Vertikālā lauksaimniecība – iespēja kultūraugus audzēt vertikāli sakārtotos vairākos slāņos – tiek praktizēta jau labu laiku. Tomēr, ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, tieši vertikālā lauksaimniecība varētu būt risinājums, kā pabarot visu cilvēci. Nesen veikts pētījums gan norāda uz to, ka, neskatoties uz šo ieguvumu, vertikālā lauksaimniecība prasa gan ievērojamus resursus, gan arī tehnoloģisko aprīkojumu.

Zināms, ka iedzīvotāji pasaulē patērē ievērojami daudz kviešu – tie sastāda apmēram 20% no ikdienā uzņemtajām kalorijām un olbaltumvielām. Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, cilvēces pabarošanai būs nepieciešams krietni vairāk šīs kultūras, pat par 60% vairāk. Vienlaikus ražas izaudzēšana top arvien sarežģītāka, kas galvenokārt saistāms ar klimata izmaiņām. Arvien pieaugošo pieprasījumu pēc kviešiem nākotnē teorētiski palīdzētu risināt vertikālā lauksaimniecība.

Lai tuvāk izpētītu kviešu audzēšanu vertikālajā lauksaimniecībā, pētnieki radījuši divus 10 slāņu simulācijas modeļus ar optimālu mākslīgo apgaismojumu, atbilstošu temperatūru un oglekļa dioksīda līmeni. Pētnieki atklāja, ka vertikālā lauksaimniecība dod iespēju izaudzēt pat 1940 tonnas kviešu viena hektāra lielā platībā. Salīdzinājumā ar parastajām kviešu audzēšanas metodēm tādā pašā platībā iespējams izaudzēt tikai 3.2 tonnas lielu ražu.

Vienlaikus tik liela kviešu raža nāk komplektā ar mežonīgi augstām izmaksām. Vertikālā lauksaimniecība pieprasa milzīgu enerģijas daudzumu, kas galvenokārt nepieciešams mākslīgā apgaismojuma sistēmām. Simulāciju modeļos izmantotais apgaismojums nodrošina pat uz pusi lielāku gaismas intensitāti nekā saule, taču augstā enerģijas patēriņa dēļ zemnieki tik spilgtus gaismas avotus vertikālajā lauksaimniecībā neizmanto. Tāpat šāda veida pārtikas ieguvē neiztikt bez laistīšanas sistēmām un dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas nodrošina atbilstošu temperatūru un gaisa kvalitāti. Vienlaikus pētnieki norādījuši, ka jauninājumi automatizācijā varētu samazināt vertikālās lauksaimniecības izmaksas.

Vertikālā lauksaimniecība ir joma, kuras izpētē vēl jāiegulda milzīgs darbs, jo jautājumu par tās efektivitāti un potenciālu nākotnē vēl ir krietni daudz. Tostarp, nav vēl skaidrs, kāda būtu, piemēram, iekštelpās audzētu kviešu uzturvērtība un kvalitāte. Tomēr, tehnoloģijām attīstoties, iespējams, kādreiz tas varētu kļūt par reālāku risinājumu cilvēces pabarošanā.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
52 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Skābene

Nav jau nekādas pārtikas krīzes, pētījumi liecina, ka gandrīz puse saražotās pārtikas nonāk miskastē!

Reinis Rozitis

Iespējams, bija domāta Eiropa https://ec.europa.eu/food/safety/food_waste_en

Skābene

Tieši mērķī! ASV šī izšķērdība ir vēl lielāka!
Eiropas mēroga problēma ir pārtika, kas notekot derīguma termiņam nonāk miskastē, bet objektīvi vēl ir lietojama uzturā un varētu tikt izdalīta trūkumcietējiem, ja atskaita atsevišķus augsta riska produktus ( vistas gaļa, zivis, piens utt). Otra problēma ir tajā, ka cilvēki pērk vairāk nekā vajag un pēc tam izmet, to kas sabojājas.

0929

g “how much food gets wasted across the world” un izvēlamies avotus, kas patīk un atbilst ticamības kritērijiem

0929

Pasaulē ir ļoti daudz organizāciju, t.sk. par nodokļiem uzturētu, kas meklē un atrod problēmas un piedāvā to aizstāšanu ar citām problēmām, jo tas ir tas, par ko tās saņem finansējumu. Meklēt problēmām risinājumu – piem. nevis ražot vairāk pārtikas, bet racionāli izlietot saražoto un vispār saprast, cik ir nepieciešams ražot – tas vienkārši nav ekonomiski izdevīgi, par to nedod grantus pētījumiem.

azad

Bez tabu, ja nemaldos bija sižets, kā latvieši Anglijā no miskastēm velk ārā sviestmaizes, kas izmestas, bet vēl ir ēdamas. Tai pat sežetā bija Japāna pieminēta, ka tur arī izmet čupām pārtiku. Un nav jābrauc uz ārzemēm, domāju, ka mūsu pārtikas lielie tīkli arī izmet daudz miskastē. To jau regulē likumdošana manuprāt. Kāpēc nevarētu izmetamo labopārtiku uz bērnu namiem, patversmēt nogādāt. Kaut uz skolas, internātu ēdnīcām. Savāra zupā, sacepumā kādā. Bet mums jau principi. Nelegāli iznīcinam. Kur te bija sižets, ka cik tur tonnas cukura iznīcināja. Nesaprotami reizēm, kāds met ārā, kādam nav ko ēst. Bet galvenais ir uztaisīt sižetu,… Read more »

Rudolfs

Nav nemaz tik nesaprotami. Veikali grib naudu un ražotāji arī grib naudu par produktiem. Ja kādam atdod par brīvu, nozīmē, ka attiecīgi nekas netika pārdots. Pārtika ir pirmās nepieciešamības prece un ja tā patversme nevarēs dabūt par brīvu pārtiku ar beigušos termiņu, tad būs vien jāpērk par naudu. Attiecīgi veikals/ražotājs nopelnīs.
Vienīgais veids, kā tikt no šīs prakses vaļā ir likumi, kas aizliedz noteiktu daļu pārtikas mest ārā. Attiecīgi tā ir jāpiedāvā tām pašām sabiedriski noderīgajām iestādēm. Francijā ir šādi likumi.

azad

Labāk ir izmest ārā, nekā kādam atdot. Tas arī parāda, ka nekāda deficīta nav. To jau nav jālabo mums komentāros, bet atbildīgajiem cilvēkiem. Un pat lielveikaliem. Jo ja man būtu kaut vai nevajadzīga lieta, es to labprāt atdotu kādam kam tas vajadzīgs. Vēl jo vairāk ja tas ir ēdiens.
Bet muma te falšā pieeja, tas pats Rimi taisa akcijas dzīvnieku patversmēm, nopērc pie muma un iemet kastē barību, mēs aizvedīsim dzīvniekiem:D Ja būtu nopērc par pus cenu, tad vēl saprotams būtu. Bet šeit nopērc tik:D Es tad taisu uzņēmumu, kur visu varēs nopirkt un atstāt kādam kam tas vajadzīgs:D

Krotow

Atdošanai derīguma termiņa beigās ir kāda ēnas puse. Visi dzīvnieki mīl haļavu, tai skatā cilvēks. Ja visu, kam tuvojas derīguma termiņa beigas, vienkārši izdalīs nabagiem, domā ka viņi vairs meklēs veidu kā nopelnīt ēst? Nekā nebija – katru dienu tupēs pie Rimi un Maxima sētas durvīm.

azad

Tad jau to pašu var teikt arī par drēbēm un visu citu palīdzību, ko ziedo. Kāpēc kādam jāatdod vecās drēbes? Lai pastaigā pliks, būs motivācija pašam apģērbties:D Tie, kas nedomā tiem nebūs tāpat nekas. Cik ir redzēts, ka kādai daudzbērnu ģimenei pusdienās vakariņās tie paši kartupeļi vien ar kādu gurķi. Tie tak neiedzīvosies no kādas pārtikas, ja iedos. Tāpat būs turpat, tikai vairāk būs ko ēst. Bomši vispār reizēm sūdus ēd no miskastes, iedosi viņam kaut katru vakaru apkaltušu bulku vai jogurtu vai viņa dzīve krasi izmainīsies? Domāju nē. Drīzāk būtu jāpārskata hitrožopie, kuri dzīvo uz pabalstiem un visādi citādi… Read more »

0940

Var sākt ar mazumiņu – tiem, kas privāto patēriņu laiž caur uzņēmuma bilanci, nemaksājot PVN utt. Pensionārs par piena pudeli, ko pērk reizi 3 dienās, godīgi samaksā PVN, kamēr cits nemaksā PVN par privātām vajadzībām izmantotu auto.

0940

Tie, kas sevi var pabarot, nesēdēs bez darba pie veikala noliktavas durvīm tik tāpēc, ka tur varbūt noliks vakardienas biezpienu.

Jānis

Par to Rimi un dzīvnieku akciju. Tāpat es uzskatu, ka tā ir ļoti apsveicama ideja. Tā vismaz dzīvnieciņiem tiks kaut kāds ēdiens, jo no 1000 cilvēkiem, kas nopērk barību un iemet kastē pie kases, labi ja kādi 2-3 max aizbrauktu uz patversmi un aizvestu maisu ar barību, ja nebūtu tās akcijas.
Rimi pa lielam šādā veidā vienkārši piedāvā bezmaksas piegādi.

azad

No tāda sapekta jau jā, viss skaisti, bet es vairāk par pieeju. Tad uzliec to pārtiku par cenu tuvu pašizmaksai vai ko tādu. Jo pretējā gadījumā tas ir labs bizness un kas viņiem tur aizvest paris pakas suņiem, kaķiem. Un lielveikali jau varētu atļauties tāpat aizvest barību. Kaut vai ar tuvojošos temiņu, jo cilvēks veiaklā savam mīlulim paņem ar labu termiņu tak. Negribu, lai Edgars atkal te bļaustās par manu plānprātību, ka arī dzīvniekiem gribu sliktu barību izbarot:D

Šmucbizness

Patversmēm neziedoju un arī citiem neiesaku! Patversmes (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir netīrs šmucbizness, kas pumpē naudu no pašvaldībām un lētticīgajiem. Tajā pat laikā suņus atdod adopcijai pret samaksu, bet samaksā nav iekļauts ne čips, ne pase, ne vakcinācija. Tas vēl par papildus samaksu. Un kā nu ne, nav izdevīgi atdot suni adopcijai, jo par katru dienu patversmē maksā pašvaldība. Pat čipotos suņus, kas salūta laikā aizbēg no pagalma, un ko atradēji aizved uz patversmi, saimniekiem neviens nesteidz atgriezt. Čips ir, var identificēt saimnieku, bet to nedara! Kāpēc atbalstīt tādu patversmi!?
Nepērciet suņus, nemetiet tos uz ielas un nebūs vajadzīgas patversmes.

Edgars

Produktus ar iztecējušu derīguma termiņu bērniem uz skolām?
Kā līdz kaut kam tādam vispār var aizdomāties?!

azad

Vai viss ar pēdējās dienas termiņu ir sabojājies? Maximā ir plaukts ar pēdējās dienas termiņiem, kur preci pārdod pat. Nevajag iebraukt auzās ar secinājumiem. Skaidrs, ka vecu desu nevajag atdot vispār kādam, bet ja tam pašam pienam termiņš tuvojās var tak viņu pankūkās izcept vai kur citur.

Edgars

Zin kāds hajs būs, ja sāks bīdīt projektu, vecos produktus uz skolam, bēnrudārziem u.tml. ?! Būs vieni, kas cepsies tikai cepšanās pēc. Un būs otri, kas bērnus vedīs uz tiem benrudārziem/skolām, kur produkti ir svaigi. Un tadu nebūš maz. Te tak ir vesela ķēdes reakcija. Tas nav tik viennozīmīgi. Pareizāk sakot, ir viennozīmīgi, ka kaut ko tādu darīt būtu neprāts. un galu galā, kas notiks tad, kad kādā skolā kādi bērni dabūs ēdiena saindēšanos? Tiesu procesi? Kas atbildēs par vecu produktu piegādi? Kā vispār var kaut ko tādu izdomāt… Es jau nu 100% savus bērnus izrautu ārā no bernudārza, kurā… Read more »

azad

Tā arī tu neiebrauc galīgi domā. Vai ir tikai Rīgas skolas, bērnu dārzi? Pabraukā pa Latviju, paskaties, kā tur cilveki dzīvo, dažviet tev ar divu dienu termiņu izraus no rokām preci. Tu vari galvot, ka tev mājās nav neviena produkta ar tuvu beigām derīguma termiņu? Visu, kam pēdējā vai priekšpēdējā diena nah misenē?:D Es domāju katram ir mājās kāda makaronu paka ar jau notecējušu termiņu. Un kā kontrolēt? Pavārs ēdnīcā atver piena paku, ja saskābis, tad izlej. Un ja nezināji, tad no iekābuša piena sanāk visai labas pankūkas. Zupu arī vienu dienu ēd tikai? Izvāri katlu un lej nākamajā dienā… Read more »

Škoda

Un vai nav gadījumi, kad bērnudārzā kāds rotta vīruss vai saindēšanās ar pārtiku, tas pats arī skolās ar visu labo pārtiku? Ir gadījumi, ko esam dzirdējuši, bet cik ir tādu, kas nav nonākuši plašākā sabiedrībā.

Skābene

Vajag filtrēt protams, bet kas slikts rīt var notikt ar miltu paku, ja termiņš beidzas šodien, cukuru, zapti, sausiņiem, rīsiem, makaroniem? Nav runa par īpaši bīstamiem pārtikas pruduktiem, kā zivis, sēnes, vai gaļa. Visiem veikalā fasētiem produktiem derīguma termiņš ir 1 diena, bet reti kurš to ievēro un no tā neviens nav nomiris. Esat uzdevuši sev jautājumu, kāpēc veikalos tirgo gatavu pārtiku?Jo uztaisīt maltās gaļas mērci rītdienai no maltās gaļas, kam šodien beidzas derīguma termiņš ir racionālāk, kā izmest to malto gaļu šīs dienas vakarā miskastē. Ar katru pārstrādes posmu veikals iegūst papildus 1 dienu realizācijai. Šodien jēla gaļa, rīt… Read more »

Edgars

Viss ko jūs minat taisnība, bet ne jau sistematizēt teju iztecējuša termiņa produktu masveida piegādi bērnu izglītības iestadēm!

0940

“iztecējis derīguma termiņš” ir tikai prāta radīta koncepcija, raksturīga pārtikušām valstīm. piem. ja rupjmaize ir kvalitatīva un atbilstoši glabāta, tad tai nekas nekaiš arī mēnesi pēc datuma, kas uzlīmēts uz iesaiņojuma – tā tikai kļūst labāka un vieglāk pārstrādājama, jo vairs nav tik mīksta. ja redzu lielos rupjmaizes kukuļus, kas sākotnēji maksā 3-5eur ar beigušos termiņu bez pelējuma pēdām par eur1-2, pērku nost un sukāju iekšā. Līdzīgi ir ar medikamentiem – derīgumu norāda ar rezervi un 1 nedēļa vai pat mēnesis (īpaši tabletēm, ar šķīdumiem var būt citādi) pēr termiņa neko nemaina, ja ievēroti glabāšanas apstākļi. Protams, ja tā ir… Read more »

Fedja

Atradu garāžā Piparu rūgto, kam termiņš beidzies 2010.gadā. Izšāvu to blašķi tukšu, nav ne vainas, normāli štirī!

Uldis

Politika globāli jāmaina lai pabarotu cilvēci! Esam reāli, padomājam cik daudz aizaugušu pļavu ir daudzviet pasaulē, ne tikai Latvijā. Un daudz kur tā ir pietiekoši auglīga zeme, un atbilstoši klimatiskie apstākļi. Tikai daži piemēri – plašā Krievijas teritorija, kur mazie reģioni izmiruši, arī Āfrikā, Dienvidāfrikā ir valstis ar auglīgām zemēm bet pilnīgi nolaistas dēļ lielās nabadzības. Cik izmaksās tādas vertikālās fermas būvniecība, lai tehnika spētu tajos līmeņos pilnvērtīgi darboties? Tos miljardus var investēt normālas zemes nopirkšanai un vietējā lauksaimnieku ciemata uzturēšanai.

Uldis

Redzi, arī ar to daudzuma iepirkšanu nav tik vienkārši. Lielveikalos joprojām liela daļa produktu no kā pašam gatavot sev ēdienu ir nopērkami pārāk lielos iepakojumos, pie kam, ar cenu politiku tiek stimulēta lielāku iepakojumu iegāde. Galu galā tev kaut kas sabojājas – vai nu tā pus paka litrīgā piena, kuru biji nopircis mērces vai omletes pagatavošanai, vai puspaka ar gaļas izstradājumiem… No pārtikas patēriņa viedokļa – ēdināšanas iestādes varētu būt viens no risinajumiem ko vairāk atbalstīt.

0940

Paļauties uz cilvēku veselo saprātu ir aptuveni tas pats, kas cerēt – rīt būs saulains (vai līs). Masas ir jāvirza, gluži kā gans ar suņiem un pātagu dzen ganāmpulku. Tā tas ir bijis viduslaikos un tā tas ir šodien, un ietekmes līdzekļi gan bija, gan ir, tikai nākuši klāt jauni. Un nē, es nešausminos par slepeno valdību kas prātā sazvērestības teoriju cienītājiem, es tieši pretēji domāju – ja reiz procesi ir tik globalizēti, arī pārvaldībai jābūt globālākai. Un viens no bada iemesliem ir tāds, ka pasaules trūcīgākā daļa izmanto vairošanos kā pašrealizācijas līdzekli. Cerams, ka globāli pieejamais internets un lētie… Read more »

0940

Ķīnieši kartīgi investē zemju uzpirkšanā, arī Āfrika tiem diezgan labi patīk.

Uldis

Nē, ok, ir izņēmumi – ir tuksnešainas vai klinšainas valstis kur lielus dārzus neiekopsi, bet piegādāt svaigus dārzeņus no tuvākās vietas kur tas ir iespējams ir pārāk neefektīvi. Tur šādi risinājumi tuvu lielpilsētai varētu arī strādāt. Bet nevajag stāstīt par pārtikas trūkumu pasaulē, ja netiek izmantota pat ne 10tā daļa no pasaulē pieejamajām auglīgajām vietām! Problēma tā ka visi sačupojušies vienkopus lielpilsētās, jo laukos nevar pat īsti iztikai opelnīt. Vai vertikālās fermas turpat pilsētā ir labākais risinājums, kamēr visa pārējā valsts aizaug ar krūmiem? Imigranti saskrien uz citām valstīm un sēž pilsētā un dzīvo no pabalstiem. Laukos nav kas strādā… Read more »

Last edited 14 days ago by Uldis M.
Gatis Bērzainis

Par pārtiku, produktiem un derīguma termiņi. Mani vienmēr fascinē, ka par kādu problēmu spriež tie, kuriem par to nav zināšanas vai nestāv pat blakus un viedoklis ir kategorisks. Pārtikas produkta derīguma termiņš norāda līdz kuram laika periodam attiecīgajai precei tiek garantēta NEMAINĪGA kvalitāte( vai attiecīgi atverot iepakojumu, jāizmanto līdz…datumam), pēc noteiktā laika produkts maina savas īpašības kuras tiek garantētas no ražotāja. Cits jautājums par pārtikas produktu, pēc derīguma termiņa iztecēšanas, izmantošanu, kur un kā. Komentāros uzskaitītie makaroni, milti, cukurs (produkti ar ilgu uzglabāšanas termiņu) nu nemaz tā netiek izmesti. Pārsvarā tie ir produkti, pusfabrikāti kuri bojājas ātri-augļi, dārzeņi, pusgatavie produkti.… Read more »

Gatis Bērzainis

Vēl pie šī temata- par mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm kurām nav ko ēst- arī tas ir mīts. Pārsvarā tur atklājas citas problēmas- dzeršana, nezināšana, dzīvesveids ka viss ir pa velti un ka mistiskajai valstij par to jādomā. Man ir bijusi iespēja redzēt kas ir tajās pārtikas pakās- biju pārsteigts! Ar ES marķējumu ( pie tam BIO!!!) kvalitatīvi produkti- makaroni, griķi, cukurs, milti un citi ilgi uzglabājami produkti 3 mēnešiem. Paka iespaidīga. Apsviedīgie ” nabagi” parasti notirgo lai iegādātos grādīgos ….Paš valdībās diezgan labi nodrošina trūkumcietējus ar dažādiem labumiem bet tikai ir nosacījumi, vieglāk ir iedzert un citi netikumi…

Gatis Bērzainis

P.S. Nestrādāju nevienā veikalu ķēdē, mans darbs saistīts ar, vienkāršoti- pārtika, produkti, izejvielas, pagatavošana. Neesmu ieinteresēts kāda viedokļa lobēšanā bet ir zināšanas par pārtikas produktu apriti, kvalitāti, sastāvu.

0940

Daudzi “trūcīgie” pat neskatās virsū pārtikas pakām, tā arī pasaka – es tādus štruntus neēdu, labāk desu iedodiet (kas ir ēdama uzreiz un nav jāgatavo kā graudaugi). Malku atvedīs pagasts, komunālajiem iedos pabalstu. Tās pakas pat nerādiet.

azad

Varu tikai piekrist, bet ir tāda lieta, tie kam ir slikti un grūtu, tie neiet un neko neprasa, tie sitās kā var. Un ir tādi, kuri ir cm virs tā pabalsta sliekšņa, jo vecāki strādā, apģērbušies visi, paēduši visi un neizskatās trūcīgi, kaut knapi velk visu. Un nebļauj pa pagastu, ka grūti un slikti. Tādiem būtu jāpalīdz, kam tas mazais grūdiens tiešām palīdzētu. Bet jā šis arī tāda teoretizēšāna, ne tu citu ģimenē vari ielīst, ne ko sakārtot.

0940

Tam vajag efektīvu sociālo sistēmu, nevis robotus, kas sadala resursus pēc ļoti primitīva algoritma.

Gatis Bērzainis

Šajā jautājumā par iztikas minimumiem ir jau virzība, kur Tiesībsargs ir savu viedokli izteicis, kā tas tiks risināts- cits jautājums, bet virzība pozitīva.

azad

Vai piena pudele ar temiņu 31.07.2020 teiksim 01.08.2020 parvēršas pēkšņi no piena par samazgām? Jāieslēdz loģiskā domāšana. Reizēm nopērc pienu ar nākamās dienas termiņu un jau tas ir uz robežas, tāpat ir bijis, ka nopērku šokolādi ar tuvu termiņu, attaisu un iekšā ar pelējumu. Tak domai vajag loģiski pieiet. Ja bērnam skolā dotu puspuvušus augļus pusdienās, tas būtu kas cits, bet ja viņam tiek pasniegta tā pati piena makaronu zupa ar tās dienas termiņa pienu man nav iebildumu, jo pienu tak uzvāra. Es tagad nerunāju par vecu pārtiku, kuru nevis izmet, bet ievāra zupā:D Bet nu skaidrs te par viedokļiem,… Read more »

Gatis Bērzainis

Jautāju- esi ar mieru, lai tavam bērnam bērnudārzā, skolā dotu šādi pagatavotu ēdienu??? Es kategoriski pret! Un cik ir tādu bērnu kuri šodien labprāt ēd piena zupas vai zupas vispār? :D Es arī iepērkos veikalā- arī našķus, bet nav nācies sapelējušo šokolādi nopirkt vai kādus citus beigtus produktus- tomēr skatos un zinu no kā tiek gatavoti produkti. Šokolāde ir dārga un veikalu plauktos tīru šokolādes produktu nenopirksi.:)) Arī man pie veikala ir nākuši klāt tādi lūdzēji- tikai, kad piedāvāju nopirkt pārtiku, tā tonis mainās- lai dodot naudu! Uzsveru- pašvaldības diezgan labi palīdz šiem trūkumcietējiem, tikai vairumam zem tā- nav ko… Read more »

Gatis Bērzainis

:)) Gadījums iz dzīves- ar draugu sēžam Dailes skvēriņā gaidot cilvēku kurš kavējas. Protams, netālu piesēžas “bomzene, kodēja” ar savu draugu, paprasa kolēģim smēķi un sāk nevainīgu, draudzīgu sarunu, laiks labs, saulīte…:) nojaušu ka kaut ko prasīs… Protams, nepietiek naudiņas pudelei :) labi, iztirzājam kāda pudele, ne jau 3graudu šņabim bet labākam nepietiek :D uz jautājumu bet kā ar zaceni? Nu, arī vajag, bet ne jau lēto desu bet tādu labu doktordesu…sanāca ka šamiem kādus 5 euro pasākumam vajag izdiedelēt- lūk, slikti dzīvojam! Nosmējāmies visi labi un miermīlīgi šķīrāmies ar iedotiem 50 centiem.

azad

Nu ir visādi cilveki un kā jau minēju, bieži tie, kam tā palīdzīgā roka būtu vajadzīga, tie neprasīs neko. Un pēc dažiem bomžiem nespriedīsi tak par visiem cilvekiem. Es arī esmu redzējis džekus, kas pipē skvēriņā un pēc tam apzog veikalus, tad to arī uz Jums var attiecīnāt?:D Nē taču. Bet varu tikai piekrist par pudeļniekiem. Turpretīm ir cilvēki, kas tiešām sitās pa laukiem un nav viegli, viņi novērtētu palīdzību, bet kā teicu, viņi neatbilst pabalstu kritērijiem vai palīdzības paku. Vieniem dod tie neņem, citam vajag, bet nedod.

azad

Vai esi pārliecināts, ka tavam bērnam jau tagad galdā netiek celtas pusdienas, kur tādi tuvāk termiņam esoši produkti iekšā? Visam pieejot loģiski un racionāli man nebūtu pretīm, ja pārtika tiek racionāli izlietota. Mājās tak nemetīsi desas luņķi ārā, ja desa pāris dienas stāvējusi. To uzcep un var mierīgi apēst, vai tai pašā zupā ievāra, nav ne vainas. Sķāņāku pienu bērnībā pankūkās iecepa. Labi smakojošu gaļu izmeta vai stāvējušas labu laiku olas necepa, viss tak ir loģiski. Tie pašī skandāli ar Pakistānas kebabu, cilvēki iet uz kafejnīcu, bet tur vecs kebabs. Un vai kāds tur novēmies pie ieejas stāveja? Tie paši… Read more »

Gatis Bērzainis

Esmu pārliecināts, jo zinu kāda kontrole ir uzņēmumos kurā tiek gatavots ēdiens bērnudārziem, skolām. Pietiekoši daudz skandālu ir bijuši par salmonellas klātbūtni ēdienā.
Viens ir spriedelēt ko var gatavot no skābuša piena mājās, cits kas tiek gatavots simtiem bērnu! Tur jau tā lieta ka neesi profesionālis šajā jomā, tāpēc nevajag izdarīt kategoriskus spriedumus!
Uzsveru vēlreiz- pārtikas produktus lielā daudzumā izmet mājsaimniecības nevis tirgotāji! Cilvēkiem patīk vispārināt un pārspīlēt dažādus notikumus ar produktiem izgāztuvēs vairumā. Es neuzņemtos atbildību barot cilvēkus ar produktiem bez izcelsmes dokumentiem vai izsekojamības.

Skābene

Ja ēdiens iztur organoleptisko pārbaudi, kamdēļ ne!?
Bērnudārzos jau šobrīd medmāsiņai ir jāveic ēdiena kvalitātes kontrole!

ggggg

Manuprāt, vertikālās fermas dos vēl citus bonusus – ja tāda ferma tiktu celta kaut kur lielpilsētā, šāda ferma varētu iedzīvotājus pabarot ar bez pesticīdiem audzētiem local grown dārzeņiem, pākšaugiem un graudaugiem. Transporta izmantošana minimāla, bites neciestu, pesticīdi nebūtu jāsmidzina, pārtika rokas stiepiena attālumā.

Gatis Bērzainis

Tas ir mīts ka kaut ko var izaudzēt bez pesticīdiem, var ierobežot līdz minimumam. Jebkurš kultūraugs pietiekami lielā platībā neizbēgami piesaista dzīvo radību, kurai tā ir barība( cilvēki tos sauc par kaitēkļiem jo “nolaupa” viņa pārtiku) un, patīk vai nepatīk, pesticīdi to apkarošanai ir jāizmanto. Tā “tīrā” vai BIO pārtika ir tikai mārketinga triks, vairāk nekas. Kā es to zinu- tas ir saistīts ar manu profesionālo darbu, jābūt informētam kas un no kurienes, kā tiek iegūts. Pat savā piemājas dārziņa ir jācīnās ar tiem kas apēd tavu ražu bet tu to ar rokām salasi, iznīcini. N-tajos hektāros ar rokām to… Read more »

0940

Tur vēl moments – ja visu audzētu bez pesticīdiem, ražas būtu daudz mazākas un neēstu kā tagad, ka noēdas līdz smagām slimībām un nemestu laukā spaiņiem….

ggggg

Nu, pastāsti par to BIO pārtiku vēl, man interesē.

Indoor plantācijas noteikti samazinās pesticīdu daudzumu, tās nenogalinās tur esošās bites (kuras tur vienkārši nebūs) un nebūs jāapšauj mežacūkas, kuras naktīs uzrodas un izposta ražu, nebūs arī dažādu vaboļu problēmas. Transporta ceļš līdz patērētājam arī būs krietni īsāks. Gadalaiki neietekmēs ražu, kā tas zemniekiem ir katru gadu. Plusi šai sistēmai ir daudzi.