Bezpeļnas organizācija RIPE Network Coordination Centre, kas izdala IP adreses Eiropā un daļā Āzijas, norādījusi, ka mums drīz izbeigsies tā saucamās IPv4 adreses.
Jebkuram tīkla mezglam vai datoram nepieciešama Interneta Protokola (IP) adrese, lai būtu iespējams sazināties savā starpā. Strauji pieaugot interneta tīklam, ir izveidojusies nepieciešamība pēc jaunām interneta protokola adresēm, ko IPv4 vairs nespēj nodrošināt. Paniku celt gan nevajadzētu, jo talkā nāk IPv6 protokols, kas piedāvā krietni plašākas iespējas.
IPv6 protokols tika izveidots, lai atrisinātu izveidojušos IPv4 adrešu trūkuma problēmu. IPv4 izmanto 32 bitus interneta protokola adresēm, kas ļauj izveidot tikai 4.29 miljardus adrešu, bet IPv6 izmanto 128 bitu adreses, piedāvājot gandrīz neizsmeļamu adrešu skaitu.
Diemžēl ar IPv6 viss nav tik vienkārši, jo sakaru operatoriem IPv6 ieviešana var izrādīties ļoti dārga, arī mājas lietotājam, izmantojot vecākas ierīces un programmatūru, IPv6 izmantošana ne vienmēr būs pieejama, jo kaut vai tie paši bezvadu maršrutētāji ne vienmēr atbalsta IPv6 izmantošanu.
Visai lielas problēmas IPv4 adrešu beigšanās radīs uzņēmumos, kur jauni datori un citas jaunas tīkla iekārtas tiek ieviestas daudz biežāk.
” jo kaut vai tie paši bezvadu maršrutētāj” Tad nu gan baigais mīnuss. Ražotāji sāks tad ražot maršrutētājus ar IPV6 standartu. Protams dārgāk, bet ko darīs.
Baigi jau nu izskatās, ka Artis necērt zivi IP adrešu lietās ;).
Jau nez cik gadus viss jaunās iekārtas ir ar IPv6 atbalstu.
Uzņēmumi parasti lieto dažas ārējās adreses un izmanto iekšējos tīklos adrešu translāciju, tā kā viņiem tas maz rūp.
Tā vairāk ir problēma tiem, kuri izmanto publiskās pieejas IP adreses. Uzņēmumu iekšienē parasti ir sava adresācija (parasti 192.x.x.x un 10.x.x.x apakštīkli) un ar to problēmu nav. Kādos gadījumos varētu būt problēma ar iekšējo IPv4 adrešu pārveidošanu IPv6 izmantošanai ārpusē, kur nāksies mainīt rūteru programmatūru.
Par šo raud jau cik gadus? :D 10it (vismaz) Kaut kā visi dzīvi.. un par to ipv6.. interesanti būtu redzēt kaut vienu rūteri no pēdējo nto gadu ražotajiem, kas neatbalsta šo protokolu.
> Kur rodas problēma? Vienkāršoti izsakoties – tuvā nākotnē tu vairs nevarēsi mājās pieslēgt jaunu interneta pieslēgumu
Kā kaut ko tādu var uzrakstīt IT un tehnoloģijām veltītā portālā?
Šādiem rakstiem varētu līkt klāt arī tēmu – ‘FUD’, lai gan fakta konstatējums nav aplams, tad gala lietotājus “problēma” faktiski neskar un rakstīt “tuvā nākotnē tu vairs nevarēsi mājās pieslēgt jaunu interneta pieslēgumu,” tehnoloģiju blogā nav diez ko korekti, lai neteiktu vairāk..
Pa lielam brīvie subneti ir beigušies tikai reģistram (RIPE),
Latvijas (pieņemu arī lielai daļai Eiropas) provaideriem ir gana daudz ( http://lix.lv/site/ip ) rezervētu apgabalu (ņemot verā zemo ipv6 izplatību reģionā), līdz ar to problēma (ar nosacīta, jo, ja ir ļoti liela vēlme, gan jau var vienoties ar kādu esošo apgabala turētāju) ir tikai kaut kādām kompānijām (ISP / kaut kādi CDN utt), kas kaut kādu iemeslu dēļ grib figurēt kā apgabala īpašnieks.
Bet mobilie visi NATojas un fiksēta IP (ja tiek piedāvāta) ir maksas pakalpojums (kas ar droši vien svarīgs ir labi ja 1% lietotāju).
No datucentru viedokļa, manuprāt, visi pakalpojumu sniedzēji (vismaz Telia, Latnet noteikti) piedāvā dualstack slēgumus t.i. gan ipv4, gan ipv6 jau sen ..
Jā, sakārtosim rakstu. Paldies!
par “gala lietotāju problēma faktiski neskar” ir gan ko iebilst. tikko zvanīju uz tet, lai noskaidrotu kuram no biznesa pieslēguma plāniem komplektā iekļauta fiksētā IP adrese. nevienam! pat tam ar 250 Mbit par 115 eiro nav.
bet agrāk tā bija standarta prakse — biznesa pieslēgumam norma bija komplektā iekļauta fiksēta IP. tagad par to ir jāpiemaksā pie abonēšanas, citādi dzīvo uz dinamiskās.
Jā, bet tas visdrīzāk ir pliks marketings, ne tehniska problēma (ip adrešu trūkums ), jebšu priekš kam klientam pieškirt noklusēti, ja lielākajai daļai nevajag.
Tādējādi vienkāršo uzturēšanu – izdalīt automātisk no dhcp ir vienkāršāk, nekā adminam ķeskāties ar konkrētu klienta iekārtu/mac utt) un var ieviest tarificējamu papildpakalpojumu.
LMT, piemēram, prasa mēnešmaksu pat par statisku ipv6 adresi, lai gan varēja jebkurai sim tādu dot automātiski.
Nemāku arī teikt ko un kā telekoms vēsturiski ir licis “biznesa” komplektos, bet parastajam šobrīd maksāju 2.40 Eur/mēn par statisko ip (+36 par 800Mbit optiku, liekas ļoti ok)
Jau vairak ka gadu vai pat divus dazhi ISP standarta ieklauj IPv6 majas lietotajiem ne tikai uznemumiem. Es vairak esmu saskaries ar to ka Android programmas nevelas stradat IPv6 tikla. Sakuma, domaju, ka neveiksmigs atjauninajums no izstradataja, bet izradas ka nomainot uz IPv4 programma strada. Izteigtakaa programma delj kuras es atsledzu IPv6 bija bankas programma.
Problēmā jau kā tāda nav, jo lielos tīklus tāpat būvē ar lokālajām ip adresēm un uz āru maršrutē caur 1-2 reālajām ip adresēm. Sākumā vienmēr viss ir dārgi, bet ar laiku maksā kapeikas. Parasti gan problēmas nerisina ātrāk, kamēr nav radusies reāla problēma.
Mnjā. Autoram tik tiešām trūkst zināšanu par routingu un IP adresāciju kā tādu.
Piepucējām trakākās lietas un aizsūtījām autoru mācīties “Routing for dummies” kursu :)