Ziemeļīrijas Armaga observatorijas un planetārija zinātnieki atklājuši asteroīdu, kurš pēc sastāva ļoti līdzinās Mēnesim. Šis asteroīds ir viens no kosmosa atkritumiem, kuri gravitācijas ietekmē “seko” planētām tās orbītā (plašāk varētu būt zināmi kā “Trojas zirgi”). Konkrēti šis seko Marsam un atrodas Marsa orbītā.

Taču, kā Marsa sekotājs tapa par Mēness dvīni? Lai noteiktu asteroīdu sastāvu, zinātnieki izmanto spektrogrāfu – instrumentu, kas ļauj arī redzēt, kā asteroīda virsma atstaro krāsas. Zinātnieki salīdzināja šī konkrētā Marsa orbītā esošā asteroīda gaismas spektra atstarojumu ar citu Saules sistēmā esošo meteorītu un asteroīdu atstarojumu. Viņi atklāja, ka visai brīnumainā kārtā šim asteroīdam vislielākā līdzība ir ar Mēnesi. Šeit jāpiezīmē, ka, ātri uzmetot aci, daudzu asteroīdu gaismas spektri īpaši neatšķiras no Mēness. Taču, uzmanīgāk ieskatoties, pastāv būtiskas atšķirības, piemēram, gaismas spektra absorbcijas formā un dziļumā. Šīs īpašības konkrētajam asteroīdam ar Mēnesi ir identiskas.

Reklāma

Tiek spekulēts, ka Mēness dvīnis šīs īpašības ieguva no saules radiācijas. Tomēr pastāv arī iespēja, ka šis asteroīds ir daļa no paša Mēness. Pētnieki norāda, ka sensenos laikos Saules sistēma ļoti atšķīrās no tās, kas ir šodien. Telpa starp jaunizveidotajām planētām bija pilna ar gruvešiem, un sadursmes bija ikdienišķa parādība. Lielie asteroīdi pastāvīgi trāpīja pa Mēnesi un planētām. Ļoti iespējams, ka vienas šādas sadursmes rezultātā no Mēness atšķēlās kāda daļiņa, kas varēja nonākt Marsa orbītā, kad planēta vēl tikai veidojās.

Tajā pašā laikā visai ticama ir arī versija par to, ka Mēness dvīnis savulaik atšķēlies no paša Marsa. Par to, savukārt, liecina fakts, ka šis asteroīds ir bagāts ar piroksēnu, kas atrodams planētas lieluma ķermeņu ārējā slānī.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments