Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Datorzinātnes un mākslīgā intelekta laboratorija dalījusies ar jauna projekta rezultātiem. Pētnieki radījuši divu pirkstu robotizētu satvērēja sistēmu, kas aprīkots ar mīkstiem pirkstu spilventiņiem, lai uzmanīgi spētu manipulēt ar tādiem priekšmetiem kā kabeļi, loksnes un citām tāda veida lietām. Robotizētās sistēmas dizains balstīts zināšanās par to, kā cilvēki izmanto pirkstus, lai veiktu tādas darbības kā kabeļu, vadu atvienošana vai mezglu sasiešana. Šīs prasmes lēnām tiek mācītas arī robotiem.
Lai robotizētā sistēma spētu paveikt šādas darbības, piemēram, atvienot un pievienot kabeli, pētnieku grupa aprīkoja robota satvērējus jeb abu divu “pirkstu” galus ne tikai ar mīkstu materiālu (gluži kā cilvēku pirkstu spilventiņiem), bet arī ar īpašiem sensoriem, kuri palīdz robotam nepārtraukti noteikt konkrētu kabeļa atrašanos un pozīciju starp satvērējiem. Tādējādi iespējams labāk nokontrolēt un veikt vienkāršus uzdevumus ar šiem kabeļiem, piemēram, pievienot ierīcei.
Robotizētās sistēmas satvērēju galos esošie sensori nodrošina augstas izšķirtspējas taustes informāciju, izmantojot tā saukto “GelSight” tehnoloģiju, kas mazmazītiņas kameras iestrādā mīkstā gumijā. Šie sensori sniedz datus par precīzu kabeļa atrašanās pozīciju starp robotizētās sistēmas satvērējiem un cik liels spēks jāpieliek, lai vadu varētu pārvietot starp tiem. Tādējādi iespējams arī mainīt vada pozīciju un saķeri, lai to novietotu vēlamajā leņķī. Tas ir aptuveni tas pats, kā mēs, cilvēki, rīkojamies ar vadiem un kabeļiem, kad vēlamies tos pievienot vai atvienot no ierīces.
Zemāk esošajā video redzams, kā robotizētā sistēma demonstrē savas prasmes ar USB kabeli. Kamēr viena robotizētā satvērēja sistēma turēja vadu, otra tāda pati centās to pievienot ierīcei. Sistēma parādīja, ka tiek galā ar dažāda veida kabeļiem, kas atšķiras gan materiāla, gan garuma ziņā. Pētnieku radītajai divu pirkstu robotizētajai satvērēja sistēmai izdevās veikt uzdevumu, kas mums ir diezgan parasts, bet robotam rada milzīgu izaicinājumu – pievienot austiņas mobilajam telefonam.
Lai arī šāds panākums var nešķist nekas daudz, tas paver iespējas tālākai tehnoloģijas izstrādei, kas jau spēs veikt sarežģītākus uzdevumus. Piemēram, piedalīties operācijās, veicot tādus uzdevumus kā, piemēram, brūču aizvēršana.
Cik infantili… Smalkā motorika, ko bērns apgūst 2 gadu vecumā. Un cik vēl gadi paies, kamēr izdarīs kaut ko tik elementāru kā mezgla uzsiešana (kabeļiem varbūt neaktuāli, bet kurpjušņores senioram palīdzēt aizsiet tāds robots varētu). Ļoti nevienlīdzīga tāda robotu attīstība.
Zini, ir vesela matemātikas nozare kas pēta mezglu siešanu, ir profesori ar akadēmiskām karjerām mezglu jautājumos, viņi pat konferences rīko par mezglu problēmām!
Darbošanos ar striķiem aprakstīt līdz viennozīmīgām instrukcijām robotam ir sarežģīta problēma.
Ja kas, tad šī tehnoloģija ir kritiski svarīga daudzu iekārtu ražošanas automatizācijā. Piemēram, automašīnās ir vairāki simti metru dažādu vadu un kabeļu, kas ir jāizvada caur šaurām spraugām auto konstrukcijā un tad jāiesprauž visādās iekārtās, piemēram, durvju logu pacēlāja motorā un durvju logu kontroles pogu blokā. Šobrīd to visu dara ar rokām un tas viens no ķēpīgākajiem soļiem auto ražošanā.
Pat Īlons Masks sākotnēji pārāk maz novērtēja cilvēku nepieciešamību šādos darbos, ražojot Model 3.
https://techcrunch.com/2018/04/13/elon-musk-says-humans-are-underrated-calls-teslas-excessive-automation-a-mistake/