Organizējot kosmosa misijas, viens no svarīgākajiem faktoriem, kam jāpievērš uzmanība, ir raķetes svars. Jo tā smagāka, jo grūtāk sasniegt galamērķi. Ievērojamu daļu no raķetes svara sastāda tieši degviela, kam ar pietiekošām rezervēm jāpietiek gan turpceļam, gan atpakaļceļam uz Zemi. Šis izaicinājums aizvien aktuālāks kļūst saistībā ar misijām uz Marsu, kur nepieciešams īpaši daudz degvielas. Viens no veidiem, kā risināt šo problēmu, ir mājupceļam vajadzīgo degvielu saražot turpat uz vietas – uz Marsa.
Kalifornijas universitātes zinātnieki ir atraduši veidu, kā no pieejamajiem resursiem uz Marsa sabrūvēt raķešu degvielu, kuras galvenā sastāvdaļa būtu metāns. Skaidrots, ka šī metode saistīta ar cinka katalizatora izmantošanu. Cinks šajā gadījumā darbojas kā oglekļa dioksīda katalizators, kas reaģē ar ūdeņradi, iegūstot metānu un ūdeni. Šāda tipa metode jau plaši pazīstama un izmantota kosmosa misijās, taču tai iepriekš bija nepieciešamas milzīgas iekārtas. Cinka katalizatora izmantošana šajā procesā ir būtisks izrāviens, kas ļauj to visu paveikt ar mazāku aprīkojumu. Tādēļ būtu krietni piemērotāks Marsa vajadzībām.
Oglekļa dioksīds ir plaši pieejams uz Marsa, jo tā ir planētas atmosfēras galvenā sastāvdaļa. Lai arī šī konkrētā metode pieprasa, lai neliela daļa cinka katalizatora, veicot kosmosa misiju, būtu līdzi, tas tomēr ir krietni mazāk par degvielas resursiem, kas vajadzīgi mājupceļam.
Pašreiz lielākā daļa raķešu izmanto degvielu, kas radīta uz ūdeņraža bāzes. Vienlaikus tiek veikti plaši pētījumi par ūdeņraža aizstāšanu ar metānu. Tikmēr arī kompānijas “SpaceX” dzinējs “Raptor”, kas tiks izmantots nesējraķetē “Starship”, izmanto degvielu uz metāna bāzes.
Neskatoties uz to, joprojām ir jāveic daudz pētījumu par metāna degvielas radīšanu un izmantošanu, pirms šo metodi pielietot uz Marsa.
Droši vien būtu taisnīgi pieminēt arī Blue Origin izstrādē esošo BE-4 dzinēju, kas arī darbosies uz metāna un tiks izmantots gan viņu pašu topošajai New Glenn raķetei, kā arī United Launch Alliance topošajai Vulcan nesējraķetei. BO gan darbojas visai lēni so far, kamēr Raptoram jau ir lidojumu pieredze.
Ok, uz Marsa ir CO2 atmosfēra, bet kur lai tur ņem pieminēto ūdeņradi?
Tas arī atrodams uz Marsa, precīzāk, Marsa atmosfērā.
Varbūt ka uz Marsa ir bet Vikipēdijā gan neatradu. Tur ir pieminēti ūdens tvaiki un kaut kādas metāna druskas…
Es skatījos šeit: https://en.wikipedia.org/wiki/Atmosphere_of_Mars
Es arī tur skatījos.
Carbon dioxide95.32%Nitrogen2.6%Argon1.9%Oxygen0.174%Carbon monoxide0.0747%Water vapor0.03% (variable)
Es pēc šī vadījos: “It also contains trace levels of water vapor, oxygen, carbon monoxide, hydrogen and other noble gases“.
Tikai to “hydrogen” nevar atrast nevienā skaitliskajā sarakstā. Paskatījos NASA rakstu par Marsa atmosfēru, uz kuru ir atsauce Vikipēdijā, neatradu H2, tad jau drīzāk var vākt metānu, ja ar to daudzumu pietiks vienai raķetei.
Ūdens tvaikus varētu vākt dzeršanai, to gan nevajadzētu pārstrādāt ūdeņradī.
Pašā rakstā nekas daudz nebija teikts par ūdeņradi. Varbūt citos rakstos vēlāk parādīsies kaut kas vairāk.
Savulaik jau piedāvāju konsultācijas par astronautikas un astronomijas tēmām…
Nepietiks. Metāna Marsa atmosfērā ir daži desmiti kilogramu un tas pats vēl ar sezonālām svārstībām.
Trace level nozīmē to, ka jutīga analītiskā aparatūra gan var to konstatēt, bet ir grūti izmērīt, cik ir. Tas nozīmē, ka rūpnieciska vai pat eksperimentāla ieguve ir vienkārši bezjēdzīga. Ūdeņraža avots uz Marsa var būt tikai ūdens, resp., tā elektroķīmiska sadalīšana. Ūdens uz Marsa ir diezgan. Polārajos apgabalos tas ir ledus veidā, kas nozīmē diezgan neērtu izmantojamību un piesaisti šīm teritorijām. Taču ir atklāti lieli zemvirsmas ūdens krājumi citās teritorijās, visticamāk, porainos iežos esoša sālsūdens veidā. Pēdējais ūdeņraža ieguvei ir pat ļoti ērts – vajag tikai izurbt caurumu, pievienot sūkni un elektroenerģiju pietiekamā daudzumā.
raķetes svars. Jo tā smagāka, jo grūtāk sasniegt galamērķi – visi no filmām zin) ka kosmosa kuģus virs noteikta svara samontē jau izplatījumā no moduļiem, nevis visu to dinozauru cenšas pacelt orbītā, sadedzinot nejēgā daudz degvielas.
gan jau arī Masks to zin.