Simtiem Skotijas mājsaimniecību 2022. gadā kļūs par pirmajām pasaulē, kur apsildei un, piemēram, ēdiena pagatavošanai tiks izmantots 100% videi draudzīgais jeb “zaļais” ūdeņradis (tā ieguvē izmanto atjaunojamo enerģiju un ūdeni). Tas Skotijas mājokļiem ir izaicinājums, taču vienlaikus varētu palīdzēt samazināt fosilās degvielas patēriņu nākotnē.
Zināms, ka sākotnēji ap 300 mājokļu tiks aprīkoti ar bezmaksas ūdeņraža katliem, sildītājiem un ēdiena gatavošanas ierīcēm, ko ikdienā plānots izmantot vairāk nekā četru gadu garumā. Tā ir daļa no lielākas izpētes, kurā centīsies noskaidrot, vai ūdeņradis, kas iegūts no atjaunojamās enerģijas un ūdens, varētu palīdzēt sasniegt Lielbritānijas klimata mērķus.
Videi draudzīgo ūdeņradi Skotijas mājokļi sāks saņemt no 2022. gada beigām bez papildu maksas. Ja izmēģinājums būs veiksmīgs, tajā varētu piedalīties līdz pat 1000 mājsaimniecībām.
Jāpiezīmē, ka šo izmēģinājumu atbalsta enerģijas regulators “Ofgem”, kas projektam piešķīris 18 miljonus sterliņu mārciņu jeb vairāk nekā 20 000 000 eiro. Tā ir daļa no finansēšanas konkursa, kas atbalsta jauninājumus, lai palīdzētu sagatavot Lielbritānijas enerģijas tīklus nākotnei ar zemu CO2 emisiju līmeni. Tikmēr Skotijas valdība atbalstīs projektu ar finansējumu 6,9 miljonu mārciņu apmērā.
“Zaļais” ūdeņradis ieņem svarīgu lomu valdības plānā samazināt fosilā kurināmā patēriņu. To var izmantot tāpat kā fosilā kurināmā gāzi, taču tas nerada oglekļa emisijas. Tas ir īpaši svarīgi centrālajai apkurei, kas veido gandrīz trešdaļu no Lielbritānijas CO2 emisijām.
Ļoti gribētu uzzināt, kā tiks iegūts šis “zaļais” ūdeņradis? Vienīgais, kas nāk prātā, ir elektrolīze, kas nav pārāk lietderīgs process. Tad jau labāk ir kurināt ar elektrību bez ūdeņraža starpniecības.
Izskatās ka runa ir par dabasgāzes (metāns laikam) pārstrādi. Izpumpē no Ziemeļu jūras, pārstrādā, bet pārpalikumu (nenotikušos izmešus) kaut kā apglabā atpakaļ jūrā. Piegāde pa esošo gāzes tīklu. Tikai tērauda caurules jānomaina uz polipropilēna.
Bet tad pēdiņas pie zaļuma tiešām ir vietā.
Kā vienmēr optimizē kādu konkrētu aspektu. Šoreiz uztrauc izmešu samazināšana un tas arī tiek panākts. Ar pārstrādi nodarbojas tradicionālā naftas pārstrādes industrija – saglabājas darba vietas. Izmanto modernizētu esošo gāzes piegādes infrastruktūru… Starp citu, metānu var ražot arī no govju pļekām.
Nē, ar elektrolīzi – https://www.sgn.co.uk/H100Fife (elektrība no vēja ģeneratoriem).
> Tad jau labāk ir kurināt ar elektrību bez ūdeņraža starpniecības.
Neesmu iedziļinājies, bet minu, ka varbūt vieglāk uzglabāt (vismaz projekta shēmā to rāda).
Paldies par pirmavotu!
Palasīju ka elektrolīze ir tik tālu pilnveidota, ka var sasniegt pat 80% lietderību, tātad, ņemot vērā, ka ūdeņradi var uzkrāt, šī tehnoloģija ir perspektīva.
Nezinu, kāda lietderība ir tā dedzināšanas procesam, bet pieņemu ka augstāka kā tā izmantošanai elektrības ieguvei.
Tas nu galīgi nav zaļi.
Sēdēt uz pulvera mucas un smēķēt varētu būt drošāk.
Kas te bīstmāks par dabas gāzi?
Hydrogen’s flammability range (between 4% and 75% in air) is very wide compared to other fuels, as shown in Figure 3. Under the optimal combustion condition (a 29% hydrogen-to-air volume ratio), the energy required to initiate hydrogen combustion is much lower than that required for other common fuels (e.g., a small spark will ignite it), as shown in Figure 4. But at low concentrations of hydrogen in air, the energy required to initiate combustion is similar to that of other fuels.
Paldies par izglit;ibu!
tak nav par ko :) es savulaik par Hindenburga katastrofu ieinteresējos un bija palicis atmiņā, ka ar ūdeņradi viss nav tik vienkārši. tagad tik gūglei vajadzēja pareizi jautājumu uzdot.
Diez kur atrodas testa subjekta mājas, ja tur nav iespējams vienkārši pievilkt elektrības vadus no jūras vai kur tur tās elektrolīzei domātās vējdzirnavas ir saliktas. Ir aizdomas, ka pievest ūdeņraža balonus tur būs tikpat ķēpīgi.