Reklāma

Satelītu dati un mākslīgais intelekts varētu izbeigt verdzību uz zvejas kuģiem

Jaunākie raksti

“General Motors” rekomendē “Chevy Bolt” elektroauto novietot 15 metru attālumā no citām mašīnām

"General Motors" koncerna paspārnē esošā "Chevrolet" zīmola elektroauto "Bolt" mediju virsrakstos pēdējā laikā nonācis ne to labāko iemeslu dēļ...

Latviešu radītais e-velo amfībija–kemperis “Z-TRITON” piesaista 150 000 eiro un dosies sevi parādīt Eiropai

Nevarētu teikt, ka latvietim trūkst inovatīva un radoša domāšana. Patiesībā inovācijas un unikāli risinājumi atrodami itin bieži. Viens no...

Nodarbinātības valsts aģentūra darba meklētājiem un nodarbinātajiem apmaksās tiešsaistes apmācības

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsākusi jaunu mācību pilotprojektu "Nākotnes prasmju iniciatīva". Tā ir iespēja gan darba meklētājiem, gan nodarbinātajiem...

Fitbit jaunā viedpulksteņu iespēja cīnīsies pret krākšanu

Google paspārnē esošais Fitbit uzsācis cīņu pret mūžam svarīgo tēmu - krākšanu. Protams, tas jau nebūtu Fitbit, ja viss...

Dizaina veidošanas serviss Canva sasniedz 40 miljardu dolāru vērtību

Uzņēmums un digitālais serviss Canva piesaistījis jaunas 200 miljonu dolāru lielas investīcijas, tādējādi sasniedzot 40 miljardu dolāru vērtību, kas...

Verdzība uz zvejas kuģiem ir joprojām aktuāla problēma visā pasaulē. Līdz šim ar novērotāja aci bijis grūti pateikt, kas tieši notiek uz zvejas kuģiem, kuri vairākas nedēļas pavada atklātā jūrā. Jauna pētījuma mērķis ir izmantot satelītu datus un mašīnmācīšanos, lai izsekotu to zvejas kuģu ikdienai, uz kuriem, iespējams, cilvēki strādā piespiedu kārtā.

Pašreizējās aplēses liecina par to, ka laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam uz zvejas kuģiem bija spiesti strādāt no 57 000 līdz 100 000 cilvēku. Minētais pētījums varētu šo problēmu beidzot celt gaismā un izbeigt verdzību vismaz atklātos ūdeņos.

Pētījums plašākai auditorijai tika atrādīts pirmdien. Tajā izmantoti dati, kas iegūti no satelītu izsekošanas sistēmas, kas uzrauga kuģu satiksmi visā pasaulē. Ar iegūto informāciju pētnieki varēja izveidot visaptverošu datu kopu par to, kad un uz kurieni kuģi dodas, kāda ir to ikdiena utml. Zinātnieki šos datus salīdzināja ar jau zināmiem gadījumiem, kad kuģi praktizēja cilvēktirdzniecību un verdzību. Savukārt intervijas ar cilvēktirdzniecības ekspertiem sniedza palīdzīgu roku mašīnmācīšanās rīka apmācībā, kas pēc tam varēja veiksmīgāk identificēt tos kuģus, kuri, iespējams ir atkarīgi no cilvēktirdzniecības.

Noskaidrots, ka aspekti, kas norāda par saistību ar cilvēku paverdzināšanu, visbiežāk ietvēra, piemēram, zvejošanā pavadīto laiku, kā arī to, cik tālu un cik bieži kuģis dodas jūrā. Iegūtie dati liecina par to, ka ar cilvēktirdzniecību biežāk nodarbojas Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un Taivānas zvejas kuģi.

Kalifornijas Universitātes vadošais pētnieks Gevins Makdonalds norāda, ka piespiedu darbs jau izsenis bijusi visaptveroša problēma zivsaimniecības nozarē. Taču ar satelītnovērošanas un mākslīgā intelekta palīdzību piespiedu darba risku šobrīd var novērtēt jau globālā mērogā.

AvotsGizmodo
Reklāma

2 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
2 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments

Visos šajos “atbrīvošanas” pasākumos pietrūkst būtiska lieta – “atbrīvoto” “nolikšana uz kājām” pēc tam. Jo lielākoties viņiem tāpat nav kur iet un nav ar ko nodarboties. Nonāks atkal citu vergturu pakļautībā.

Kārtējais ķieģelis totālās izsekošanas sistēmas mūrī . Ko tikai nav darījuši rakstītās vēstures laikā – viss mūsu pašu vai citu apspiesto labā .

Reklāma
Reklāma
Reklāma