Vācijā bāzētais uzņēmums Carbon Mobile piedāvā viedtālruni Carbon 1 Mark II, kura korpuss ir veidots no oglekļa škiedras, sniedzot lietotājam ļoti vieglu un plānu viedtālruni – 125 g. Salīdzinājumam jaunais Samsung Galaxy S20+ sver 163 g, bet iPhone 11 Pro veselus 226 g.
Carbon 1 modelis ir veidots no speciāla oglekļa šķiedras salikuma ar materiāliem, kuri vada radio signālus, jo telefonam ir nepieciešama iespēja pārvadīt un saņemt šos signālus, kas panākts ar šādu risinājumu. Angliski šis nosaukts par Hybrid Radio Enabled Composite Materials (HyRECM). Telefona ekrāns gan ir pārklāts ar Gorilla Glass 6, ko izmanto arī Samsung. Oglekļa materiālu izmantošana ļauj sasniegt 6,3 milimetru biezumu, kamēr iPhone 11 Pro ir 8,1 mm, bet Samsung S20+ 7,8 mm.
Kompānija nedalās ar ļoti plašu tehnisko specifikāciju, jo vien pēc bildēm ir redzams, ka telefonam būs divas kameras, kā arī iebūvēts pirkstu nospieduma lasītājs telefona sānā. Tas būs aprīkots ar 6,01 collu AMOLED ekrānu. Ļoti interesanti, ka mājaslapas “Full Specs” sadaļā vienīgā informācija ir par viedtālruņa izmēriem. Izskatās, ka tas būs aprīkots ar Android mobilo operētājsistēmu.
Mark II maksās 800 EUR, taču iepriekš nepieciešams iemaksāt 250 EUR, lai veiktu rezervāciju, bet 15 dienas pirms piegādes jāsamaksā atlikušie 550 EUR. Uzņēmums piegādās vien 2000 vienību šī telefona, un šobrīd esot veikta 240 ierīču rezervācija, atbilstot 12%.
Redzēs, cik gabalus saražos – 350 varētu būt jau daudz. Viegls, izturīgs materiāls, kas varētu aizstāt plastmasu – bet tas tiek pārklāts ar stiklu, kas ieguvumus samazina, padarot korpusu slidenu un trauslu. Svars? Cilvēkiem nepatīk galējības – pārāk smags ir slikti, pārāk viegls negulēs plaukstā kā vajag un tad vēl taktilā sajūta – liksies, ka ir pārmaksāts jo svara nekāda nav)
Karbons ir izturīgs, un protams viegls. Es gan nedaudz brīnos kapēc ražotāji to aktīvi neliek telefonos. Iespejams tam ir savi iemesli. Materiāla vieglums te varētu būt ka nav noteicošais – jo telefona detaļa ir tik neliela, ka iegūtie daži desmiti gramu var nespēlēt lielu lomu (pirekšrocību salīdzonot ar vieglmetālu), pert karbona detaļas dārgumu. Otrkārt – karbons jau var būt super ciets, bet telefona vārīgākā detaļa ir un paliek ekrāns, arī kameras, un ieksējā elektronika. Krītošs metāla vai plastmasas telefons sitienu var kaut nedaudz absorbēt. Karbons triecienu izdos cauri pa visu cieto korpusu …
ko gan tur absorbēs monolīts metāla korpuss…karbons, starp citu, nav super ciets – tas ir mehāniski izturīgs strukturāli, bet ciets? cik nu cieta ir saistviela, kurā ielaminētas karbona šķiedras.
vai tad parastās oglekļa šķiedras detaļas pēc uzvedības nelīdzinās stiklam — pie ekstremālām slodzēm nevis deformējas, bet sašķīst šķembās?
Šķembas ne šķembas, bet velo cietās dakšas, ietešot dziļākā bedrē, lūst kāju vidū ar spurainu lūzuma vietu. Rāmji plaisā, bet arī tur šķembu kā stiklam nav.
Izturīgs karbons ir kamēr slodzes iedarbojas projektētajos veidos, virzienos un daudzumos (tas gan uz visiem materiāliem attiecas). Un ja nav ražošanas defektu – burbuļu, delaminācijas, bet protams, telefona korpusam tas nav būtiski.
@burbuļ truba jā, tev taisnība, man vajadzēja pareizāk izvēlēties formulējumu. es gribēju jautāt vai oglekļa šķiedras plāksne plaisā līdzīgi stiklam (un cietai plastmasai), nevis amortizē kā metāls.
paldies par atbildi :)
nē
Raivi, brauc ar karbonu, bet nezina karbona īpašības :) Karbonu var saklāt gan tā ka viņš ir lokans, gan tā, ka viņš ir pilnīgi ciets. Izvēlies ko vēlies. Domāju, telefonu korpusus neražo tāpēc, ka varbūt ja ne roku darbs, bet tāpat daudz darba – jāklāj, jālīmē, jācep, jākalibrē, jālako un tieši lakošana domāju ir arī lielākā problēma. Detaļu pēc krāsns var likt uz stenda un piefleksēt līdz milimetra simtdaļām bet, lai tā pēc kaut kā izskatītos ir jālako un tur var sākties problēmas ar salaiduma vietām. Tātad pārāk daudz darba. Salīdzinot ar plastmasas izliešanu vai pilnīgi automatizētu alumīnija izfrēzēšanu.
Par karbonu ta viss skaidrs, tur augstāk jau cilvēks rakstīja, ka to var taisīt lokanu vai stingru… Es šiet vairāk par to, ka karbona stingrība, uz tik mazu detaļu kā telefons, diez vai dod kaut kādu vērā ņemamu labumu. Lokanība (tiem pašiem velosipēdiem) rodas kad konstrukcija un detaļu garums/biezums, caurule utt, ļauj kaut kam locīties. Detaļa ir pietiekami gara utt. BEt te – telefonam ir taisnstūra rāmis, kuram vēl pa vidu jebkurā gadījumā ieskruvētta pus-metāliska mātesplate utt. Tur tai detaļai nemaz lokanībai vietas liekšanās gājienam nav… Bet nu ok, es neesmu fiziķis :)
Par roku darbu un sarežģītību piekrītu. Kā jau rakstīju – ieguvums uz karboa nsvaru + kaut kādu tur izturību, ir neadekvāti mazs, pret patērēto enerģiju un izmaksām (ja metāla daļu robots izfrēzēs pāris minūtēs, vai arī plastmasas/kompozīta detaļu uzkausēs tikpat ātri. Un lēti.