web analytics

Valsts policija aicina: “Neskrien kā traks!”

Jaunākie raksti

TP-Link Tapo C310 āra kameras konkurss

Viedās drošības kameras nav nekāds jaunums, esam tās apskatījuši jau vairākas reizes, bet iepriekš neesam pārāk bieži saskārušies ar...

“Google” draud Austrālijai ar meklētāja atslēgšanu, ja valsts spiedīs maksāt ziņu izdevējiem

Iespējams, kompānijai "Google" būs jāsāk maksāt Austrālijas ziņu izdevējiem, ja valdība pieņems jaunus tiesību aktus. "Google", protams, ar šādu...

Apsardzes uzņēmuma darbinieks pieslēdzies novērošanas kamerām, lai vērotu kailas sievietes

Kāds nu jau bijušais apsardzes firmas ADT darbinieks pieķerts pārkāpumos, kad izmantojot uzņēmuma resursus un iespējas, viņš ir pieslēdzies...

Microsoft Edge pārlūks informēs lietotājus par noplūdušām parolēm

Microsoft interneta pārlūkprogramma Edge, kas ir ieguvusi savu otro elpu un popularitātes pieaugumu pēdējā laikā, tagad saviem lietotājiem sniegs...

ASUS iepazīstina ar ProArt Display PA278CV monitoru

ASUS izziņojis ProArt Display PA278CV monitoru, kas spēj attēlot 100% no sRGB un arī Rec 709 krāstelpas, šis 27...

Kā liecina statistikas dati, pēdējo gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir nemainīgs, tomēr tas aizvien ir gana liels. Viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem ir pārgalvīga un ātra braukšana. Lai atgādinātu cilvēkiem par pārgalvīgas braukšanas cēloņiem un sekām, Valsts policija sāk informatīvo kampaņu “Neskrien kā traks!”. Kampaņas galvenā mērķauditorija ir tie autovadītāji, kuri aizvien ceļu satiksmē uzvedas pārgalvīgi, kā arī tie, kuriem gada laikā ir konstatēti vairāki administratīvie pārkāpumi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vai agresīvu braukšanu.

Kā liecina jaunākie Valsts policijas pētījuma dati, visbiežāk ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpat personas šajā vecuma grupā ir izraisījušas 35% smago ceļu satiksmes negadījumu. Kā stāsta Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, šāda tendence vērojama visā Eiropā – jauni cilvēki vairāk riskē un pārkāpj noteikumus. “Īpaši izceļams ir tas, ka atkārtoti noteikumus rupji mēdz pārkāpt autovadītāji, kuriem nav pat divu gadu stāža. Šis ir ļoti satraucošs rādītājs, jo liecina par to, ka, iespējams, ir problēmas jauno autovadītāju apmācības sistēmā. Jaunajiem autovadītājiem šādiem pārkāpumiem vispār nevajadzētu būt, jo vēl nav iegūta pietiekoši liela pieredze, lai spētu reaģēt krīzes situācijās, kas var rasties, braucot pārgalvīgi.”

Viena no bīstamākajām lietām, ko autovadītājs var darīt uz ceļa, ir pārvērtēt savas spējas un braukt pārgalvīgi. Tāpēc ar kampaņu “Neskrien kā traks!” Valsts policija vēlas ikvienam atgādināt, ka riskanta vai neapdomāta rīcība var kaitēt gan pašam, gan apkārtējiem.

“Ikdienā, straujāk izņemot kādu līkumu vai braucot agresīvāk, mēdzam aizbildināties ar to, ka tā ietaupām laiku vai varam tā darīt, jo kontrolējam situāciju un savu auto. Taču tā nav. Mēs neviens nevaram paredzēt, kas mūs gaida nākamajā līkumā, tāpēc pārgalvīgai braukšanai nav nekādu attaisnojumu. Katrs ceļu satiksmes dalībnieks ir atbildīgs par drošību uz ceļiem. Pārgalvīga braukšana apdraud gan pašu autovadītāju, gan pasažierus, līdzcilvēkus, gan arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. Tāpēc mēs ceram, ka kampaņa ikvienam liks aizdomāties par savu braukšanas stilu un to, kā tas var ietekmēt apkārtējos,” uzsver Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

To, ka pārgalvīga braukšana un atkārtota, apzināta noteikumu pārkāpšana ir problēma, atzīst ne tikai Valsts policijas pārstāvji, bet arī nozares speciālisti. “Reizēm no cilvēkiem, kas atnākuši uz drošas braukšanas nodarbībām, nākas dzirdēt to, ka viņi jau visu māk un neko jaunu nodarbībās neiegūs. Taču beigās viņi paspiež roku instruktoram un atzīst, ka tomēr ir apgūts arī kas jauns. Savu spēju pārvērtēšana un pat šķietami neliela noteikumu pārkāpšana var beigties ar avārijas situāciju. Tas, ka līdz šim uz ceļa, braucot pārgalvīgi, nekas nav atgadījies, vēl nenozīmē, ka nekas arī nekad nenotiks. Iespējams, līdz šim vienkārši ir paveicies, taču tas nenozīmē, ka tā veiksies arī turpmāk,” drošas braukšanas nozīmību uzsver Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Līdzīgi kā ar ļoti daudzām lietām mūsu dzīvēs arī mūsu rīcību uz ceļa rada dažādi iemesli. To skaitā – mūsu emocijas. Psihoterapeits Artūrs Miksons kā vienus no biežākajiem pārgalvības cēloņiem min pārliecību pār savām spējām un problēmas ikdienas dzīvē. “Pārgalvīgus braucējus mēs varam iedalīt divās grupās. Vieni ir tie, kas mērķtiecīgi pie stūres ir pārgalvīgi vai agresīvi, jo tas viņiem palīdz izlādēties. Šie cilvēki jūtas droši par savām spējām, pārliecināti un uzskata, ka var paredzēt situācijas uz ceļa. Savukārt otra grupa ir cilvēki, kas nemaz neapzinās, ka ir agresīvi vai pārgalvīgi. Viņus kaitina pārējo vadītāju rīcība, un viņi skaidro savu agresīvo braukšanu kā tikai reakciju uz citiem, nevis pašu problēmu. Bet patiesībā abās grupās aiz šīs agresīvās braukšanas slēpjas problēmas, kas radušās vēl pirms sēšanās pie stūres. Taču, neskatoties uz to, kā jūtamies, mūsu emocijas nedrīkst apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ir jācenšas ikdienā ar tām tikt galā pirms nonākam līdz automašīnas stūrei, un zināt reizes, kad nevajag vispār pie stūres sēsties.”

“Atbildīga uzvedība uz ceļa ir rūpīga attieksme pret braukšanas kultūru kopumā. Tie ir ne tikai braukšanas paradumi, bet arī rūpes par auto sagatavošanu drošai kustībai: atbilstošu riepu izvēle, labas vējstiklu slotiņas un citi “it kā sīkumi”. Circle K degvielas uzpildes stacijas ir tuvākais pieturpunkts autovadītājam ikdienas ceļā, tāpēc labprāt iesaistāmies kampaņā, kas veido atbildīgu autobraukšanas kultūru Latvijā,” stāsta Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Kampaņas laikā cilvēkiem, kas tiks apturēti par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem – ātruma pārkāpšanu vai agresīvu braukšanu – un pēc policijas rīcībā esošās datu bāzes tiks konstatēts, ka persona jau atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tiks izdalīti kampaņas materiāli – kartiņas, kas aicinās aizdomāties par pārgalvīgas braukšanas sekām. Tāpat kopā ar dažādu nozaru speciālistiem tiks izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, kā arī video, kuros atspēkoti vairāki pārgalvīgas braukšanas attaisnojumi.

Satiksmes drošības kampaņu “Neskrien kā traks!” organizē Valsts policija sadarbībā ar Circle K Latvija, Ceļu satiksmes drošības direkciju, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.

21 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
21 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Aigars Axx

Ikdienā piedaloties satiksmē un redzot notiekošo uz ceļiem, teikšu, lielāku stulbumu sen nebiju lasījis!!! Kamēr nemaisnīsies attieksme no valsts policijas puses, tikmēr situācija neatrisināsies.

Kristaps Skutelis

Un kāda, tavuprāt, ir policijas attieksme?

Aigars Axx

Ja piedalās satiksmē tikai Latvijā, tad gandrīz varētu piekrist. Bet tikai gandrīz. Izrādas, ka citās valstīs, dažādos kontinentos, cilvēki brauc savādāk. Rāda pagriezienus, neaizņem vidējās joslas bez vajadzības, māk braukt pēc iespējas tuvāk ceļa malai, kā tas rakstīts arī mūsu noteikumos! Un pats galvenais – nebremzē satiksmi! Ja tu esi uz ceļa, tad piedalies satiksmē, nevis radi traucēkļus. Izskaužot šīs policistiem komerciāli neizdevīgās lietas, atkristu vismaz 70% apdzīšanu, apsteigšanu un nevajadzīgu pārkārtošanos, satiksme notiktu raitāk. Ieguvums – īsāku laika posmu atrodamies uz ceļa, tātad mazāk transporta līdzekļu ielās, vieglāk braukt. Atkrīt nepieciešamība kādu apdzīt. Lūk tā ir kultūra un pozitīva… Read more »

Čiekurs

Bet kāds šeit sakars ar VP, vai CP? Ir atsevišķas tizlas vietas uz ceļiem, kā jau visur pasaulē, bet tas nekādi nav no CP atkarīgs.
Agresija uz ceļiem ir ļoti liela problēma un neviens tevi nesodīs par apsteigšanu, vai pārāk veiklu pagriezienu. Pa manu ikdienas maršrutu tagad ziemā regulāri ir driftēti nepārredzami, strauji līkumi, autors nav īpaši apdāvināts ar smadzenēm un vienīgais, ko viņš ir pelnījis ir tikšanās ar CP.

Kristaps Skutelis

Jā, man arī nepatīk tas, ka uz mūsu ceļiem tik nenormāli reti ir redzama policija. Tāpēc arī daudziem rodas visatļautības sajūta.

KKTK

Reiseris Aigars domā, ka droša braukšana ir agresija, bet ātra braukšana ir pozitīva kultūra. #austrumunabagukultūra

Aigars Axx

Pēdējos 5 gadus Latvijā uz ceļiem neesu novērojis agresiju uz ceļiem raksta izpratnē, bet tizlu un nemākulīgu braukšanu redzu nepārtraukti. Izej uz ielas un pavēro. Stundas laikā agresiju nepiefiksēsi, bet tizlumu un vispārēju stulbumu gan atlikulikām. Un tikai latvietis ar savu tizlumu centīsies maksimāli sačakarēt otram braukšamu. Tā jau ir īpaša stadija.

KKTK

Tu runā pār ārpus apdzīvotām vietām vietām vai pilsētas satiksmi? Ja maģistrālas ielas luksaforu zaļais vilnis ir izrēķināts uz 45km/h, tad uzmodelē, kā ātrāka braukšana radīs to īsāko laiku, mazāk mašīnas un kultūru un pozitīvismu? :D

Skābene

Pieredze rāda, ka ir tieši jāuzdod, lai noķertu zaļo vilni. Piemērs, pagrieziens no Merķeļa ielas uz Brīvības bulvāri, ja gar Ministru kabinetu sirsnīgi iedosi čībā, tev būs zaļais vilnis līdz pat VEF pārvadam. Ja brauksi ar 40-50, pirmā pietura būs luksafors pie viesnīcas Latvija un tad katrs nākamais krustojums.

Last edited 9 days ago by Skābene
Aigars Axx

Kur tu rāvi tādu 45 km/h modeli? Es zinu vietas pilsētu ielās, kur vilnis ir 70-78 km/h. Diez kas ir projektējis šo?

Kristaps Skutelis

Bet tu taču vari stāvēt tam pāri. Nenervozē un netrako par situācijām, kad līdzcilvēki nespēj braukt labāk. Labāk, lai cilvēks brauc lēnāk, bet tā, kā ir pārliecināts par savām spējām. Varbūt viņam nav iespējas nebraukt? Tāpēc man ir 0 tolerances tikai pret tiem, kas speciāli uz ceļa taisa sūdus. Šo man ļoti labi ieskaidroja tajos pāris brīvdienu kursos uz kuriem iet tie, kas sakrājuši >6 soda punktus :)

Aigars Axx

Runa ir par to, ka tie kas brauc, tie arī aizbrauc. Sūdus taisa tie,.kas nebrauc. Pavēro braucošos ar 39-42 km/h! Visā ceļa garumā kur atrodas šis mēsls (pie tam ne jau pirmajā joslā vai tuvāk ceļa malai) notiek nemitīga drūzmēšanās un apsteigšana. Kur brauc rinda ar 50-60 km/h, nenotiek nekas, visi vienkārši brauc.

Skābene

Zināmā mērā Aigaram taisnība. Puteņa laikā novēroju, ka daži pa kreiso joslu uz Jūrmalas šosejas brauc uz 70, baidās, nejūtas droši, bet tik pat labi viņi var braukt pa labo joslu un nekavēt tos, kas brauc uz 90 km/h. Citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana ir tik pat agresīva braukšana, kā citu satiksmes dalībnieku apbraukšana pa nomali.

LAN

Piekrītu!
Nespēja sadarboties lai veicinātu plūdenāku un drošāku satiksmi ir diezgan liela (pagriezienu nerādīšana/rādīšana pēdējā brīdī, turēšanās smago auto aklajā zonā (labi, tos parasti diezgan ātri dzīves skola pārmāca), distances neievērošana utt.
Esmu pārliecināts, ka 10 km/h pielikšana pie smago auto ar puspiekabi atļautā ātruma uzlabotu satiksmes drošību, jo atkristu DAUDZAS bīstamas apdzīšanas situācijas.

Aigars Axx

Braukšanu ar atļautu ātrumu ir grūti pasniegt kā agresiju.

Nemaisu tev braukt un tu nemaisi man

Precīzi!!!

Elektriķis

Latvieši maisa putru, bet traucē braukt.

Brr

Arī laikam nesaprotu šo komentāru.. Kas par attieksmi un kur ir stulbums?

KKTK

BTW. Vakar no rīta TVņetā bija diezgan tiešs raksts no piholoģes par likumu pārkāpšanu vadot auto, steigšanos, uzvilkšanos. Vienu vārdu sakot visa tā ir kompensēšanās dēļ savām citām problēmām dzīvē. Bet, ja jau šī policijas akcija izpelnījās sniegpārsliņu nosodījumu, tad analoģiski arī to rakstu ātri noņēma. Kas zin, varbūt kad putenis nomierināsies, atkal ieliks: https://www.tvnet.lv/7154441/kad-soferim-ir-reptila-smadzenes

Reinis Rozitis

Personīgi faktiski vienīgā lieta, kas “tracina” ir distances neievērošana – gan priekšā, gan pakaļā, ko pretēji ātrumam vai citām “uzvedībām” ir diezgan grūti kontrolēt un kas, manuprāt, ir viens no būtiskiem agresijas faktoriem. Īpaši nesatrauc ne tie, kas skrien/brauc dinamiskāk, ne tie, kas brauc ar kaut kādu savu iedomāto vai komfortablo, vai kādu citu ātrumu. Tāpat esmu samierinājies ar dažu auto marku pagriezienu nerādītājiem, kā arī vietām bēdīgo ceļu stāvokli (kur baltās līnijas tiek krāsotas burtiski uz zemes) kamēr vien tiek ievērota distance starp priekšā braucošo – ja nevari vai negribi apdzīt, nu nevajag taisīt kaut kādas auto kolonnas “bamperis… Read more »

Elektriķis

Labi, netaisu “bamperi pie bampera”, velkoties aiz tādas kolonnas. Kas notiek? Džigits aiz manis to redzēdams tūlīt spraugā iekšā. Atkal izvēlos distanci, atkal nākošais. Un tā līdz atkal esmu kolonnas beigās ar savu distanci, bet džigiti nekur tālāk nav tikuši.
To braukšanu “bamperis pie bampera” es nosauktu par sastrēgumu, tikai kustībā.

Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: