Pakāpeniska pāreja uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu šobrīd jau kļuvis par daudzu valstu mērķi. Valstīs, kur saule priecē īpaši bieži, labs risinājums enerģijas ieguvē ir saules paneļi. Kamēr Latvijā saule nav pārāk biežs viesis, ņemot vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu, vēja enerģijas ieguvei gan ir potenciāls. Par to, kas kavē vēja parku attīstību Latvijā, kādi varētu būt ieguvumi, tos attīstot – atbildes uz šiem un citiem jautājumiem ikviens interesents varēja rast 29. aprīlī, kad tiešsaistē norisinājās lielākā vēja enerģijai veltītā konference Latvijā “WindWorks. Powering Latvia’s energy future”.
Konferencē piedalījās gan Latvijas, gan Skandināvijas viedokļa līderi – enerģētikas eksperti un politikas veidotāji, kuri četrās paneļdiskusijās dalījās ar idejām un pieredzi par vēja enerģijas ieguvumiem Latvijā un Baltijā, sniegto pienesumu un ietekmi uz ekonomiku, sabiedrības iesaisti vēja enerģijas apgūšanā. Tāpat tika diskutēts par atkrastes vēja enerģijas un ūdeņraža ražošanas perspektīvām Baltijas jūras reģionā.
Pasākumā piedalījās tādi nozares līderi kā Eiropas vēja enerģijas asociācijas “WindEurope” vadītājs Giles Dickson, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, Dānijas Vēja enerģijas asociācijas “WindDenmark” vadītājs Jan Serup Hylleberg, “Enefit Green” vadītājs Latvijā Juris Antužs, “Eolus” valdes loceklis Latvijā Gatis Galviņš, Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs, “NEL Hydrogen” vadītājs Jon Andre Lokke un citi.
Jāpiebilst, ka konferenci “WindWorks. Powering Latvia’s energy future” rīkoja Latvijas Vēja enerģijas asociācija sadarbībā ar Dānijas vēstniecību Latvijā un biznesa tehnoloģiju platformu “BiSMART”, atzīmējot Dānijas un Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanas simtgadi.
Ja ir interese un vēlies uzzināt ko vairāk par vēja enerģijas nākotni Latvijā, visu konferenci iespējams noskatīties šeit.
Jā LV vēja elektrības potenciāls ir milzīgs, varam pārvērsties no gāzes importētāja uz zaļās elektrības exportētāju, bet ne iedzīvotājiem patīk, ne mūsu lielais koncerns Latvenergo izskatās ka šis viss neinteresē, jo peļņa tiek virzīta uz OIK nosegšanu, nevis lai attīstītu vēja parkus. Veja enegijas parkus jau tagad visur taisa bez subsīdijām. Ta ka tas nebutu uz iedzivotaju pleciem. Zaļās obligācijas kaut vai vareja veja projektiem izmantot.
Bet biogāzes ražotāji veiksmigi varetu pildīt biogāzi mašīnās un autobusos un smagajos utt, tā pat kā Zviedrijā, kur auto kas brauc ar gāzi 90% izmanto biogāzi.
Kā saka visiem atrastos vieta un visiem butu izdevigi.
nezinu, kur tu rāvi datus, ka vēja parkus taisa bez subsīdijām. aktīvākais vēja apguvējs Dānija joprojām subsidē projektus. tur vēja elektrība esot vidējās cenās, bet aplikta ar pamatīgiem nodokļiem un tāpēc dārgākā Eiropā. ja ES nebūtu sabrauksi augumā par OIK līdzinieku PSO, tad dāņi to turpinātu maksāt arī pēc 2022. gada. tagad obligātais zaļuma nodoklis tiek pamazām pārcelts uz budžeta izdevumiem, kas no tiem pašiem iedzīvotāju nodokļiem vien sastāv.
Vēja energija ir sasniegusi jau tadu par cenu kā elektriba ražota no fosilajiem.
te DB raksta ka zviedri LV gribeja bez subsidijam buvet veja parku, bet laikam ka fosilajiem pardevejiem izdevas visu noaizret ar hipiju un veco tantiņu palidzību.
https://m.db.lv/zinas/redakcijas-komentars-zviedru-veja-parks-pret-latvisko-dziveszinu-479162
pat ja būtu uzbūvēts, tas nekādi neapstiprina augstāk izteikto “Veja enegijas parkus jau tagad visur taisa bez subsīdijām.” bet tā tikai nerealizēts biznesa plāns, par kura zemūdens akmeņiem mēs tā arī neuzzināsim.