Reklāma

Viedās mājas ierīces var atklāt ar demenci saistītus simptomus

Jaunākie raksti

Nothing Phone (1) apskats – parunāsim par neko!

Ilgi domāju, kā lai latvisko angļu vārdu "Hype", tad metu kaunu pie malas un ļāvos Google tulkotājam. Ažiotāža. Patiešām...

Tesla kārtējās problēmas ar varasiestādēm par Autopilot sistēmas mārketingu

Elektroauto ražotājs Tesla kārtējoreiz iekūlies nepatikšanās ar varasiestādēm par to, kā tiek reklamēta "Autopilot" sistēma - šoreiz Tesla ir...

Samsung varētu oficiāli atbrīvoties no “Z” burta lietošanas salokāmo tālruņu nosaukumus

Esam tikai dienas attālumā no tā, kad tikss izziņoti nākamās paaudzes Samsung salokāmie viedtālruņi un sagaidāms, ka to nosaukumu vairs...

NIO bateriju maiņas stacijas tiks ražotas Ungārijā

Ķīniešu elektroauto ražotājs NIO turpina paplašināšanos Eiropas tirgū un tagad uzņēmums ziņo, ka Eiropā tiks saliktas NIO elektroauto bateriju...

McLaren tagad piedāvās 450 dolāru vērtus sporta apavus

Auto zīmols McLaren cer pavērt jaunus biznesa un mārketinga apvāršņus, piedāvājot sporta apavus, kurus rotās uzņēmuma vārds. Jaunais skriešanas apavu...

Cilvēkam novecojot, izziņas pasliktināšanās var notikt veidā, kas ne vienmēr ir acīmredzams ģimenes locekļiem vai draugiem. Demence ir viena no kaitēm, kas dzīves otrajā pusē ietekmē lielu daļu cilvēku. Viens no risinājumiem, kā laicīgāk atklāt šīs smalkās izmaiņas seniora uzvedībā, ir viedo mājas ierīču ievāktie dati par lietotāja ikdienas gaitām.

Nesenā pētījumā zinātnieki pierādījuši faktu, ka iespējams izmantot viedās mājas ierīces, lai noteiktu atšķirības starp cilvēkiem, kuriem ir izziņas pasliktināšanās un kuriem ar veselību viss kārtībā. Pētījumu palīdzēja realizēt Gonzagas universitātes datorzinātņu docente Džīna Sprinta. Kopā ar citiem pētniekiem viņa izstrādājusi jaunu algoritmu viedo mājas ierīču datu analīzei, kas pēta lietotāja uzvedības modeļus laika gaitā, kā arī palīdz laicīgāk fiksēt uzvedības maiņu.

Lai pārbaudītu jauno algoritmu, veikts pētījums, kura ietvaros vienu mēnesi nepārtraukti savās mājās novēroti 14 brīvprātīgie. Septiņi no tiem bijuši demences slimnieki, savukārt otra puse – kontroles grupa ar līdzīgu vecumu un izglītības līmeni, taču bez šādiem veselības traucējumiem. Brīvprātīgajiem bija jāiesaistās dažādās aktivitātēs, kā ēst gatavošana, peldēšana, zāļu lietošana un citās, tika vēroti arī gulēšanas ieradumi.

Izmantojot algoritmu viedo mājas ierīču datu analīzei, tika atklātas vairākas būtiskas atšķirības starp abu grupu brīvprātīgajiem. Lielākās no tām saistītas ar aktivitāšu veikšanas ilgumu, kā arī laiku, cikos tās sāktas. Piemēram, demences slimnieki pavadīja ilgāku laiku guļot gan dienas, gan nakts laikā. Tāpat šādiem cilvēkiem, salīdzinot ar kontroles grupu, tika novērotas lielākas atšķirības uzvedībā, kas saistītas ar to, cik bieži un kad viņi pamet savas mājas vai lieto medikamentus.

Pētnieki norādījuši, ka šāds algoritms derīgs ne tikai demences slimniekiem. To var efektīvi pielietot arī tādu pacientu uzraudzībai, kuri atveseļojas pēc insulta vai smadzeņu traumas.

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma