Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) pētnieki izstrādājuši mākslīgā intelekta sistēmu “MosAIc”, kas spēj atrast cilvēka acij nemanāmas līdzības starp mākslas darbiem. Vienā no eksperimentiem ar sistēmas palīdzību pētītas gleznas Metropolitēna mākslas muzejā un Amsterdamas Reiksmuzejā. Skenējot gleznas attēlu un izmantojot dziļos tīklus (deep networks), tika meklētas līdzības starp mākslas darbiem un iespējamas kopskarības, kas saistāmas ar konkrētā laika kultūru un pašiem māksliniekiem.

MosAIc darbība pēc būtības ir visai vienkārša – lietotājs ievada gleznas attēlu, un MosAIc algoritms atrod tam līdzīgus mākslas darbus. Vienā piemērā sistēma atrada saistību starp divām 17. gadsimta gleznām – Fransisko de Surbarana (Francisco de Zurbarán) “Svētā Serapiona mocekļa cīņas” un Jana Aseleina (Jan Asselijn) “Draudīgais gulbis”. Šie mākslinieki, lai arī dzīvojuši vienā laikā, nekādi nav bijuši saistīti. Tomēr abu gleznu tehniskais izpildījums liecina par bagātu, latentu struktūru, kas, acīmredzot, nav atrodams citos, vismaz tā laika mākslas darbos.

Avots: MIT

MIT pētnieki atzīst, ka īpaši sarežģīts MosAIc izstrādes aspekts bija tāda algoritma izveide, kas varētu atrast ne tikai krāsas vai stila, bet arī nozīmes un tēmas līdzības. Kopīgās iezīmes tika salīdzinātas, izmantojot ikkatru pieejamās gleznas attēlu no abiem minētajiem muzejiem.

Lai pārbaudītu MosAIc funkcijas, pētnieki arī izmantoja jaunu attēlu meklēšanas datu struktūru ar nosaukumu “KNN Tree”, kas bildes sagrupē kokam līdzīgā struktūrā. Taču koka vietā pilnīgi noteikti varētu būt arī kāds cits vienkāršs objekts.

Avots: MIT

MIT pētnieki cer, ka darbu, kas sākts ar MosAIc, var izvērst arī citās jomās, piemēram, humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kā arī medicīnā.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments