Vājprāts nav joka lieta. Lai gan no malas var būt uzjautrinoši skatīties uz cilvēku, kuram rēgojas apkārtējiem neredzamas lietas, nav vairs tik smieklīgi, kad šādam indivīdam rokās ir ierocis vai viņš ir gatavs skriet intensīvā satiksmē. Vēl biedējošāka ir doma, ka pats varētu būt traks, ar nazi rokās neapzināti apdraudot sevi un citus. Ja vēlaties pieredzēt šādas situācijas un šad tad salēkties no bailēm, Man of Medan (turpmāk – MoM) varētu jūs interesēt.
Spēle ir pirmā daļa no šausmu sērijas The Dark Pictures Anthology un uzmanības centrā noliek 5 jauniešus un spocīgu Otrā pasaules kara kuģi. Ja esat pazīstami ar PS4 kulta klasiku Until Dawn, jau zināt, kā lietas notiek: skatāmies sižeta ainas, lēni staigājam pa šaurām takām, pieņemam lēmumus ar nereti nopietnām sekām, spaidām ekrānā redzamās pogas, lai nepaslīdētu un nenosistos. Taču šoreiz interaktīvo filmu priekus var baudīt arī Xbox One un PC lietotāji.
Droši vien tāpēc, ka projektu nefinansē Sony, MoM stipri piebremzē ar zināmiem TV seriālu aktieriem un vispārēju ekstravaganci. Visticamāk, vienīgais varonis, kura seju atpazīsiet, ir Konreds. Viņu tēlo aktieris Šons Ešmors (Shawn Ashmore), kuru redzam arī uz spēles Quantum Break vāka, kā arī visādos seriālos. Par laimi, minimizētais TV zvaigžņu daudzums un cena (MoM maksā uz pusi mazāk par tipisko grāvēju – € 30) nenozīmē, ka viss ir slikti.
Mazāk Holivudas klišeju
Lai gan rūdīti amerikāņu popkultūras fani teiks, ka spēles piedāvāto ir redzējuši simtiem reižu, kopumā izstrādātāja Supermassive Games jaunais darbs stipri mazāk ož pēc parastas Holivudas pusaugu šausmu filmas, salīdzinot ar Until Dawn. Ar prieku var paziņot, ka balss aktieru veikums vēl aizvien ir augstākajā līmenī, turklāt vienlaikus ierakstītās sejas vaibstu kustības ir ļoti pārliecinošas, ļaujot gandrīz nolasīt teikto arī bez skaņas.
Visi pieci MoM galvenie varoņi neizceļas ar īpašu dziļumu, tāpēc var ātri noprast katra arhetipu. Piedāvājumā ir bagātais draņķis Konreds, viņa mazliet izlepusī māsa Džūlija, kura uz motorlaivas klāja beidzot atkal tiekas ar savu puisi Aleksu (vistuvākais kāda mākslas darba standarta varonim) un iepazīstas ar vīrieša nūģīgo brāli Bredu. Pašu pēdējo satiekam motorlaivas kapteini Flisu, kura aicina amerikāņus uzvesties cienījamāk pret okeāna dibenā atrodamajiem brīnumiem.
Dažādas varoņu raksturīpašības tiek atklātas ar spēlētāja izvēlēm, kas nosaka arī tēlu savstarpējās attiecības un ietekmē dialogus. Parasti tās izpaužas kā citādāks teikums šur un tur, taču ir gadījumi, kad jūsu rīcība nopietni maina sižeta gaitu, sekām parādoties arī krietni vēlāk. MoM cītīgi automātiski saglabā izvēles. Piemēram, pēc muļķīga lēmuma pieņemšanas tūlīt dodoties uz galveno izvēlni un turpinot stāstu, atsākat uzreiz no stulbās vietas un ir jāsadzīvo ar izdarīto. Auč!
Ik pa laikam atgriežamies t. s. kuratora bibliotēkā, kas ir arī fons galvenajai izvēlnei. Tās biedējošais iemītnieks ar britu akcentu komentē stāsta attīstību un spēlētāja izvēles. “Nāve ir vien nodoklis par dzīvošanu,” kādā brīdī saka enigmātiskais tēls. Interesanti – nevar saprast, vai viņš atbalsta spēlētāju, vai tomēr vēlas mūs redzēt ciešam. Cerams, ka kungu labāk iepazīsim nākamajā šausmu antoloģijas daļā Little Hope un viņam būs aktīvāka loma stāstā, kā var noprast pēc MoM ievada filmiņas.
Biedējoša noplūde
Salīdzinājumā ar Until Dawn MoM ir stipri īsāka spēle, pirmajai iziešanas reizei prasot aptuveni 4 stundas, neskaitot skrējienus uz tualeti (ietaupīsiet laiku un novērsīsiet potenciālu apčurāšanos, uzvelkot Pampers®). Runājot par “mazajiem negadījumiem”, to iespējamība ir visai augsta tiem, kuriem ir tendence aiz bailēm apslapināties. Protams, ir obligātie izbīļi, kaut kam izlecot ekrāna priekšā un noskanot griezīgai, disonantai lociņa novilkšanai pa stīgām. Tomēr MoM vienīgais triks nav jump scare.
Šī ir spēle ar izcili biedējošu atmosfēru, ko rada ne tikai visādi apslāpēti trokšņi, bet arī grafika uz fotoreālisma robežas. Nu labi, varoņu modeļi vēl gluži neizskatās pēc dzīviem cilvēkiem, bet foni gan bieži ir kā īsti. Viss ir pasniegts kinofilmu cienīgā platekrānā, proti, ar melnām līnijām 16:9 displeja augšā un apakšā. Apvienojumā ar pirmo Resident Evil daļu cienīgiem kameras rakursiem, tas padara kuģa tumšos, aprūsējušos gaiteņus īpaši klaustrofobiju aktivizējošus.
MoM šausminošu padara vājprātīgās lietas, kas notiek uz kuģa. Kaut gan skats vienmēr ir no trešās personas, situācijas redzam caur tajā brīdī aktuālā varoņa uztveri. Tas nozīmē, ka nekad nevaram būt simtprocentīgi droši par to, kas notiek ekrānā. Stāsta gaitā kopā ar tēliem nonākam pie atklāsmēm, kas palīdz novērst muļķīgus lēmumus. Tas izpaužas gan ar labāku sapratni par situāciju, gan atrastajām gleznām, kas dod mājienus par iespējamām nāvēm un veiksmēm.
Diemžēl MoM mantojumā no Until Dawn paliek arī ārkārtīgi mulsinošā vadība. Varonis dodas tajā virzienā, kur pavēršat kreiso analogo sviru. Ja turat to nospiestu, kamēr mainās kameras leņķis, viņš/viņa turpina doties uz to pašu debespusi, taču, kolīdz atlaižat virzienu, tas ir jānorāda vēlreiz. It kā loģiski, taču mehānisms rada vienas vienīgas galvassāpes, kad vēlamies izpētīt vidi, lai atrastu kādu jaunu dokumentu, kas pastāsta vairāk par spocīgo kuģi un tā apkalpes locekļiem. Tanka tipa vadība Resident Evil stilā, šķiet, piestāvētu labāk.
Klibais vienacis
Tāpat ar nožēlu jāatzīst, ka nekas nav mainīts, lai padarītu nākamās MoM iziešanas reizes ērtākas. Pilnīgi noteikti gribēsiet atkārtot stāstu, lai pieņemtu labākus lēmumus, lai visi jaunieši izdzīvotu, redzētu citus nobeigumus utt. Vēl aizvien nevar izlaist jau piedzīvotās sižeta ainas, nav nekāda izvēļu koka, kas ļautu ērti atgriezties pie atzarojumiem stāstā. Vienīgais risinājums ir nodaļu izvēlne, kas ir pieejama tikai pēc beigu noskatīšanās un tiek slēgta, kolīdz atsākat no jebkuras vietas stāstā. Tāpat netiek piedāvāta kārtīga palīdzība noslēpumu atrašanā.
Patīkami, ka nereti kaitinošā pogu spiešanas paziņojumu (Quick Time Events) parādīšanās nav problēma arī cilvēkiem ar sliktu reakciju (vai pēc garas darba dienas nogurušajiem), jo iestatījumos var atslēgt to taimeri. Par laimi, Until Dawn neciešamās ainas ar paziņojumu nekustēties ir aizvāktas, BET to vietā ir sekcijas “Saglabā mieru”, kur ir jāspiež poga ritmā ar skaņas viļņu ikonām slīdošā rāmī. Izklausās vienkārši, bet praksē uz PS4 bāzes modeļa tās ir grūti izpildāmas, reizēm izgāšanās gadījumā nozīmējot tūlītēju nāvi.
Problēma ir tehniskajā veiktspējā. Lieliskajai grafikai ir sava cena: uz vecā PS4 spēle pastāvīgi rīstās un ķeras, kas nozīmē mainīgu aiztures laiku starp pogas spiedieniem un datora reakciju, padarot sirdspukstu saskaņošanu par slapju murgu. Apvienojumā ar MoM “uzkāršanos” šad un tad, rodas iespaids, ka produkts nav līdz galam noslīpēts. Lai nu kā, tehniskās problēmas ir sīkumi, kas pārāk stipri pieredzi nebojā.
Dažos vārdos par daudzspēlētāju iespējām: diemžēl raksta autoram divu cilvēku tiešsaistes režīmu Shared Story nebija iespējas pārbaudīt. Movie Night no solo piedzīvojuma atšķiras tikai tajā, ka katram no 2–5 biedriem ir jāizvēlas savs tēls (vai vairāki) un ekrānā minētajos brīžos jāpadod pults blakussēdētājiem. Stāsta attīstība viena un vairāku spēlētāju režīmos tiek saglabāta atsevišķi.
Kopumā
Šausmu spēle The Dark Pictures Anthology: Man of Medan turpina Until Dawn idejas ar pavisam jauniem tēliem un stāstu, piedāvājot vēl vienu aizraujošu piedzīvojumu, taču stipri īsāku un ne tik “holivudisku”. Pat ar samazinātu TV zvaigžņu sastāvu aktiermāksla vēl aizvien ir augstā līmenī, savukārt atmosfēra ir izcili biedējoša. Diemžēl daudzi trūkumi nav salaboti. Izskatās lieliski, taču saraustītā veiktspēja uz standarta PS4 modeļa bojā baudījumu. Tik un tā silti iesakāms darbs šausmeņu piekritējiem.
Žanrs: horror
Spēlētāju skaits: 1–5
Platformas: PS4, Xbox One, Windows
Apskatītā versija: PS4, atjauninājumi 1.02 un 1.09
Izstrādātājs: Supermassive Games
Izdevējs: Bandai Namco Entertainment
Izdošanas datums: 30.08.2019.
Par apskata kodu paldies: BANDAI NAMCO Entertainment Nordic AB
