Reklāma

Saruna ar Andri Lazdiņu par tendencēm maksājumu karšu izmantošanā un Citadeles jaunās paaudzes X kartēm

Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

Jaunākie raksti

Realme 7 5G apskats

Lai gan pasaulē Realme zīmols zināms jau trīs gadus, pie mums tas atceļoja vien pagājušajā gadā. Ražotājs necenšas sasniegt...

Vidusskolēni tiek aicināti izmantot savas tehnoloģiju prasmes un piedalīties ES Programmēšanas hakatonā

Eiropas Komisija un ES Programmēšanas nedēļas vēstnieki Latvijā sadarbībā ar IT izglītības fondu aicina vidusskolēnus piedalīties unikālā, starptautiskā hakatonā,...

LG uzsāk jauno 2021. gada NanoCell televizoru pārdošanu Latvijā

LG Electronics (LG) uzsāk 2021. gada NanoCell televizoru pārdošanu Latvijā. Tie īpaši izceļas ar tīrām un precīzām krāsām, kas...

“LMT IoT hakatonā” uzvaru gūst ideja par automatizētu mājdzīvnieku barotavu

No 14. līdz 16. maijam Baltijas vadošā tehnoloģiju nozares pasākuma TechChill ietvaros jau otro reizi norisinājās “LMT IoT hakatons”, kurā iepriekš...

Dienvidkoreja vēlas investēt 450 miljardus dolāru pusvadītāju ražošanā

Pagājušajā nedēļā Dienvidkoreja paziņojusi par saviem ambiociozajiem plāniem iesaistīties pusvadītāju ražošanā un kļūt par nozīmīgāku spēlētāju šajā jomā ar...

Maksājumu iespējas šobrīd attīstās un tiek pilnveidotas ātrāk nekā jebkad agrāk. Skaidru naudu jau sen vairs nav vilinājums izmantot. Un kāpēc gan – ja mums tiek piedāvātas funkcijām bagātas banku kartes, ērti maksājumi ar telefonu, aproci un pat inovatīvais norēķinu risinājums – gredzens. Sekojot līdzi pasaules tendencēm, Citadele izveidojusi jauna koncepta maksājumu karšu piedāvājumu, kas darbojas līdzīgi kā maksājumu plāns, piemēram, Netflix. Sīkāk par bankas radītajām jaunā koncepta X kartēm un norēķinu karšu izmantošanas tendencēm sarunā pastāstīja Citadele Karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc Citadele banka radīja jaunās paaudzes X kartes?

Viennozīmīgi tās ir gan tendences, kas vērojamas visapkārt – mūsu ikdienā, gan tas, ko piedāvā telekomunikāciju un citas jomas. Piemēram, kādreiz bija video nomas, tagad mēs filmas skatāmies caur Amazon un citām platformām. Amazon ir pieejams pamata komplekts, taču, ja vēlies HD kvalitāti vai pievienot vairākus kontus, tad vari iegādāties jau cita līmeņa piedāvājumu. Būtībā mēs to pašu ideju mēģinājām pārlikt uz finanšu pasauli – uz norēķinu kartēm. Respektīvi mums ir basic jeb pamata karte – X smart. Katra nākošā karte – X supreme un X prime – ietver visas iepriekšējās iespējas un sniedz papildus funkcijas, piemēram, lielāku skaidras naudas izņemšanas limitu, apdrošināšanas iespējas.

Ja paskatāmies plašāk – katram maciņā mums ir debetkarte un kredītkarte. Mēs uzskatām, ka nevajag dalīt šos divus plastikāta gabalus, tāpēc esam apvienojuši šajās jaunajās X kartēs gan debetkarti, gan kredītkarti. Ja lietotājs izmanto kredītkarti, tad uz tās ir kredīta limits, dažām bankām ir apdrošināšana, bet ir dažādi ierobežojumi, kas attiecas uz skaidru naudu, pārskaitījumiem. Mūsu gadījumā esam pielikuši tās labās iespējas – kredītlimits, apdrošināšana, bet neesam uzlikuši ierobežojumus, kas ietekmē klientu ikdienas vajadzības.

Rezultātā radījām trīs līmeņu kartes un pakalpojumu kopumu, ko klients iegūst, izvēloties konkrēto karti. Apdomājām arī iespēju klientiem piedāvāt vienu plastikāta karti un pieslēgt konkrēto pakalpojumu līmeņi digitāli, nemainot pašu plastikātu, bet karšu lietošanas tendences rāda, ka klienti dod priekšroku maksājumu kartei, kas ar savu dizainu norāda tai esošās priekšrocības.

Kādas ir šo X karšu papildus funkcijas, ko lietotāji varētu saņemt nākotnē un izvēlēties katrs individuāli?

Mēs gribam sākt ar tieši X smart karti – nākošgad plānojam dot iespēju klientam piepirkt klāt  dažādus pakalpojumus, piemēram, īstermiņa, ceļojuma apdrošināšanu, kā arī citus apdrošināšanas veidus. Apdrošināšanas pakalpojumus jau šobrīd sniedz  X supreme un X prime norēķinu kartes.

Uzlabojām arī jauno karšu dizainu – novietojot visu informāciju kartes otrā pusē un šķietami ar kājām gaisā, bet tas arī ir darīts ar apdomu. Ja tā padomājam, tad kartes informācija mums ir nepieciešama tikai maksājot par kaut ko internetā. Līdz ar to kartes augšpusē nav jābūt nekādiem cipariem, kas arī ir drošāk. Turklāt, ja piefiksējam, kā izmantojam karti, kad ievadām ciparus, maksājot internetā – noliekam karti uz galda un tad pagriežam uz otru pusi. Ērtākā rokas kustība kartes pagriešanai ir horizontāli apgriezt to otrādi. Vecajām kartēm info tad būtu ar kājām gaisā, tāpēc arī Citadeles kartēm šo mazo niansi mainījām.

Ja abas kartes – debetkarte un kredītkarte – ir apvienotas vienā Citadeles X kartē, kā tas ietekmē drošības apsvērumus?

Pašlaik visas Eiropas direktīvas prasības ir vērstas uz drošību, kā, piemēram, PSD2 direktīva. Saskaņā ar to visiem maksājumiem internetā ir jābūt ar drošu autentifikāciju – klientam darījums ir jāapstiprina ar internetbankas piekļuves rīku. Otrs drošības virziens, kas arī ļoti strauji attīstās, ir karšu tokenizācija. Īstais kartes numurs tiek aizstāts ar kartes tokenu jeb aizvietoto kartes numuru. Piemēram, tirgotājs redz pilnīgi citu kartes numuru, jo kartes numurs darījuma apstrādes laikā tiek apmainīts ar īsto. Šādā veidā arī tiek stipri apgrūtināta karšu numuru zādzība. Kopumā patērētājs Eiropā tiek ļoti aizsargāts. Būtībā ir skaidri pateikts – ja darījums ir nelegāls, tad bankai darījums jāatgriež un jāveic izmeklēšana.

Paturpinot par drošību, varbūt redzeslokā ir nonākuši kādi jauna veida krāpniecības paņēmieni saistībā ar karšu maksājumiem un norēķiniem internetā, no kuriem jāuzmanās?

Manuprāt, ar karšu maksājumiem ne tik ļoti, bet tie vairāk ir krāpnieciskie zvani. Klientam zvana it kā no bankas drošības dienesta un prasa iedot internetbankas piekļuves un arī karšu datus. Tā vienkārši ir tāda apmuļķošana, bet tas šobrīd ir ļoti izplatīti. Tāpat ir vērojams šis agresīvais brokeridžs – cilvēkam piedāvā ieguldīt kaut kur, piesolot pasakainus procentus. Bieži vien klienti tam notic un lielākoties zaudē ieguldīto naudu. Tās būtībā ir šīs divas tendences, kas šobrīd ir ļoti izplatītas krāpnieku vidū.

Kā ir mainījies to darījumu īpatsvars, kas tiek veikti ar plastikāta kartēm un, piemēram, telefonu, aproci, gredzenu. Vai ir kāda statistika, novērojumi?

Galvenais novērojums ir, ka vairāk nekā 75% no visiem pirkumiem tiek veikti ar bezkontakta norēķinu risinājumiem. Sabiedrība ļoti ātri akceptējusi un pamanījusi bezkontakta karšu un dažādu citu ierīču ērtumu. Vairs nav nozīmes, vai tas ir telefons vai bezkontakta karte, gredzens, uzlīme. Arī seniori ļoti ātri saprata, cik ērtas bezkontakta kartes ir pirkumu veikšanā. Covid-19 dēļ Citadele pagājušā gada pavasarī bezkontakta maksājumu limitu palielināja no 25 līdz 50 eiro, kas arī mudināja vairāk senioru izmantot bezkontakta kartes.

Kas attiecas uz bērniem un jauniešiem – Citadele norēķinu kartes izsniedz klientiem no septiņu gadu vecuma un tās ir pieejamas bez ikmēneša kartes lietošanas maksas. Interese no jauniešu vidus arvien palielinās. Mēs, piemēram, pagājušogad augustā uztaisījām kampaņu, un rezultāti vairākkārt pārsniedza gaidīto. Mēs piedāvājām papildus punktus par reģistrēšanos un pirkumu veikšanu un novērojām, ka jauniešiem it sevišķi patīk gan krāt punktus un tad tos apmainīt pret konkrēto produktu, gan arī sacensties savā starpā.

Daži fintech uzņēmumi piedāvā virtuālās kartes. Kāds ir jūsu viedoklis par šādām kartēm, vai nākotnē Citadele plāno piedāvāt klientiem šādu norēķinu iespēju pirkumiem internetā?

Pēc būtības tā tehnoloģija, kas tur ir pamatā, tiek izmantota arī HCE jeb Host Card Emulation maksājumiem. No īstās kartes tiek izveidots tokens, kas tiek izmantots šajā virtuālajā kartē. Atšķirība ir tāda, vai tas tokens ir mainīgs vai nemainīgs.

Ir iespēja uztaisīt digitālo onboardingu un kļūt par Citadele klientu septiņu minūšu laikā. Šobrīd standarta kārtība ir tāda, ka klients pasūta karti un mēs viņam to nosūtām. Tas, ko mēs gribam izdarīt vēl šogad – klients šo karti iegūst digitālu – uzreiz pēc digitālā onboardinga beigām. Tas nozīmē, ka šo karti būs iespējams izmantot uzreiz – ieskaiti naudu un sāc lietot. Būtībā tā jau ir tā virtuālā karte. Tikmēr fiziskā karte atnāk pāris dienu laikā pa pastu. Šeit ir jautājums – vai atstāt tikai digitālo karti vai pasūtīt klāt arī fizisko karti.

Kuru karti pats iesakāt izvēlēties?

Kā jau minēju, tas noteikti jāvērtē pēc katra paša vajadzībām, cik daudz nepieciešams ikdienā izņemt skaidru naudu, vai ir svarīgi apdrošināšana pakalpojumi vai ir nepieciešams kredītlimits un kādā apmērā, bet lielu pievienoto vērtību redzu X prime kartes piedāvājumam. Karti pirmos sešus mēnešus var lietot bez kartes apkalpošanas maksas un izmēģināt sniegtās priekšrocības – var saņemt pilnu komplektu – premium ceļojumu apdrošināšanu, kas attiecas uz visiem ceļojumiem – arī tuvajiem, 50 km ceļojumiem tepat mūsu valstī, velopolisi, ceļojumu apdrošināšanu Covid –19 saslimšanas gadījumā, pirkumu apdrošināšanu, kā arī par katru pirkumu var uzkrāt X Rewards punktus dubultā apmērā, kurus tālāk var apmainīt pret balvām un pakalpojumiem. Un arī pēc pusgada iespēja turpināt lietot bez maksas, ja to ikdienā aktīvi izmanto maksājumiem.

Reklāma

22 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
22 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
rudzu rikas

Jau pirmajā rindkopā ieraudzīju gramatisku kļūdu… Speciāli nemeklēju, vienkārši lasot uzreiz pamanīju. Tas tikai nozīmē, ka tie, kas raksta šos tekstus, nekad tos paši nepārlasa. Tas tā… liriska atkāpe. Gribēju tikai piebilst, ka uzskatīt ka 1 kartē ir apvienotas 2 kartes īsti nevar gan. Pēc BIN koda pārdevējiem karte uzrādās kā kredītkarte… attiecīgi, lietām, kur stingri vajag debitkarti (jo savādāk funkcija nestrādā vai prasa komisiju) X kartes neder… Kādas tās ir? Nu, piemēram, citu karšu papildināšana noteiktos servisos.

Kristaps Skutelis

Kuros servisos?

Svimpis

Skaidru naudu jau sen vairs nav vilinājums izmantot” – to raksta autore par sevi? Man, maniem draugiem un pazinām vairumā vilinājums nekur nav zudis. Mēs joprojām pārsvarā tikai skaidru naudu lietojam.

Svimpis

Tu busi parsteigta, ka šie “atseviški cilvēki” veido simtus tūkstošus. Pēc LB datiem 2019. gadā 65% izvēlējās maksajuma karti, bet atlikušie 35% – skaidru naudu. Tā neko, “atseviški cilvēki”. Pielauju, ka tik tālu gan pētīts netika :)

Svimpis

Tavs apgalvojums iet pretēji LV Centrālās bankas sniegtajai info par maksājuma k./skaidras naudas norēkinu popularitāti. Naivi ticēt, ka covid to pēkšni mainīs, nemot vērā lielo ēnu ekonomikas % LV un to, ka daudzi ierobežojumu dēl nogājuši darboties pagrīdē. Un kā tur palika ar tiem 35%, kas lieto skaidru naudu un “atseviškiem cilvēkiem”? :)

Svimpis

Neizvairies no atbildes, piesedzoties ar saukli par aktualitāti, jo interesanti, uz ko balstits Tavs apgalvojums? Man vismaz ir 2019. gada Latvijas Bankas dati, bet kādi dati ir Tev? Vismaz Google Forms aptauja ir? :) Domājams, ka viss kā parasti – “jo man tā liekas, esmu parliecinata” :) Tikai atsaukties ne uz ko nevar ne rakstā, ne diskusijā.

Svimpis

Tad Tava logiskā domāšana iet pret arī Latvijas Vēstneša 24.09.20. publikācijai par LB “Maksājuma radara” un LB ekspertu teikto uz 2020.g. augustu – pavisam svaigu info! (https://lvportals.lv/dienaskartiba/320208-latvijas-bankas-maksajumu-radars-covid-19-pandemija-maina-maksajumu-paradumus-2020). Citēšu šī raksta fragmentu: “skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% “. Piedod par tiem 3%, bet iesaku tomēr rūpīgāk pieiet apgalvojumu izteikšanai, vai vismaz balstīt tos uz kaut ko, ne tukšu gaisu :)

gustavs

nav pie *irsas gadījumā?

Other guy

Svimpim ir sava taisnība par skaidras naudas aktualitāti, pelēkie biznesi īpaši tagad eksistē un eksistēs. No otras puses, ir saprotama tendence uz bezskaidrās naudas izmantošanu arvien plašāk, tas ir ērtāk.
Kopumā baigi jēga rakstā kļūdas meklēt nav – tas ir parasts Citadeles reklāmraksts.

svimart

Tāds normāls pilsētnieces slēdziens……….

Kristaps Skutelis

Žuļiki? :)

Dāvids Speriskas

Bezskaidra nauda ātrāk aiziet.
Sūda cipariņi ekrānā.
Reāli izbaudu rokās turēt žūksni

Rudolfs

Forši to žūksni arī staipīt apkārt visu laiku, ne?

Elektriķis

Veikalā SKY var novērot personāžus, kuri pie kases izvelk žūksnīti ar 50 EUR banknotēm.
Tas laikam līdzīgi kā zelta ķēde – statusa simbols :)

as as

Mani interesē tā karšu drošība PSD2 sakarā: pēdējos gados mulsumu rada tieši šī pirkumu apstiprināšana internetbankā un konkrēti tas, ka visdrošākajās interneta vietnēs man prasa ieiet ar internetbanku, kamēr iepērkoties ārpus EU zonas, kur es visvairāk vēlētos aizsardzību, man neko neprasa, tikai kartes nr! Ir taču starpība, vai maksāju par Tehnisko apskati iekš e.CSDD.lv vai pērku kautko aliexpresā vai mazzināmākā interneta vietnē ārpus EU.

Uvis

Taisi virtuālu vienreizlietojamu karti (tādas tiek piedāvātas
citur) un nebēdā nenieka. :)

Kavacky

Vai maksā ar PayPal, ja tāda iespēja ir.

Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: