Eiropas Komisija uzņēmumam Google ir uzlikusi 4.34 miljardu EUR naudas sodu par ES pretmonopola noteikumu pārkāpšanu. Google kopš 2011. gada ir noteicis nelikumīgus ierobežojumus Android ierīču ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem nolūkā nostiprināt dominējošo stāvokli attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā. Google tagad šī rīcība 90 dienu laikā ir jāizbeidz. Pretējā gadījumā būs jāmaksā soda maksājumi līdz pat 5% apmērā no mātesuzņēmuma Alphabet vidējā dienas globālā apgrozījuma.
Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere sacīja: “Patlaban mobilais internets veido vairāk nekā pusi no interneta kopējā izmantojuma pasaulē. Tas ir mainījis dzīvi miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Šī konkrētā lieta attiecas uz triju veidu ierobežojumiem, ko Google ir noteicis Android ierīču ražotājiem un tīklu operatoriem, lai nodrošinātu, ka šajās ierīcēs tiek izmantota Googlemeklētājprogramma. Tādējādi Google ir izmantojis Android kā līdzekli, lai nostiprinātu savas meklētājprogrammas dominējošo stāvokli. Šī prakse kavē konkurentu iespējas ieviest jauninājumus un pilntiesīgi konkurēt, bet Eiropas patērētājiem liedz efektīvas konkurences priekšrocības tik būtiskajā mobilo sakaru jomā. Tādu praksi ES pretmonopola noteikumi aizliedz.”
Konkrēti, Google:
- kā priekšnosacījumu Google lietotņu veikala (Play Store) licencēšanai pieprasa, lai ražotāji priekšinstalētu lietotni Google Search un pārlūku Chrome;
- atsevišķiem lielajiem ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem maksāja par to, ka attiecīgajās ierīcēs uz ekskluzivitātes pamata tiek priekšinstalēta lietotne Google Search;
- ražotājiem, kas vēlas priekšinstalēt Google lietotnes, pilnībā liedz pārdot mobilās viedierīces, kurās izmantotas Google neapstiprinātas alternatīvas Android versijas (tā sauktie “Android atvasinājumi”).
Google stratēģija un Komisijas izmeklēšanas priekšmets
Lielāko daļu ieņēmumu Google gūst no sava pamatprodukta – Google meklētājprogrammas. Uzņēmums ātri vien saprata, ka 2000. gadu vidū sākusies paradumu maiņa, pārejot no interneta izmantošanas datoros uz mobilajiem telefoniem, izraisīs pamatīgas pārmaiņas Google Search. Attiecīgi Google izstrādāja stratēģiju, kā jau laikus ņemt vērā šīs pārejas sekas un nodrošināt, ka lietotāji turpina izmantot Google Search arī savās mobilajās ierīcēs.
2005. gadā Google pārpirka uzņēmumu, kurš sākotnēji izstrādāja mobilo ierīču operētājsistēmu Android, un kopš tā laika tupina pilnveidot šo sistēmu. Patlaban Eiropā un visā pasaulē Android izmanto aptuveni 80% mobilo viedierīču.
Kad Google izstrādā jaunu Android versiju, tas publicē pirmkodu internetā. Attiecīgi trešās personas principā var lejupielādēt šo kodu un modificēt to, radot Android atvasinājumus. Brīvi pieejamajā Android pirmkodā ir iekļauti mobilo viedierīču operētājsistēmas pamatelementi, bet ne Googlepatentētās Android lietotnes un pakalpojumi. Ierīču ražotājiem, kuri vēlas izmantot Google patentētās Android lietotnes un pakalpojumus, ir jānoslēdz līgums ar Google, kurā tas nosaka vairākus ierobežojumus. Google turklāt noslēdza līgumus arī ar atsevišķiem lielajiem mobilo tīklu operatoriem, kuriem arī piemēroja dažus no šiem ierobežojumiem. Tas tika darīts tāpēc, ka arī operatori var noteikt, kuras lietotnes un pakalpojumi tiek instalēti ierīcēs, ko pārdod galalietotājiem.
Komisijas lēmums attiecas uz trīs konkrētu veidu līgumiskajiem ierobežojumiem, ko Google ir noteicis ierīču ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem. Tādējādi Google ir izmantojis Android kā līdzekli, lai nostiprinātu savas meklētājprogrammas dominējošo stāvokli. Citiem vārdiem sakot, Komisijas lēmums neattiecas uz atvērtā pirmkoda modeli vai Android operētājsistēmu kā tādu.
Google dominējošais stāvoklis
Komisijas lēmumā secināts, ka uzņēmumam Google ir dominējošs stāvoklis tirgū attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā, licencējamām mobilo viedierīču operētājsistēmām un mobilās operētājsistēmas Android lietotņu veikaliem.
Vispārējie meklēšanas pakalpojumi
Uzņēmumam Google ir dominējošs stāvoklis attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā visos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu tirgos, t. i., 31 EEZ valstī. Lielākajā daļā EEZ valstu Google tirgus daļa pārsniedz 90 %, un pastāv lieli šķēršļi ieiešanai šajos tirgos. Tas atzīmēts arī 2017. gada jūnija lēmumā par Google cenu salīdzināšanas pakalpojumu.
Licencēšanai pieejamās mobilo viedierīču operētājsistēmas
Android ir licencējama mobilo viedierīču operētājsistēma. Tas nozīmē, ka Android var licencēt un savās ierīcēs izmantot arī citi mobilo viedierīču ražotāji.
Līdz ar to, ka Android ir Google kontrolē, tam visā pasaulē (izņemot Ķīnu) ir dominējošs stāvoklis attiecībā uz licencējamām mobilo viedierīču operētājsistēmām – tā tirgus daļa pārsniedz 95%. Pastāv lieli šķēršļi ieiešanai tirgos, daļēji tīkla efekta dēļ – jo vairāk lietotāju izvēlas kādu mobilo ierīču operētājsistēmu, jo aktīvāk izstrādātāji raksta lietotnes šai sistēmai, un tas savukārt piesaista vēl vairāk lietotāju. Turklāt, lai izstrādātu tādu licencējamu mobilo operētājsistēmu, kura būtu atzīta, nepieciešami ievērojami resursi.
Tā kā Android ir licencējama operētājsistēma, tā atšķiras no citām operētājsistēmām, ko ekskluzīvi izmanto vertikāli integrēti izstrādātāji (kā piemērus var minēt Apple iOS vai Blackberry). Šīs sistēmas nepieder pie minētā tirgus, jo citi ierīču ražotāji nevar iegūt to licenci.
Neraugoties uz to, Komisija izmeklēja, kādā mērā konkurence par galalietotājiem (lejupējā tirgū), īpaši starp Apple un Android ierīcēm, varētu netieši ierobežot Google tirgus varu attiecībā uz Androidlicencēšanu ierīču ražotājiem (augšupējā tirgū). Komisija konstatēja, ka šī konkurence nerada pietiekamu spiedienu uz Google augšupējā tirgū vairāku iemeslu dēļ:
- galalietotāju lēmumus par pirkumiem ietekmē dažādi faktori (piemēram, ierīces tehniskās specifikācijas vai zīmols), kas ir nesaistīti ar mobilās ierīces operētājsistēmu;
- Apple ierīces parasti ir dārgākas nekā Android ierīces, līdz ar to daudzi Android ierīču lietotāji, iespējams, nevar atļauties Apple ierīces;
- pārejot uz Apple ierīcēm, Android ierīču lietotājiem jāsaskaras ar tādām neērtībām kā lietotņu, datu un kontaktinformācijas zaudēšana un nepieciešamība apgūt citas operētājsistēmas lietošanu; un
- pat ja galalietotāji pārietu no Android uz Apple ierīcēm, tas neko daudz neietekmētu Googlepamatdarbību, jo Google Search ir noklusējuma meklētājprogramma Apple ierīcēs un līdz ar to Apple lietotāji meklēšanai, visticamāk, turpinātu izmantot šo programmu.
Mobilo ierīču operētājsistēmas Android lietotņu veikali
Google visā pasaulē (izņemot Ķīnu) ir dominējošs stāvoklis attiecībā uz mobilo ierīču operētājsistēmas Android lietotņu veikaliem. Caur Google lietotņu veikalu Play Store tiek lejupielādēts vairāk nekā 90% Android ierīcēs izmantoto lietotņu. Arī ieiešanai šajā tirgū ir lieli šķēršļi. Līdzīgu iemeslu dēļ Apple App Store nekādi neierobežo Google lietotņu veikala dominējošo stāvokli, jo pirmais ir pieejams tikai iOSierīcēs.
ES pretmonopola noteikumu pārkāpums
Pats par sevi dominējošs stāvoklis tirgū nav pretrunā ES pretmonopola noteikumiem. Tomēr dominējošiem uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, ka to spēcīgās pozīcijas tirgū netiek ļaunprātīgi izmantotas, ierobežojot konkurenci vai nu konkrētajā tirgū, vai citos tirgos.
Google īsteno triju veidu praksi, kuras mērķis ir nostiprināt Google dominējošo stāvokli attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā.
Nelikumīga Google meklēšanas un pārlūkošanas lietotņu sasaistīšana
Google savas mobilās lietotnes un pakalpojumus ierīču ražotājiem piedāvā kā paketi, kurā ir Google Play Store, Google Search lietotne un Google Chrome pārlūks. Google licencēšanas nosacījumi ir tādi, ka ražotāji nevar izvēlēties priekšinstalēt tikai pāris no šīm lietotnēm.
Ierīču ražotāji Komisijas izmeklēšanas ietvaros apliecināja, ka Play Store ir obligāta lietotne, jo lietotāji pieņem, ka tā būs jau priekšinstalēta viņu ierīcēs (tostarp tāpēc, ka viņi paši to nevar legāli lejupielādēt).
Komisijas lēmumā secināts, ka Google ir īstenojis divējādu nelikumīgu sasaistīšanu:
- pirmkārt, Google Search lietotnes sasaistīšana. Tādējādi Google ir panācis, ka Google Search lietotne ir priekšinstalēta praktiski visās EEZ pārdotajās Android ierīcēs. Meklēšanas lietotnēm mobilajās ierīcēs ir liela nozīme kā programmām, no kurām sāk meklēšanu. Komisija noteica, ka šīs nelikumīgās sasaistīšanas prakses sākumpunkts ir 2011. gads, proti, gads, no kura Google ieguva dominējošu stāvokli attiecībā uz mobilo ierīču operētājsistēmas Android lietotņu veikaliem;
- otrkārt, Google Chrome pārlūka sasaistīšana. Tādējādi Google ir panācis, ka tā mobilais pārlūks ir priekšinstalēts praktiski visās EEZ pārdotajās Android ierīcēs. Pārlūkprogrammas arī ir svarīgs izejas punkts meklēšanas vaicājumiem mobilajās ierīcēs, un Google Search ir noklusējuma meklētājprogramma Google Chrome pārlūkā. Komisija noteica, ka šīs nelikumīgās sasaistīšanas prakses sākumpunkts ir 2012. gads, proti, gads, no kura Google iekļāva Chrome pārlūku savā lietotņu paketē.
Priekšinstalēšana veicina to, ka attiecīgie produkti tiek paturēti un lietoti. Lietotājiem ir tendence paturēt viņu mobilajās viedierīcēs priekšinstalētās meklēšanas un pārlūkošanas lietotnes. Piemēram, Komisija rada pierādījumus tam, ka Google Search lietotnes izmantojums Android ierīcēs, kurās tā ir priekšinstalēta, pastāvīgi ir daudz lielāks nekā Windows Mobile ierīcēs, kurās lietotājiem tā ir jālejupielādē. Tas liecina arī par to, ka lietotāji konkurējošās lietotnes nelejupielādē tādos apmēros, lai atsvērtu ievērojamās komerciālās priekšrocības, ko rada priekšinstalēšana. Piemēram, 2016. gadā:
- Android ierīcēs, kurās Google Search un Chrome ir priekšinstalēti, vairāk nekā 95% no visiem vaicājumiem bija caur Google Search;
- Windows Mobile ierīcēs, kurās Google Search un Chrome nav priekšinstalēti, mazāk nekā 25% no visiem vaicājumiem bija caur Google Search. Vairāk nekā 75 procentos gadījumu meklēšana veikta, izmantojot Bing, kas ir Windows Mobile ierīcēs priekšinstalētā meklētājprogramma.
Tādējādi Google prakse ir mazinājusi ražotāju stimulus priekšinstalēt konkurējošas meklēšanas un pārlūkošanas lietotnes, kā arī ir vājinājusi lietotāju interesi lejupielādēt šādas lietotnes. Tādējādi samazinājās sāncenšu iespējas rezultatīvi konkurēt ar Google.
Komisija arī sīki izskatīja Google argumentus par to, ka Google Search lietotnes un Chrome pārlūka sasaistīšana bija nepieciešama, tostarp lai atpelnītu tā investīcijas Android. Komisija secināja, ka šiem argumentiem nav pienācīga pamata. Google ik gadu tikai ar Google Play Store vien nopelna miljardiem dolāru, no Android ierīcēm ievāc daudz datu, kas noderīgi Google meklēšanas un reklāmas pakalpojumiem, un arī bez minēto ierobežojumu noteikšanas tas būtu guvis ievērojamus ieņēmumus no reklāmas meklētājprogrammās.
Nelikumīgi maksājumi ar nosacījumu, ka uz ekskluzivitātes pamata tiek priekšinstalēta Google Search
Google piedāvāja ievērojamus finansiālos stimulus dažiem lielākajiem ierīču ražotājiem, kā arī mobilo tīklu operatoriem ar nosacījumu, ka pilnīgi visās Android ierīcēs uz ekskluzivitātes pamata tiek priekšinstalēta Google Search meklētājprogramma. Tādējādi tika vājināta konkurence, jo tika būtiski mazināti šo uzņēmumu stimuli priekšinstalēt konkurējošas meklēšanas lietotnes.
Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka konkurējošas meklētājprogrammas izstrādātājam būtu neiespējami atlīdzināt ierīču ražotājam vai mobilo tīklu operatoram negūtos ieņēmumus saistībā ar Google maksājumiem un tik un tā darboties ar peļņu. Tas tāpēc, ka pat tad, ja konkurējošā meklētājprogramma tiktu priekšinstalēta tikai uz dažu modeļu ierīcēm, izstrādātājam būtu ierīču ražotājam vai mobilo tīklu operatoram jāatlīdzina negūtie ieņēmumi saistībā ar Google maksājumiem attiecībā uz visiem modeļiem.
Ievērojot neseno ES Tiesas spriedumu Intel lietā, Komisija citu faktoru vidū izvērtēja nosacījumus, saskaņā ar kuriem stimuli tika piedāvāti, attiecīgās summas, tirgus daļas, uz kurām attiecās šie līgumi, un to ilgumu.
Attiecīgi Komisija konstatēja, ka šī nelikumīgā Google prakse ilgusi no 2011. gada līdz 2014. gadam. 2013. gadā (proti, kad Komisija sāka skatīt šo jautājumu) Google sāka pakāpeniski atcelt minēto nelikumīgo prasību, un no 2014. gada tā vairs netiek piemērota.
Komisija arī sīki izskatīja Google argumentus par to, ka finansiālie stimuli par Google Searchpriekšinstalēšanu uz ekskluzivitātes pamata pilnīgi visās Android ierīcēs bija nepieciešami. Attiecībā uz šo Komisija noraidīja Google apgalvojumu, ka maksājumi par ekskluzivitāti bija nepieciešami, lai ierīču ražotājus un mobilo tīklu operatorus pārliecinātu piedāvāt ierīces, kurās tiek izmantota Androidekosistēma.
Nelikumīga konkurējošu Android operētājsistēmu izstrādes un izplatīšanas kavēšana
Google liedz ierīču ražotājiem izmantot alternatīvas, tā neapstiprinātas Android versijas (Androidatvasinājumus). Ja ražotāji vēlas savās ierīcēs priekšinstalēt Google patentētās lietotnes, tostarp Play Store un Google Search, tiem ir jāapņemas, ka tie neizstrādās un nepārdos nevienu ierīces modeli, kurā izmantots Android atvasinājums. Komisija noteica, ka šīs ļaunprātīgās prakses sākumpunkts ir 2011. gads, proti, gads, no kura Google ieguva dominējošu stāvokli attiecībā uz mobilo ierīču operētājsistēmas Android lietotņu veikaliem.
Šī prakse samazināja iespējas izstrādāt un pārdot ierīces, kurās izmanto Android atvasinājumus. Piemēram, Komisija rada pierādījumus tam, ka Google rīcība vairākiem lielajiem ražotājiem ierobežoja iespējas izstrādāt un pārdot ierīces, kurās izmantots Amazon Android atvasinājums Fire OS.
Šādi rīkojoties, Google arī nogrieza konkurentiem nozīmīgu kanālu lietotņu un pakalpojumu ieviešanai. Īpaši ir runa par vispārējās meklēšanas pakalpojumiem, ko varētu priekšinstalēt Android atvasinājumus izmantojošajās ierīcēs. Tādējādi Google rīcībai ir bijusi tieša ietekme uz lietotājiem, jo tiem liegta piekļuve novatoriskām un viedām mobilajām ierīcēm, kurās izmantotas alternatīvas Androidoperētājsistēmas versijas. Citiem vārdiem sakot, šīs prakses rezultātā Google – nevis lietotāji, lietotņu izstrādātāji un tirgus – reāli nosaka, kurām operētājsistēmām būs gūt panākumus.
Komisija arī sīki izskatīja Google argumentus par to, ka šie ierobežojumi ir nepieciešami, lai novērstu Android ekosistēmas “fragmentāciju”, un secināja, ka šiem argumentiem nav pienācīga pamata. Pirmkārt, Google būtu varējis nodrošināt, ka Android ierīces, kurās tiek izmantotas tā patentētās lietotnes un pakalpojumi, atbilst Google tehniskajām prasībām, neliekot šķēršļus Android atvasinājumu izstrādei. Otrkārt, Google neiesniedza nekādus ticamus pierādījumus tam, ka Android atvasinājumiem būtu raksturīgas tehniskas kļūmes vai ka tie nespētu atbalstīt lietotnes.
Google nelikumīgās prakses sekas
Komisijas lēmumā secināts, ka šie trīs ļaunprātīgās rīcības veidi pieder pie Google vispārējās stratēģijas nostiprināt dominējošo stāvokli attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā tajā laikā, kad strauji auga mobilā interneta izmantojums.
Pirmkārt, Google prakse kavē konkurējošo meklētājprogrammu izstrādātāju iespējas pilntiesīgi konkurēt. Sasaistīšanas prakse nodrošināja Google meklētājprogrammas un pārlūka priekšinstalēšanu praktiski visās Google Android ierīcēs, savukārt ekskluzivitātes maksājumi spēcīgi atturēja no konkurējošu meklētājprogrammu priekšinstalēšanas. Google turklāt lika šķēršļus Android atvasinājumu izstrādei. Šie atvasinājumi būtu varējuši nodrošināt platformu konkurējošu meklētājprogrammu datplūsmām. Google stratēģija bez tam liedza konkurējošajām meklētājprogrammām iespēju no mobilajām viedierīcēm ievākt vairāk datu, ieskaitot meklēšanas un atrašanās vietas datus, un tādējādi palīdzēja Google nostiprināt meklētājprogrammas dominējošo stāvokli.
Turklāt Google prakse arī kaitēja konkurencei un bremzēja inovāciju ne tikai meklēšanas, bet arī vispār mobilo pakalpojumu jomā. Tas tāpēc, ka šī prakse liedza citiem mobilajiem pārlūkiem efektīvi konkurēt ar priekšinstalēto Google Chrome pārlūku. Visbeidzot, Google lika šķēršļus Android atvasinājumu izstrādei. Šie atvasinājumi būtu varējuši nodrošināt platformu arī citiem lietotņu izstrādātājiem.
Lēmuma sekas
Komisijas uzliktajā €4 342 865 000 naudas sodā ir ņemts vērā pārkāpuma ilgums un smagums. Atbilstoši Komisijas 2006. gada pamatnostādnēm par naudas sodiem (skatīt paziņojumu presei un informatīvo paziņojumu) naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz Google EEZ gūtajiem ieņēmumiem no reklāmas Android ierīču meklētājprogrammās.
Komisijas lēmumā Google ir noteikta prasība nelikumīgo rīcību izbeigt 90 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
Konkrētāk, Google ir pienākums izbeigt un neatkārtot attiecīgo triju veidu praksi. Tāpat Google ir noteikta prasība atturēties veikt pasākumus ar tādu pašu vai līdzvērtīgu mērķi vai sekām kā šīm praksēm.
Lēmums neliedz Google iespēju ieviest samērīgu, taisnīgu un objektīvu sistēmu, ar ko tiktu nodrošināta pienācīga darbība Android ierīcēm, kurās izmantotas Google patentētās lietotnes un pakalpojumi, taču netiktu skarta ierīču ražotāju brīvība ražot ierīces, kurās izmantoti Android atvasinājumi.
Google pienākums ir izpildīt šo Komisijas lēmumu, Komisija to rūpīgi uzraudzīs. Google ir arī pienākums informēt Komisiju par veiktajiem izpildes pasākumiem.
Ja Google Komisijas lēmumu neizpildītu, tam būtu jāmaksā soda maksājums līdz pat 5 % apmērā no mātesuzņēmuma Alphabet vidējā dienas globālā apgrozījuma. Neizpilde Komisijai būtu jākonstatē atsevišķā lēmumā, maksājumus aprēķinot no dienas, kad neizpilde sākās.
Visbeidzot, jebkura persona vai uzņēmums, ko skārusi Google pret konkurenci vērstā rīcība, dalībvalstu tiesās var pret to celt civilprasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Jaunā ES direktīva par pretmonopola noteikumu pārkāpumu radīto zaudējumu atlīdzināšanu atvieglo konkurenci ierobežojošas prakses rezultātā cietušajām personām saņemt zaudējumu atlīdzinājumu.
cirks… lai kaut kas varētu darboties (kaut vai pirmajā ieslēgšanas mirklī) kaut kas ir jābūt by default. Interesanti, kām būtu jānotiek: slēdzot iekšā jaunu trubu izlec paziņojums – kuru brauzeri gribi lietot un tad saraksts ar visiem iespējamajiem pieejamajiem brauzeriem (pla veikalā pat nevar saskaitīt cik to ir)? vai tikai dažiem?
sanāk, ka es jau 8 gadus ciešu no šīm gūgles zvērībām, bet tagad no tiem 4 miljardiem man nekas nepienākās?
pamatots iespaids, ka tu izlasi virsrakstu un pāris rindkopas pa diagonāli un meties “atmaskot”. izlasi rakstu, tur ir uzskaitīti trīs punkti par negodīgu komercpraksi un kāpēc tā tika atzīta par negodīgu.
katrs spriež pēc sevis
raksti pēc sēņu plantācijā pavadītām 18 stundām Īrijā? tajā komentārā tak spriedi pēc sevis.
http://disq.us/p/1u26fee
Haha, prcīzi :D
Sniedz prasību Eiropas tiesā un prasi… Pat direktīva norādīta, kas atvieglos procesu! :-)
Un jā, saraksts ne saraksts, bet jautājumam jābūt noteikti – kādu pārlūku vēlies?!!! Man arī traucē uzbāztie noklusējumi. Jātērē savs laiks, lai tiktu no tās drazas vaļā.
tāpēc man tehnisks jautājums – cik liels ir tas saraksts, no kā izvēlēties. jo to brauzeru ir simtiem.
Lai ieliek izvēlni “search your browser”…
Re, Google bliež pretī :) https://www.blog.google/around-the-globe/google-europe/android-has-created-more-choice-not-less/
apmēram kā tiesā advokāts slavē apsūdzēto – tas bijis labs ģimenes tēvs, sabiedrības dvēsele, dzīvnieku mīļotājs, filantrops un mecenāts, tas nekas, ka nodarbojās ar reketu ;)
Šitais tak jau sen bija gaidāms! Tas pats grābeklis uz kura savulaik uzkāpa MS ar IE.
Tagad ir tikai laika jautājums, kad krustā sitīs Apple, kas grēko vēl vairāk par google, nosakot ko tev būs lietot un ko nē! :)
Kad Apple būs kaut cik vērā ņemams lietotāju skaits. Prakses abiem līdzīgas, bet te laikam galvenā atšķirība tāda, ka Google ar šīm praksēm sevi izveidoja un nostiprināja kā izteiktu monopolistu.
Pa lielam visu nosaka tirgus daļa! Tiklīdz Apple tirgus daļa ES sasniegs 25%, tā sitīs arī Apple.
nekad nesasniegs. tā stabili nekad nav pārkāpusi 10-15% robežu.
Appli jau sit – par nodokļiem. šeit nav par ko – paši ražo, paši pārdod, vari nepirkt, jo ir alternatīva.
Vispār jau vajadzētu sist Apple par App store monopolu!
Kā reiz EK ir pievērsusi uzmanību tam ka Android neļauj uzstādīt citus aplikāciju veikalus, tad nu lūk šeit Apple var sist, jo tirgus daļa naudiskā izteiksmē Apple ir ne sliktāka kā Android, ja ne pat naudīgāka. :)
Galu galā mums tak tagad ar jeņķiem ir tirdzniecības karš un karā vajag sist tur kur visvairāk sāp! :D
pirmkārt, kur rakstā minēts, ka Google neļauj uzstādīt citus aplikāciju veikalus?
otrkārt, Apple pati izstrādā un ražo, tai ir pilnas tiesības ar savu aparātu rīkoties kā vēlas, jo netiek pārkāpta konkurence ar citiem ražotājiem (kuru vnk nav).
Jā, jā, auto ražotāji arī tā teica par savām mašīnām, ka tikai viņi tās var remontēt savos dīlera centros un tikai ar oriģinālām detaļām! :)
Bet aplauzās!
Man liekas, ka atšķirība ar Apple, ka Apple taisa tikai savas iekārtas.. Ja Google ņemtu ražotu savas planšetes un tur neļautu neko izvēlēties, tas tomēr savādāk nekā, ja viņi tiešām uzpērk visus ražotājus, lai neko citu nepārdot kā viņu produktu.. Respektīvi, ja Aldaris savā ražotnes veikalā tirgo tikai savu alu tas ir ok, bet ja viņš uzpērk visus tirgotājus, lai tie tirgotu tikai viņu alu, tad tas laikam tiešām nebūs īsti ok. Lai ir savs spīdīgs ledusskapis, bet aizliekt tirgot jebko citu ir diezgan ierobežojoši..pat ja zem letes lūk redz var dabūt.. Man nav nekas pret Google search, bet laikam jau tiešām bišķi pa traku viņi ņemas.. Par search man maza bēda, bet tas, ka telefoni varētu nākt ar optimizētākiem, alternatīvajiem Android tas gan tiesa – pats esmu mēģinājis vecajiem telefoniem (kad tie vēl gāja >2g) instalēt to CyogenMod (nekas gan nesanāca, jo lkm rokas pa īsu un nav jau tas tik vienkārši kā 30s pārinstalēt browseri)
Nav sakara ar savām iekārtām. Vienkārši konkurences likumi nosaka, ka mazais, lai izsistos var darīt to, ko lielajam nav brīv darīt. Kad mazais paaugās un uzkačā muskuļus, un vairs nav saucams par mazo, arī uz viņu sāk darboties lielo zēnu ierobežojumi.
ir tiešs sakars – sava produkta iekšienē ražotājs ir tiesīgs noteikt jebkādus ierobežojumus.
Gan jau esi izstudējis visu konkurences tiesību praksi un varēsi man vienkāršam cilvēkam šo apgalvojumu argumentēti pamatot ar atsauci uz konkrētu tiesību normu vai tiesu praksi.
Bens Tomsons labi uzrakstījis par Eiropas Komisijas cīņu pret Android https://stratechery.com/2018/the-european-commission-versus-android/
Tas ir pavisam neobjektīvs raksts. Clearly rakstīts no pašas google perspektīvas. Lūdzu, nepostot šeit šādus muļķīgus rakstus
Clearly neesi izlasījis ne šo rakstu, ne sapratis kas ir autors. Lūdzu, nepostot šeit šādus muļķīgus komentārus.
Izlasīju to ‘rakstveida skribelējumu’. Slikts materiāls, cien. Skuteļa kgs.
Aiziet, pamato! Un liec galdā savu labo materiālu.
Man liekas saturīgs un pamatots raksts, jā, protams, aizstāv Google viedokli par tiesībām monetizēt produktus, kuru izstrādē ieguldīti miljardi, bet, vai tad tā nav normāla biznesa stratēģija – uzņemties risku, investēt, gudri menedžēt un ievākt ražu?
Mani vairāk interesē, kur paliek nauda, ko uzņēmumi samaksā Eiropas Komisijai. Vai tā aiziet kopējā budžetā un Latvijai attiecīgi nākamajā gadā ir jāmaksā mazāk kopējā budžetā, vai arī tiek izdalīta kur pagadās.
Runāt ar telefonu ir vēsture, kurš normāls cilvēks var to atļauties, maksāt katru mēnesi pa neko ja jāzvan vienreiz mēnesī. vienkārši iznīcināt visus tos krāpniekus, kas domā ka ir labāki un miers.