Eiropas Komisija uzsākusi darbu pie metodēm, ar kurām stimulēt ekonomikas atveseļošanos koronavīrusa krīzes dēļ. Kā viena no nozarēm ir elektroauto ražošana, stimulējot auto kompānijas ražot ar elektrību darbināmus auto, bet potenciālie pircēji varētu tikt atbrīvoti no PVN.
Atjaunojamo resursu nozare krīzes dēļ varētu būt viena no ieguvējām, jo dažādas nozares saņems stimulu naudas izteiksmē. Tāpat Eiropā jau ir noteikti standarti, kādi jāsasniedz auto ražotājiem, domājot par savu ekoloģisko nospiedumu, tāpēc tie ir ieinteresēti samazināt ar iekšdedzes dzinēju ražotos auto.
🇪🇺 *ELECTRIC CARS SET TO GET BOOST IN EUROPE’S GREEN RECOVERY PLAN – BBG
*#EU CONSIDERS VAT EXEMPTION FOR ZERO-EMISSION CARS pic.twitter.com/brizQrep68— Christophe Barraud🛢 (@C_Barraud) May 19, 2020
Līdz 2025. gadam plānots uzstādīt līdz 2 miljoniem uzlādes staciju visā Eiropā, kā arī ieguldījumu summa ilgtspējīgo auto ražošanas nozarē varētu būt no 40 līdz 60 miljardiem eiro. Francijas ekonomikas ministrs arī uzsvēris, ka auto nozare saņems palīdzību no valsts, taču primāri tā būs paredzēta auto ar zemiem CO2 iznešiem, īpaši elektroauto.
Par to nospiedumu interesanti, kāds tas patiesībā ir. Mazda (kas pati nesteidzas ar elektroauto) ir ierosinājuši mērīt nospiedumu, ietverot tajā gan auto, gan elektrības ražošanas pēdu. Liela daļa elektrības tiekot ražota ne tik zaļā veidā, kā ierasts iztēloties.
Protams, tie ražotāji, kas negrib/nespēj saražot elektroauto, atradīs simtiem iemeslu kāpēc ar to nevajadzētu steigties :)
Nav slikti, ka atnāk kritiķis un bāž pirkstu jūsmiņu tortē, un liek saskaitīt, cik īsti tas gardums visiem izmaksā.
Mazda nesteidzas gan ar elektro, tas tiesa. Neteiksim arī, ka viņu MX-30 būtu ļoti iekārojams variants.
Bet tikpat ļoti Mazda nesteidzas arī ar tilpumu samazināšanu un visādiem trīscilindru turbo viendienīšiem, tā vietā piedāvājot normālus atmosfēriskos motorus ar normālām kārbām, par kuru mehānisko un arī elektronisko izturību ir krietni liekāka pārliecība nekā par daudziem citiem populāriem tautas auto.
Mazda ir uzticīgi atmosfēriskajam dzinējam un divnieks ir pietiekams ikdienas vajadzībām bez elpināšanas aparāta, bez kura mazie motorīši ģībst pat nedzirdot Imantu Kalniņu.
Domājams , ka ne jau negribēšanā/nespējā ir vaina . Ja šobrīd e braucamajiem tiek sniegts politisks un finansiāls atbalsts (dotācijas , atļaujas braukt un parkoties un kas tik vēl ne…) , nav nekādu garantiju , ka tā būs pēc gada vai desmit gadiem . Tāpēc ražotāji piesardzīgi darina dažus modeļus un gaida tirdzniecības rezultātus , galvenokārt subsīdiju saņemšanas nolūkā , ne soli tālāk . Tie neriskē bez vajadzības , jo valdību rīcība ir diezgan neprognozējama , kas var novest pie bankrota . Jo , pat esošajā maksimālās labvēlības režīmā , e ir dārgi un ar mazu veiktspēju , citiem vārdiem – nav konkurētspējīgi . Litija cenas kāpj debesīs , krājumi ir niecīgi , tas pats ar citiem retajiem metāliem , sevišķi ar neodīmu . Vienīgais pluss – piesārņojums no pilsētām tiek pārbīdīts uz elektrības ražošanas vietām . Pēc visām enerģijas transformācijām , e ir lielāki ekonospiedumi , salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju radīto . Šobrīd vismazākais ekonospiedums ir ar gāzi darbinātiem auto (ūdeņradis būtu ideāls , tomēr to iegūst elektrolīzes procesā , atkal daudz elektrības izlietojam , tomēr mazāk kā e , jo nav daudzo transformāciju) , atrisinās akumulatoru problēma , indīgie retzemju metāli nav jāiegūst , jāuzglabā , jāpārstrādā .… Read more »
stādīt kokus, nevis vienkārši augus. vēlams ātri augošus sākumposmā un ar ilgu dzīves ciklu, jo katrs nokurinātais koks (kas arī ir ogles un nafta) atgriež CO2 atmosfērā. tāpēc ātri pūstošie zaļumi neder.
Šito ir vienmēr smieklīgi lasīt, elektrību taču ražo tikai no oglēm, bet degviela, tā gan laba, aizbraucu uz benzīntanku un tur pēkšņi uzrodas.
Galvenais neskatīties, cik liels nospiedums ir degvielas ražošanā 🤫
https://uzladets.lv/cik-netirs-ir-mans-elektroauto/
Nu re, un ja vēl papildus kurinās fosīļus, lai lādētu trolejbusus – ekoloģija nekādi neuzlabosies)
Bet runa par to, cik liels būtu ieguvums, pārejot uz eauto – ja neliels, tad vai ir jēga plēsties?
Varbūt līdzīgus rezultātus varētu sasniegt, masveidā izmantojot gāzvāgenus?
Vai tad nav visa jēga trolejbusos/tramvajos un visos elektro auto pilsētās, lai tie kas dzīvo centrā varētu arī kadreiz atvērt logu?
Tāpēc īsti nesaprotu kā cilvēki var dzīvot centrā uz galvenajām ielām.
Jā, centra ķīlniekiem elektroauto ir vērā ņemams risinājums. Skumi, ka birokrāti nespēj klasificēt problēmas un risināt tās selektīvi, nevis visas problēmas ar vienu risinājumu.
Pilsētas ar logiem virs ielas ir paraugs domāšanas inercei – tādā veidā pilsētas būvēja laikos, kad ielas bija gājējiem un pajūgiem. Kad kāds gudrs prāts izdomāja iekšdedzes dzinēju, pietrūka divu citu prātu, kuri piedāvātu pilsētas un ceļus/ielas būvēt tā, lai auto un gājēji nebūtu tik tuvu.
Manuprāt, tāds labs piemērs ir Saulkrasti – kad caur to gāja tranzīta trafiks, centrālā iela bija nederīga dzīvošanai, jo mājas pie ielas rībēja no fūrām un gaiss arī bija kāds nu bija. Tagad, kad Saulkrastos iebrauc tikai tie, kam vajag pilsētu, tā ir daudz labāka vieta kā pirms tam. Nu un pilsētas jau arī pēc analoģijas ar apvedceļu var būvēt tā, lai starp dzīvojamām mājām neiet ielas, vismaz ne ar transportu, kas nedodas tieši uz šo pilsētas daļu.
Es paredzu, ka tuvāko 10-20 gadu laikā sāks projektēt pilsētas šī gadsimta vajadzībām, necenšoties viduslaiku apbūvi pielāgot 21.gs. tempam. Tās būs lielāka revolūcija par elektroauto.
Kāda atšķirība vai iekšdedzes auto vai elektro auto – abi pilsētai ir nederīgi. Aizņem pārāk daudz vietas, visu savu mūžu praktiski stāv nekustīgi, bet pārvietoties pa pilsētu grib – “ātri”, “sportiski” un “azartiski”. Tātad, braukšanas pie sarkanās gaismas, trolejbusu taranēšana un cilvēku nogalināšana. Nu tā – sabiezinot krāsas var izteikties. Elektro auto man vajag laukos, lai netraumējot savu govju un zaķu ganāmpulku, aizbrauktu līdz tuvējās lielākās pilsētas lielveikalam. Pie lielveikala pieslēdzu palādēt un ielecu pašbraucošajā publiskajā elektro autobusā, lai iebrauktu centrā, pastaigātu pa muzejiem un paēstu pusdienas pils pagalmā. Ja esmu viens, pie jurista varu arī braukt ar savu salokāmo velosipēdu, kas manam elektro auto jau no ražotāja ir iebūvēts bagažnieka sānā. Lūk mana utopija.
Tiem, kuri dzīvo pilsētā, taču ir īpašums patālāk ārpus pilsētas, tava utopija ir pie kājas. Ar autobusu taču nebrauksi (ir darīts, vairs nekad).
Lūk, te arī problēma – pilsētnieki, kas katru nedēļas nogali grib braukt uz laukiem un atpakaļ (pats smieklīgākais – visi aptuveni vienā laikā, aiz kam izbesās sastrēgumos). Tas ir pilnīgi muļķīgi – regulāri testies uz laukiem un atpakaļ tikai tāpēc, lai iebāztu dēstus zemē un izrautu no tās burkānus savam privātajam patēriņam. Tas ir 20.gs. sākums mūsdienu izpildījumā. Ar elektroauto šie cilvēki stāvēs elektrizētos sastrēgumos un daļa pēc tam vaimanās mazpilsētu uzlādes stacciju rindās, nu vismaz pasildīs vietējo ekonomiku pusdienojot, kamēr rinda iet uz priekšu.
Tehnoloģijas attīstās straujāk par cilvēkiem, kas izmanto tās līdzīgi kā papuasi aipadu kokosriekstu pāršķelšanai.
Papuas, manā gadījumā no Pārdaugavas puses nav iespējams tikt uz Vidzemi, nebraucot cauri Rīgas centram. Jo Saskaņas laika vertikāles bīdītāji Rīgas Domē Ziemeļu šķērsojumam uzlika mīksto – viņiem “zelta tilts” un “austrumu virziens” bija tuvāki. Ar gatavu Ziemeļu transporta koridoru no Jūrmalas puses braucošo, kuriem centrs nav vajadzīgs, centrā nebūtu. Attiecīgi korķu uz Vanšu tilta un smirdināšanās Rīgas centrā būtu daudz mazāk.
Neķer kreņķi – man ir līdzīgi. Tāpēc kad jābrauc, daru to offpeak stundās. Ko lai dara, ka viduslaiku Hanzas tupele mūsdienās ir tik dārgi un sarežģīti pārtaisāma. Ir uzlabojumi, kurus vieglāk veikt darot no jauna, nevis pārtaisot veco.
Tie kuri brauc ar EV,nejūtas vainīgi par Staburaga nopludināšanu.
Viņi jūtas kā progresīvi labdari un pasaules glābēji – zinām jau, zinām….
Jā, tikai mazda uzskata, ka gan 35Kwh akumulators, gan 95Kwh ir jāmaina ik pēc 160k km un tas jau nekas, ka 95 Kwh akumulatoram būs daudz mazāk uzlādes-izlādes ciklu. Un par to, ka Lexus sola 1kk akumulatora garantiju, labāk vispār nerunāsim (cerams, ka tas nav tikai ļauns Lexus PR joks (lai gan nepārsteigtu) un garantija tikai 12V svina akumulatoram).
Paga, paga, paga, kāda vēl mainīšana. Nekas nav jāmaina. Tā ir garantija.
Domāju, ka iniciatīva vairāk ir politiskā, ne ekoloģiskā “nospieduma” dēļ.
Ņemot verā pēdējā laika saistītos vipendronus ar OPEC(+) un dažu(-ādu) ieguvējvalstu sviru (lasi šantāžas) mehānismiem kaut kādu savu mērķu sasniegšanai.
Arī Latvijas kontekstā kaut kādā mērā būtu interesanti (tālāk nākotnē, kad mēs varbūt/cerams atkratītos no visādiem OIK), tad kādā brīdi arī šādas https://www.db.lv/zinas/uzsak-degvielas-valsts-drosibas-rezervju-kontroli-496613 lietas, iespējams, atkristu un rezervju līmenī pietiktu ar plūstošo ūdeni Daugavā :)
Vai tiešām PVN ir pats piemērotākais mehānisms? Tas tā, lai uzņēmumiem nebūtu nekāda ieguvuma, bet tikai privātpersonām? Varbūt uzņēmumi varētu PVN vietā izvēlēties kādus citus nodokļus ko nemaksāt?
Kāpēc uzņēmumiem nebūtu ieguvums? Nāk klienti, tātad ir papildus servisa iespējas, plus iedod naudu ražošanai, kas arī galīgi nav slikti. Visu laiku ir naudas plūsmas.
nevis ražotājiem, bet uzņēmumiem – auto pircējiem. kur ir izdevīgums?
Mazda lai no sākuma iemācās tikt galā ar rūsu un tad lai ķeras klāt pie citām lietām, citādi izkritīs braucot tas akumulators 😄
Heh, tipisks komentārs. :)
Manuprāt, sen jau ar to viņi ir tikuši galā un jaunās paaudzēs Mazdām nav ar to problēmas.
Jaunās vēl nav sasniegušas 8 gadu vecumu.