Norvēģija autotransporta jomā būtu dēvējama par zaļāko valsti pasaulē, bet šo zaļumu aizēno naudas iegūšanas veids. Norvēģija ir piektā lielākā naftas eksportētāja pasaulē, kas aptuveni piecu miljonu cilvēku apdzīvotajai valstij gadā ienes ap 40 miljardiem ASV dolāru. Naftas un gāzes eksports kopumā veido aptuveni 50% no kopējā eksporta apjoma un veido vairāk nekā 20% no IKP.
Galvaspilsēta Oslo apsolījusies kļūt vēl videi draudzīgāka, jo taksometru pārvadātājiem nenāksies sēdēt dīkstāvē, kamēr lādējas elektrisko automašīnu akumulatori. Tiek solīts, ka Oslo saņems bezvadu uzlādes sistēmu taksometriem. Bezvadu uzlādes plātnes tiks iestrādātas ceļa segumā vietās, kur taksometri uzturas visilgāk – speciāli apzīmētās stāvvietās.
Oslo tiek plānots no 2023. gada pilsētā atļaut tikai un vienīgi taksometrus ar elektrodzinējiem, kā arī Norvēģija plāno pēc 2025. gada nepārdot nevienu jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju. Lielbritānija un Francija iekšdedzes dzinēju auto pārstās pārdot no 2040. gada.
Norvēģijā 2017. gadā 20.8% no pārdotajām jaunajām mašīnām bija ar elektrodzinēju, bet jau 2018. gadā šis rādītājs ir 31.2%. 100% elektroauto pārdošanu 2025. gadā sasniegt būs grūti, bet, ja kāds sasniegs šo rādītāju, tad noteikti pirmā būs Norvēģija. Ķīnā 2017. gadā tikai 2.2% pārdoto auto bija ar elektrodzinēju, ASV – 1.2%.
Vieglo pasažieru auto jomā, Norvēģijā nebūtu nekādu problēmu jau nākošgad pārstāt tirgot neelektro autiņus. Komerctransports ir tas kurš bremzē progresu.