Kā vēsta medijs “The Wall Street Journal”, Kalifornijas štatam ASV būs jāveic nopietni elektrotīkla uzlabojumi, lai štats spētu izpildīt uzstādīto mērķi 2035. gadā pārtraukt ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu auto tirdzniecību.
Tiek ziņots, ka elektroauto un arī kravas auto uzlāde varētu radīt par 25 procentiem lielāku noslodzi elektrotīkliem, kas jau šobrīd atsevišķos brīžos darbojas tuvu maksimālajai slodzei. Vietējie uzņēmumi gan jau plāno nopietnas investīcijas tīkla uzlabošanā, taču daudzas lietas nāksies darīt diezgan steidzami un bez liekas birokrātijas, lai mērķus sasniegtu.
Kalifornijā lielākā elektrotīkla noslodze vērojama agri vakarā, kad no saules baterijām iegūstamais elektrības apjoms ievērojami krīt, savukārt elektrības patērētāju, piemēram, gaisa kondicionētāju skaits nemainās vai pat kļūst lielāks, cilvēkiem dodoties mājup. Braucēju vēlme lādēt savas elektriskās mašīnas, atgriežoties mājās, varētu radīt nopietnākas problēmas tīkla darbībā.
Vietējie apsaimniekošanas uzņēmumi norāda, ka dienas vidū veidojas elektrības pārpalikums, tāpēc jārada veidi, kas motivētu autovadītājus lādēt savus auto dienas laikā, kad tīkls nav pakļauts maksimālajai noslodzei.
Varu iedomāties, kādas elektrotīklu nepilnības, pieaugot elektroauto skaitam, atklāsies pie mums :)
Latvenergo teica, ka mums esot pat ļoti labi
Nav labi ar “pēdējo km”, bet valstī kopumā pārvades jaudas ir teicamas
Kas to teica?
Ņemot vērā valsts izmērus… Mums nav lielas problēmas. Var būt šur tur papildus līnijas jāizbūvē
Problēma ir individuālo pieslēgumu apmaksa. Tur gals nav redzams, jo kad iedzīvotājiem ienākumu cipars pieaugs līdz tam ko par pieslēguma būvi prasa “Sadales tīkli” u.tml., inflācija jau sen būs pieaugumu noēdusi. Un lai kāds saka ka tā nebūs.
Latvenergo teica, ja visa Latvija pārietu uz elektroauto, tad tā būtu ekvavilenta jauda, kas tika patērēta 90ajos gados. Mums jaudas pietiktu un vēl krietni paliktu pāri. Nav kā Kalifornijā, kur ir trakas elektrības noslodzes un tiek domāts par jauna tīkla izbūvi.
Individuālie pieslēgumi un publiskās lādēšanas iekārtas. Sk. augstāk.
“Izrādās, ka gadus 30 atpakaļ elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija krietni lielāks nekā tagad. #Elektrum eksperti skaidro: ja visi auto kļūtu elektriski, tad mēs sasniegtu tikai to patēriņu, kāds bija 90. gadu sākumā.”
Tas ir saistīts ar kaut kādām lielajām rūpnīcām un neefektīvām patērētāju elektroiekārtām?
Jap, kaut kā tā. Pat vairāk rūpnīcām.
Rūpnīcas šodien ir vairāk kā 90tos. Neteiktu, kad ar efektivitāti stāvoklis ir diži uzlabojies.
Nu, Liepājas metalurgs bija lielākais Latvenergo klients. Tas vairs nedarbojas, un nekas tik jaudīgs nav LV….
Te ir vēsturiskā patēriņa grafiks (19. lpp):
https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/22926/attachments/2274
Un kāds šobrīd ir elektrolīniju un apakšstaciju stāvoklis? Zinu ka sadales tīkli visu laiku kaut ko uzlabo, taču vai uzlabojumi tiks galā ar 20+ elektroauto uzlādi vienā pilsētas kvartālā, vēl ir jautājums. Plus ātrās uzlādes stacijas.
Cik zinu, tad lai dzīvoklī pieslēgtu 3F, tad nepieciešams ST atzinums, ka konkrētajā apakštacijā pietiek jauda + 99% jāmaina elektroinstalācija kāpņutelpā, utt.
Gan jau runa ir par centrālajiem pārvadiem, bet ja būtu jāsāk izvērtēt katra mikrorajona/ pagalma elektrostāvoklis, tad bilde tik rožaina nebūtu.
Visdrīzāk, lai pilsētās saspraustu puslīdz ātrus lādētājus tādā skaitā, lai pie tiem nenotiktu dūru cīņas, vēl ilgs ceļš ejams un jautājums pat, vai tas būtu pareizais ceļš. Šobrīd nav īsti saprotams, kāda ir izvēlēta lielā stratēģija – lai 80% lādē mājās pa nakti vai tomēr uzlādes stacijās (kuras vēl jābūvē). Pagaidām redzu eiforiju par elektroauto, bet par lādēšanu lielos ciparos – varbūt ir tāda info?
Elektroauto ir jālādē mājās pa nakti. Ja brauc kaut kur tālāk, tad ātrās uzlādes stacijās.
Labi. Vai kāds no gudrajiem vīriem ir saskaitījis, cik % LV iedzīvotāju ir iespēja lādēt eauto mājās un kā šo situāciju var risināt līdz 2030-kuram tur gadam, kad ir plānots būtiski samazināt iekšdedzes dzinēju skaitu? Piem. tai pat Rīgā un top5 pilsētās.
Aha… visiem pie mājas ir stāvvieta, ne? Dzīvoju mājā ar kādiem 15 dzīvokļiem. Nu 5 stāvene un katrā pa 3 dzīvokļiem. Pagalms ir 4 mašīnām. Kur tad lādēt?
Tas jau ir pavisam cits jautājums.
Tas ir viens no primārajiem jautājumiem, ar ko bija jāsāk. Citādi ar nodokļu palīdzību tiks vaļā no iekšdedzes auto, bet daļa iedzīvotāju elektriskos lādēt varēs tikai DUS elektriskajos analogos – un ja šī daļa ir liela, tad elektrifikācija var iebuksēt, vai pat iestrēgt. Jāzin precīzi, cik daudz šo nelaimīgo ir. Tas, ka privātmājās dzīvojošie varēs uzlādēt, ir skaidrs un neviens to neapstrīd. Tikpat labi var uzskatīt, ka Rīgā ir veloceliņu tīkls – bet tā ir tikai fantāzija un jāsaprot, vai uz elektroauto grib pāriet pa īstam vai fantāziju līmenī.
Tie, kuriem ir sava māja, kur lādēt elektro auto, to jau dara. Mēs te par daudzdzīvokļu māju iemītniekiem runājam. Pat pie “jauno projektu” mājam lādēt auto praktiski nav iespējams. Par PSRS laiku cilvēkpūžņiem, kur par 1 auto stāvvietu kaujas 5 braucēji, vispār nerunājot. Nebūs melots, ja Rīgā šādu braucēju ir 50+ tūkstoši. Un vērā ņemams cipars arī citās Latvijas pilsētās. Kur viņi lai lādējas? Cerēt uz “dabisko atmirumu” būs par ilgu. Ar likumiem pārlikt viņus kājāmgājēju statusā? Neviens ar galvu domājošs valsts vadītājs uz to neparakstīsies un nav jāskaidro, kāpēc. Atliek gaidīt uz labākām un lētākām auto baterijām ar cerību, ka līdz tam vismaz nākamo 10 gadu laikā varēs nobraukt tos pašus degvielas braucamos.
Jā, es piekrītu, ka uzlāde daudziem ir būtiska problēma un es pat nezinu kā šo jautājumu var ātri risināt.
Daudziem dauzīvokļu namiem ( centrā un jaunajos projektos) ir savi privātie pagalmi. Domāju tur apsaimniekotāji un īrnieki vai īpašnieki atradīs veidu kā nodrošināt kaut vai 3.5 kw uzlādi daudziem auto.
Ja runa iet par purvciema, mežciema, imantas utt rajoniem, tad tur problēmas varētu būt lielākas, gan vietas trūkuma, gan maksātspējas ziņā. Risinājumi varētu būt privātās stāvietas, kuras nodrošina šo pakalpojumu. Vai atkal – īpašnieku kopsapuces un namu pārvaldnieku sadarbība ar pilsētas domi par infrastruktūras izveidi.
Ir bijusi iespēja testēt daudzus EV vairāku nedēļu garumā. Ar visu to, ka mājā ir 16A pieslēgums, pietika ar 3.5 kw lādēšanu pa nakti, lai uzlādētu auto 200 km.
Vēl neaizmirsīsim, ka daudziem uzlādi var nodrošināt darbavietā.
Kā arī par nākotnes plāniem par bezkontaktu uzlādi automašīnu joslās un krustojumos, kur auto stāv sastrēgumos.
Vēl viena lieta ko ir jāpiemin, visa pasaule uz to iet un LVnebūs izņēmums. Ja tu dzīvo centrā vai mikrorajonos, tev auto nav vajadzīgs. Ikdienas gaitas, var nodrošināt ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai ekektrisko skrejriteni. Auto izvraucieniem ārpuspilsētas un ceļojumiem var īrēt. Protams – Rīga vēl ir tālu no šī scenarija, jo viss tas nav sakārtots. Bet visiem paziņām kas dzīvo Stokholmā, nav automašīnas, jo viņiem tā ir par dārgu pilsētā.
Kaut kas tur ir. Straujais auto cenas lēciens (jo nav lētu lietoto EV) kopā ar izmaksām un lādēšanas īpatnībām tiešām varētu būt trigeris tam, lai mazinātu auto turēšanu pilsētā tāpēc, ka var atļauties arī bez lielas vajadzības.
Jau uzceltajos jaunajos projektos barigas attīstītāji gribēs tērēties auto uzlādes vietu izveidošanai? Nesmīdiniet. Plānotajos nākotnē – varbūt. Privātās stāvvietās lādētājus var izbūvēt, jā. Reālajā dzīvē visticamāk tikai varēsi sarunāt ar stāvvietas īpašnieku un tev pievilks 220V pagarinātāju. Lādēt vairākus auto tā, protams, neizdosies. Progress būs, ja auto turētāji stāvvietas īpašnieku ieinteresēs lielākas jaudas elektropieslēguma pievienošanā. Taču tad visas izmaksas būs no jāsedz no pašu kabatas plus maksās barigam īpašniekam papildus procentus par lādēšanu. Valsts šai sakarā varbūt izdos kādus noteikumus – kaut kur pēc gadiem 10. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces ir nespējnieku biedrība. Īpaši izteikti “jaunajos rajonos” ar lielu PSRS laika migrantu un viņu pēcteču pārsvaru. Ja puse vai vairāk no sapulces dalībniekiem ir pensijas vecumā, visticamāk nekas nesanāks. Šī publika pārņemta ar paranojiskām iedomām, ka jebkurš uzlabojums mājā nozīmē viņu personisko aplaupīšanu. Ja tūlīt redzami makā nekas nekrīt, bet kaimiņš var lādēt auto, tad lai viņš nem savu auto un iet kaut kur tālu. Ja netici, aizej uz kādu no sapulcēm. Daudziem uzlādi var nodrošināt darba vietā? Jā? Kur? Darbavietas nosaukums? Vai atkal viena tante teica? Un ko darīt tiem, kuriem nenodrošina? Par auto un ikdienas gaitām bija labs teiciens “Nesaki kas man jādara un es neteikšu, kur tev jāiet”.… Read more »
Teiksim kā ir – tas ka līdz šim mums bija iespēja pilsētā turēt auto braucieniem uz laukiem, bija nomales valsts galvaspilsētas bonuss. No vienas puses, tik mazā valstī ar tik mazu galvaspilsētu tā brīvdienu braukāšana uz/no laukiem ir saprotama, no otras puses – tas darbojas līdz zināmam braucēju skaitam (pret ielu un šoseju caurlaidību), pārsniedzot to sākas sastrēgumi (arī dēļ pilsētu ielu malās stāvošiem auto).
Kad cilvēkam apniks dragāt uz/no laukiem vai kļūs par dārgu, viņš izšķirsies par labu laukiem vai Rīgai. Atpirks, kad būvēs dzelzceļu cauri pagalmam – tiesa, ne par tirgus cenu….
Uz papīra tikai, lai varētu celt tarifus, jo jāpilnveido tīkls utt. Tad jau atkal konkursi, 3 miljonu lietas, izdotas grāmatas un visi gali ūdenī, kaut tur viņiem vajadzētu visus elektrības vadus ūdenī, lai sistēma mainītos..
Nezinu, vai esi pamanījis, bet arī šobrīd Latvijā tiek būvēti būtiski savienojumi, lielās augstsprieguma līnijas. Jā, energobūve ir ienesīga nozare, bet nevajag arī visu vienā krāsā malēt.
Tas viss ir labi. Taču kurš/kas apmaksās pieslēgumu būvi gala lietotājiem?
Tur tak Teslai jau arī bija risinājums, saliek konteinerus ar akumulatoriem, kas uzlādējas kad noslodze mazāka un atdod tīklā, kad noslodze pieaug!
Beigsies ar to ka teslu īpašnieki paši varēs samest tiem akumulatoriem. Taču ja var atļauties teslu, var arī akumulatorus.
Akumulatori nebūt nav vienīgais enerģijas uzkrāšanas veids. Pasaulē izmēģina arī dažādus citus, tādus kā “gravitācijas baterijas”: piemēram, īpašus “vilcienus”, kuri tiek uzvilkti kalnā, kad elektrība ir lēta, bet pārējā laikā tie lēni “brauc” lejā, ražojot elektrību:
https://interestingengineering.com/concrete-gravity-trains-may-solve-energy-storage-problem
Cits prototips ir celtnis, kas uzbūvē torni no betona blokiem, kurus pēc tam, lai ražotu elektrību, lēni laiž lejā.
https://www.youtube.com/watch?v=mmrwdTGZxGk
Potenciālās enerģijas “akumulatori” tiešām ir viens no reālajiem variantiem. Vienīgi prasa kalnu nogāzes tuvumā vai augstas “akumulatoru” būves, kas nesmuki izskatās. Rīgā dienvidu pusē dažas tādas varētu uzbūvēt. Kādreiz plānotajā Pārdaugavas “manhetenā” tādus varētu iebūvēt būvējamajos debesskrāpjos. Taču antidebesskrāpju hipiju banda šo ideju tūlīt noraks saknē.