Reklāma

Viedās mājas ierīces var atklāt ar demenci saistītus simptomus

Jaunākie raksti

Sony SRN-NS7 kakla skaļruņu apskats

Ikgadējā Kursora lasītāju aptaujā daļa norādīja, ka papildu tādām klasiskām ierīcēm, kā viedtālruņi un datori, lasītāji gribētu redzēt arī...

YouTube pārtrauks savu YouTube Originals programmu

Video straumēšanas platforma paziņojusi par plāniem mainīt savu stratēģiju ar speciāla satura veidošanu, kas nozīmē, ka tiks pārtraukta YouTube...

Iespējams, drīzā nākotnē ar sejas maskām varēsim izmērīt savu sirdsdarbību

Nu jau divi gadi būs pagājuši, kopš mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa ir sejas maskas. Pa šo laiku pētniekiem jau...

Volkswagen un Bosch plāno sadarbību elektroauto bateriju ražošanā

Divi no Vācijas lielākajiem ražojošajiem uzņēmumiem Volkswagen un Bosch parakstījuši sadarbības memorandu, lai izveidotu kopuzņēmumu un ievērojami palielinātu elektroauto...

Apple 2021. gada nogalē atkal bija lielākais viedtālruņu piegādātājs

Pēc salīdzinoši pieticīga viedtālruņu pārdošanas gada, Apple atguvis savas ierastās līderpozīcijas pagājušā gada pēdējā ceturksnī. Analītikas uzņēmums Canalys dalījies ar...

Cilvēkam novecojot, izziņas pasliktināšanās var notikt veidā, kas ne vienmēr ir acīmredzams ģimenes locekļiem vai draugiem. Demence ir viena no kaitēm, kas dzīves otrajā pusē ietekmē lielu daļu cilvēku. Viens no risinājumiem, kā laicīgāk atklāt šīs smalkās izmaiņas seniora uzvedībā, ir viedo mājas ierīču ievāktie dati par lietotāja ikdienas gaitām.

Nesenā pētījumā zinātnieki pierādījuši faktu, ka iespējams izmantot viedās mājas ierīces, lai noteiktu atšķirības starp cilvēkiem, kuriem ir izziņas pasliktināšanās un kuriem ar veselību viss kārtībā. Pētījumu palīdzēja realizēt Gonzagas universitātes datorzinātņu docente Džīna Sprinta. Kopā ar citiem pētniekiem viņa izstrādājusi jaunu algoritmu viedo mājas ierīču datu analīzei, kas pēta lietotāja uzvedības modeļus laika gaitā, kā arī palīdz laicīgāk fiksēt uzvedības maiņu.

Lai pārbaudītu jauno algoritmu, veikts pētījums, kura ietvaros vienu mēnesi nepārtraukti savās mājās novēroti 14 brīvprātīgie. Septiņi no tiem bijuši demences slimnieki, savukārt otra puse – kontroles grupa ar līdzīgu vecumu un izglītības līmeni, taču bez šādiem veselības traucējumiem. Brīvprātīgajiem bija jāiesaistās dažādās aktivitātēs, kā ēst gatavošana, peldēšana, zāļu lietošana un citās, tika vēroti arī gulēšanas ieradumi.

Izmantojot algoritmu viedo mājas ierīču datu analīzei, tika atklātas vairākas būtiskas atšķirības starp abu grupu brīvprātīgajiem. Lielākās no tām saistītas ar aktivitāšu veikšanas ilgumu, kā arī laiku, cikos tās sāktas. Piemēram, demences slimnieki pavadīja ilgāku laiku guļot gan dienas, gan nakts laikā. Tāpat šādiem cilvēkiem, salīdzinot ar kontroles grupu, tika novērotas lielākas atšķirības uzvedībā, kas saistītas ar to, cik bieži un kad viņi pamet savas mājas vai lieto medikamentus.

Pētnieki norādījuši, ka šāds algoritms derīgs ne tikai demences slimniekiem. To var efektīvi pielietot arī tādu pacientu uzraudzībai, kuri atveseļojas pēc insulta vai smadzeņu traumas.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: