    Citadeles bankas digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš

    Kāpēc bankas, konkrēti Citadele, izvēlas nevis radīt katru pakalpojumu paši, bet izmantot gatavus fintech risinājumus?

    Reklāma

    Ir jāmēģina atdalīt pamata joma, kurā banka vai kāda cita finanšu iestāde strādā un, kurā tā būs visszinošākā no citām jomām, kur zinošāki būs fintech uzņēmumi, jo tā ir viņu pamatdarbība. Tā mēs atšķetinām procesus, kuri mums jāizstrādā pašiem, jo citi vienkārši to nespēs, no jomām, kurās jau ir noteikta tehnoloģija vai process – attīstīts līdz galam un pieejams uzreiz kā gatavs modulis, kas neprasa būtiskus labojumus, lai to integrētu bankas darbībā. Piemēram, kļūšana par bankas klientu attālināti ir gandrīz pilnībā Citadeles radīts, izņēmums ir datorredzes algoritms, kas palīdz verifikācijas procesā. Pašbildi jeb selfiju, ko klients uzņēmis, Citadele lūdz apstrādāt sadarbības partnerim, kas ir izstrādājis un trenē šo algoritmu. Būtiski, ka partneris strādā ar dažādiem dokumentiem un iedziļinās aktuālos un svarīgos jautājumos. Piemēram, par to, kādi dokumenti tiek viltoti un citiem riska faktoriem. Balstoties uz šīm zināšanām, izveidots un regulāri tiek trenēts datorredzes algoritms, kas ar ļoti augstu precizitāti spēj identificēt krāpšanas gadījumus. Skaidrs, ka Citadelei attīstīt šo šaurās nišas jomu ir diezgan nelietderīgi, kā arī sarežģīti un neizdevīgi. Būtu nepieciešams nodarbināt dārgus inženierus, kuri ne ar ko citu īsti nevarētu nodarboties. Tas nozīmē, ka iekšējās izmaksas verifikācijas procesam būtu krietni lielākas nekā tirgū piedāvātajam pakalpojumam.

    Viens no partneriem, ar ko Citadele sastrādājas savu fintech risinājumu izveidē, ir uzņēmums “D8 Corporation”, kas nodarbojas ar karšu datu un risinājumu tokenizēšanu. Šajā gadījumā galvenais pienesums no šīs sadarbības ir atsevišķo inženieru zināšanas. Mainīgajā kriptogrāfijas jomā, kur ik gadu vajadzīgais zināšanu apjoms palielinās, bankai pieņemt darbā šādus inženierus nav izdevīgi. Vienlaikus vēloties saglabāt konkurētspēju, Citadele šo konkrēto zināšanu jomu uztic partnerim, kurš tajā ļoti labi orientējas.

    Uzskatāms piemērs ir Smart-ID. Atkal ir uzņēmums, kas ir izstrādājis šo digitālās identitātes risinājumu, ko bankas izmanto kā ārpakalpojumu, jo pašām to uzturēt nav izdevīgi. Citadele savā mobilajā lietotnē integrējusi MobileSCAN risinājumu, ko līdzīgi kā Smart-ID gadījumā radījis uzņēmums, kurš ir konkrētās jomas pārzinātājs. Banka vai finanšu iestāde risinājuma izveidē izmanto ārpakalpojumu, ja tas rada šo pievienoto vērtību un samazina izmaksas, tajā pašā laikā domājot par klientu datu un bankas konta satura drošības apsvērumiem.

    Kas finanšu iestādēm ir jāņem vērā, izvēloties ārpakalpojumus?

    Finanšu joma ir ļoti regulēta nozare, uz kuru attiecas virkne normatīvo aktu, kur ir aprakstīts, kā finanšu iestāde drīkst strādāt. Tas ļoti ietekmē to, kādu tehnoloģiju var izmantot, ar kādu partneri sadarboties. Izvēloties tehnoloģiju, būtu jāņem vērā, vai finanšu nozare un uzraugošās iestādes to vispār ļauj izmantot. Vēl pirms kādiem septiņiem gadiem visi Baltijas regulatori uzskatīja, ka mākoņtehnoloģijas ir nedrošas un finanšu iestādēm jāizmanto fiziski serveri, kuri atrodas datu centrā ar augstām drošības prasībām. Šobrīd regulatori savas domas ir mainījuši un uzskata, ka mākoņtehnoloģijas ir drošas un tās var izmantot ar nosacījumu, ka finanšu iestāde rīkojas saskaņā ar GDPR.

    Finanšu iestādes sniegto pakalpojumu atbilstību pārbauda pēc līdzīgiem principiem. Vienlaikus bez saskaņošanas ar regulatoru banka var slēgt līgumus tikai par to ārpakalpojumu, kas nav saistīts ar tiešo darbību. Visi pārējie procesi un līgumi ir jāsaskaņo ar attiecīgās valsts regulatoru, Latvijas gadījumā – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

    Cik viegli vai grūti ir šo ārpakalpojumā radīto risinājuma daļu integrēt pārējā sistēmā?

    Tas ļoti atkarīgs ir no potenciālā sadarbības partnera. Var būt daudz un dažādas situācijas – risinājumu integrācija sistēmā var prasīt gan pāris stundas, gan vairākus mēnešus. Te ir arī jautājums par to, kādā izstrādes līmenī katra no šīm tehnoloģijām ir pieejama tirgū, kāds ir pieprasījums pēc tās. Būtiski arī, ka katram uzņēmumam, kas piedāvā sadarbību, var būt sava stratēģija. Viena no taktikām – uzņēmuma mērķi nesaistās ar būšanu inovatoram, tāpēc tas izmanto vislabāko, atstrādāto un vieglāk integrējamo tehnoloģiju. Citu uzņēmumu stratēģija ir, ka tas vēlas būt inovators un sadarbojas ar partneri inovācijas ieviešanai. Šis process var būt gan sarežģīts, gan laikietilpīgs. Ja gribi būt inovators, diemžēl, nekas nenotiks pavisam ātri, jo ir jādarbojas ar jaunām tehnoloģijām un risinājumiem, kas vēl nav līdz galam pārbaudīti. Tas ir tas ceļš, ko Citadele ir izvēlējusies.

    Ar kādiem riskiem var sastapties banka, risinājuma izstrādei izvēloties iegādāties ārpakalpojumu?

    Sākot strādāt kopā ar partneruzņēmumiem, ir arī veidi, kā šos riskus mazināt. Piemēram, runājot par kodu programmatūras izstrādei – tas pieder šim partneruzņēmumam. Taču gadījumā, ja šis uzņēmums beidz pastāvēt, šis kods pāriet konkrētās finanšu iestādes īpašumā, lai saprastu, kā ar tā palīdzību tālāk attīstīt savu risinājumu.

    Nereti ir arī tādas situācijas, kad plānotā risinājuma ieviešana tiek atlikta. Citadele bieži pēc kāda risinājuma prototipa izveidošanas lielu daļu laika velta tā testēšanai, tostarp ļaujot klientiem to izmēģināt. Ņemot vērā lietotāju pieredzi un sniegto novērtējumu, dažkārt risinājumā nākas kaut ko izmainīt. Ir gadījumi, kad cilvēki tā lietošanai vienkārši vēl nav gatavi, tāpēc ieviešana jāatliek līdz brīdim, kad interese par to pieaugs. Šeit būtisks faktors ir cilvēku ieradumu maiņa. Līdzīgi risinājuma ieviešanu nākas atlikt, jo cilvēkiem tā sniegtās iespējas nešķiet pievilcīgas. Piemēram, bezkontakta norēķinu kartes aktīvi sāka izmantot 2019. gadā, taču tās parādījās krietnu laiku pirms tam. Viens no iemesliem bija pārāk mazā pirkumu summa, ko varēja apmaksāt vien ar kartes nopīkstināšanu.

    Ja skatāmies uz jebkuru pakalpojumu, ķēdes posmu klienta pieredzē vai uzņēmumu, ar ko slēdzam sadarbību, mēs veicam risku izvērtējumu. Daudzi no šiem aspektiem tiek iekļauti sadarbības līgumā. Vienlaikus strādājot ar jebkuru IT sistēmu, nekad nav iespējams paredzēt, vai neradīsies kādas darbības kļūdas. Arī nejauši izrauts elektrības vads var radīt problēmas, laika patēriņu un citus zaudējumus līdz sistēma tiek savesta kārtībā. Es varu droši apgalvot, ka jebkurai finanšu iestādei ir plāns, kā rīkoties krīzes situācijās, lai konkrētais pakalpojums pēc iespējas ātrāk tiktu atjaunots. Pats svarīgākais ir padarīt pašu šo procesu caurspīdīgu, lai klients pilnībā varētu saprast, kas ir atgadījies.

    Kur Citadele meklē potenciālos sadarbības partnerus?

    Tas ceļš iet divos virzienos. Viens ir tas, ka mēs ejam uz āru – piedalāmies konferencēs, fintech darbnīcās, aktīvi sadarbojamies ar jaunuzņēmumu kopienu, sekojam līdzi, kas notiek tirgū. Ja redzam kaut ko interesantu citos tirgos, vaicājam tehnoloģiju kompānijām, vai kaut kas līdzīgs varētu tikt realizēts arī finanšu pakalpojumu tirgū Baltijā un Eiropā.

    Otrs ir tas, ka mēs, Citadele banka, saņemam diezgan daudz ideju un priekšlikumu gan e-pastos, gan sociālajos tīklos par sadarbību kādā jomā. Nav tā, ka visu, kas tiek piedāvāts, mēs akceptējam, jo daudzas idejas atkārtojas vai arī esam to realizācijas posmā. Taču no 100 piedāvājumiem apmēram 5% tiek apsvērti un uzsāktas sarunas.

    Kurus jaunus produktus/pakalpojumus tuvākajā laikā mēs sagaidīsim no Citadeles?

    Runājot par tuvāko laiku, izcelšu trīs jaunumus, kas šogad priecēs Citadeles klientus. Pirmais, pavisam tuvā nākotnē mazie un vidēji uzņēmumi, tāpat kā līdz šiem privātpersonas, varēs kļūt par Citadeles klientiem attālināti, ar mobilās lietotnes palīdzību. Otrais – šobrīd, sadarbībā ar Latvijas Banku, Citadele turpina attīstīt norēķinu iespējas, piemēram, maksājumu pieprasījumu funkciju. Trešā inovācija iepriecinās tirgotājus, jo reālajā laikā uz jebkuras ierīces sniegs viņiem bezmaksas biznesa analītikas un maksājumu sistēmas rīku.

    Tāpat pavisam drīz klientiem būs pieejams “Citadeles virtuālais palīgs”, kas pats proaktīvi zvanīs klientam, lai tūlītēji palīdzētu atrisināt konkrētu situāciju, piemēram, 3 reizes ievadīts nepareizs PIN kods iepērkoties veikala vai bankomātā. Ar laiku plānojam, ka palīgs iesaistīsies arvien lielākā pakalpojumu klāstā un atvieglos klientu ikdienu.

    Tuvāko trīs līdz četru gadu laikā, ieviešot automatizācijas un robotizācijas risinājumus, var sagaidīt būtiskas izmaiņas Citadeles mobilās aplikācijas čatā, bet tā nebūs vienkārši pāriešana uz čatbotu, ieviestais risinājums būs daudz interesantāks un ērtāk izmantojams.

    Ir inovācijas, kas gaida savu laiku, līdzīgi kā tikko minēju bezkontakta maksājumus, kas tikai ar pandēmiju piedzīvoja savu “zvaigžņu stundu”. Piemēram, pagaidām nolikta malā iespēja ļaut klientam izveidot jaunu maksājumu un no sava rēķina noskenēt svītrkodu, no kura automātiski aizpildās visa maksājuma informācija. Tādējādi konkrētus norēķinus iespējams veikt krietni ātrāk un vienkāršāk.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    0 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Reklāma