Nirēji, kuri Baltijas jūrā meklē pamestus zvejas tīklus, nesen uzgājuši priekšmetu, kas mūsdienās uzskatāms par īstu relikviju un vēsturiski ļoti nozīmīgu – retu “Enigma” šifrēšanas mašīnu, kuru nacisti izmantoja Otrajā pasaules karā.
Tādai ierīcei kā šifrēšanas mašīna kara laikā bija īpaša vērtība, jo varēja ietekmēt gan kara norisi, gan iznākumu. Konkrēto “Enigma” eksemplāru nirēji atrada novembrī Getlingas līcī, apmēram 150 km no Hamburgas. Šāds atradums konkrētajai nirēju grupai ir kaut kas nozīmīgs, jo parasti viņu meklēšanas objekts nav saistīts ar jūras arheoloģiju, bet gan pamestiem zvejas tīkliem.
Tagad šī “Enigma” šifrēšanas mašīna nodota restaurācijai Vācijas muzejā. Tās atkopšana gan varētu būt visai laikietilpīgs process – tikai atsāļošana vien aizņems veselu gadu. Pēc tam “Enigma” tiks izstādīta muzejā, kurā tad arī interesenti varēs to apskatīt.
Pagaidām grūti pateikt, kā šī šifrēšanas mašīna nonāca Baltijas jūras dzīlēs. Viens no variantiem ir, ka to kara beigās izmeta no vācu karakuģa. Nacisti Otrā pasaules kara laikā izmantoja “Enigma” mašīnas, lai šifrētu un atšifrētu pārraidītos radio ziņojumus. Tomēr vāciešiem nemanot, Lielbritānijas izlūkdienesti ar matemātiķa Alana Tjūringa (Alan Turing) palīdzību 1941. gadā uzlauza sistēmu. Tas bija būtisks pavērsiens kara norisē un ietekmēja arī tā iznākumu.
30. un 40. gados Vācijā saražoja tūkstošiem dažādu tipu “Enigma” šifrēšanas mašīnu. Līdz mūsdienām saglabājušās apmēram 50 no tām, kas nu atrodas muzejos un kolekcionāru īpašumā.
spriežot pēc izskata neko tur daudz atjaunot vairs nav palicis. kad notīrīs sāļus un rūsu paliks vien smieklīgs skelets. bez tam britu lepošanās par panākumiem otrajā pasaules karā izklausās stipri pārspīlēta, līdz ar ko enigmas koda uzlaušana arī paliek tāds neliels sasniegumiņš.
Man ir baigās aizdomas, ka bērnībā kopā ar kaimiņu puiku vienu šitādu nojaucām. Atceros labi, ka aparāts bija koka kastē, uz metāla šasijas, un tur bija elektriska piedziņa, pogas un rotori ar burtiem un numuriem, un pēc lieluma arī aptuveni atbilda. Protams, mums nebija ne jausmas, kas tas varētu būt par daiktu, bet vāciskie uzraksti skaidri liecināja, no kurienes tas nācis. Atradām pie tā paša kaimiņa aiznaglotā verandā, kas kopš kara laika nebija bijusi taisīta vaļā. Tas bija ap kādu 1961. vai 62. gadu, es vēl skolā negāju.
Domāju ka jādodās ekspedīcijā uz kaimiņa pagrabu ar cerību ka tas arī joprojām ir aiznaglots :)
Enigma tika ražota un tirgota komerciāli jau kopš 1920. gadiem (pēc raksta var spriest, ka tas ir 1930. gadu produkts).
Rakstā norādīju tikai to, kas saistīts ar kara laiku, nevis pirms tam.