Kursors izmēģina BMW M2

Jaunībā, skolas gados, ir ļoti populāri definēt mīļākās lietas. Mīļākā dziesma, filma, aktieris, mašīna un galu galā arī slepenā mīlestība. Kad esam jauni, viss ir itin vienkārši. Vīriešiem ar nelielu šovinistisku novirzi gribas domāt, ka sievietes dzīvē mēdz pat vienkāršās lietas uztvert sarežģīti. Tomēr mēs, vīrieši, neesam ne par mata tiesu labāki un savas domas mainām pat pārāk bieži. Vismaz tā cilvēku grupa, kas ar automašīnām ir uz tu. Sasniedzot noteiktu vecumu, termins “mīļākā automašīna” kļūst relatīvs, jo mēs pielāgojamies konkrētai situācijai. Ja 20 gadu vecumā automašīnas nereti būs nepraktiskas, skaļas, rijīgas, cietas un dažu brīdi pat pilnīgi idiotiskas, tad ar ģimenes apstākļu maiņu mēs meklējam ja ne klusāku un mīkstāku, tad vismaz praktiskāku pārvietotāju. Mūsos ir iesakņojusies teorija, ka bērni ir jāvadā ar milzīgiem pārvietošanās līdzekļiem? Kāpēc?

BMW M2 “iekrita” manas mīļākās automašīnas statusā divus gadus atpakaļ, un ar mīļākajām lietām ir sarežģīti – neskatoties uz to,  ka ar M2 ir sanācis diezgan daudz pabraukt, man nav izdevies par to uzrakstīt. Kā lai uzraksta par lietu, kas tik ļoti paceļ emocijas? Tagad ir iznākusi mazākās M mašīnas atjaunotā versija, un kad tad vēl uzrakstīt, ja ne tagad.

“Šis nav īsts //M”

To neteicu es. BMW M2 ir mazākā no BMW M mašīnām un jau no iznākšanas brīža auto izpelnījās kaudzi uzslavu. Es ļoti daudz it īpaši pēdējā laikā esmu minējis, ka visi auto kļūst lielāki. Un nevis lielāki par milimetriem vai kilogramiem, bet šo skaitļu desmitkārtīgām versijām. Un lielāki paliek kā SUV, tā arī karstie hečbeki, tādēļ liela daļa ražotāju cenšas izlaist kādu jaunu un mazāku modeli, lai kompensētu radušos izmēra caurumu.

Pirmais trešās sērijas BMW M pārstāvis radās 1985. gadā E30 virsbūvē, un šis auto kļuva leģendārs un iecienīts. Visi nākamie trešās sērijas BMW palika arvien lielāki, un aktuālā M kupeja, kas gan tagad skaitās zem ceturtās sērijas, salīdzinājumā ar E30 ir gandrīz 34 centimetrus garāka un tikpat arī platāka. Svars arī audzis vairāk kā par pustonnu. OK, jaudas arī, protams, tagad ir citas.

Lai kompensētu uzblīdušās M mašīnas, 2011. gadā BMW radīja garīgo E30 M3 turpinājumu ar nosaukumu 1M. Tā nebija īsta M mašīna, kaut arī tika radīta motosporta divīzijas kuluāros. Nebija paredzēts 1M kupeju ražot sērijveidā, bet sanāca savādāk – rūpnīcu kopā pameta 6309 sportiskās automašīnas. Pēc sešiem gadiem BMW M2 ir 1M turpinājums, piedāvājot klientiem gandrīz īstu M, bet bez agresijas, nervozitātes un milzīgās cenas.

Kas lācītim vēderā?

Kādēļ tad M2 nav īsts M? Dēļ dzinēja. S burts dzinēja kodam ir tas, kas BMW modeļus atšķir no parastajiem. M3 un M4 dzinējam kods ir S55B30 un tam ir trīs litru tilpums un divas turbīnas, kamēr M2 kods ir N55B30, un dzinējs izmanto vienu dubultās rites turbīnu. Tomēr tas nav sērijveida dzinējs, kas bija 1M gadījumā. Par bāzi ir ņemts M235i modeļa spēkavots, kas attīsta 326 Zs (450 Nm). Virzuļi no M3, jauna aizdedzes sistēma, uzlabota dzesēšana, eļļošana – tas dod papildus jaudu, daudz jaudas. Tagad tie cipari ir 370 Zs (465 Nm).

Auto pieejams ar septiņu pārnesumu DCT divsajūgu ātrumkārbu un ir arī iegādājams ar sešu pakāpju manuālo kārbu.

Lai nekļūtu pavisam garlaicīgi, M2 ir ieguvis piekari no M3/M4, kas sevī ietver visu, arī aizmugurējo reduktoru. Salīdzinājumā ar M4 M2 garenbāze ir par 12 cm īsāka, un pats auto ir gandrīz par 20 cm īsāks, platumu saglabājot identisku – tas nozīmē, ka auto ir jābūt daudz veiklākam pilsētā, šaurās trasēs, ko es mēģināšu noskaidrot.

Kas jauns atjaunotajā modelī?

M2 nav ieguvis tehniskus uzlabojumus un dinamika arī palikusi tieši tāda kā iepriekš. Vizuāli arī nav daudz jaunumu – ir uzlabota priekšējā un aizmugurējā optika un interjers palicis modernāks. Tagad M2 standartā nāk ar LED adaptīvajiem priekšējiem starmešiem, un arī aizmugurējā optika ir ieguvusi LED elementus. Interjers arī nav daudz “cietis”, un auto ir ticis pie jaunas skārienjūtīgas info-izklaides sistēmas ar Android Auto un Apple CarPlay, digitālāka spidometra un vēl pāris sīkumiem. Pie sīkumiem varam pieskaitīt bezvadu lādēšanu, WiFi piekļuves punktu.

Mūzika skan briesmīgi un, manuprāt, BMW ir pieļāvis kļūdu mūzikas sistēmai dodot Harman Kardon vārdu, jo auto skaļruņu ir mazāk kā citās bāzes mūzikas sistēmās. Un tās ir muļķības, ka sporta mašīnās mūzika nav nepieciešama un “ir jāklausās izplūdes tonis”.

BMW M dienas

Pirms es pieķeros pašam braucienam, mazliet iekavēšos pasākumā, kas man deva iespēju ar M2 pavadīt dienu. Katru gadu Inchcape BM Auto rīko BMW M un BMW M Performance dienas. Parasti šis pasākums norisinās Biķernieku sporta kompleksā, un klientiem, interesentiem un medijiem ir iespēja sportiskās automašīnas izmēģināt trases režīmā. Tās nav sacensības, bet var gan izlocīt rokas, gan arī noķert pamatīgu devu adrenalīna. Šoreiz pasākuma formāts bija cits. Varētu teikt – mazliet garlaicīgāks, jo trasē automašīnas nedevās.

M2 nebija pasākuma nagla – tika prezentēts jaunais BMW M5, kā arī BMW konceptveikals Jūrmalā, Turaidas ielā, kurā kūrortpilsētas viesiem ir iespēja iegādāties BMW zīmola aksesuārus un doties izmēģinājuma braucienos ar jaunākajiem BMW vai MINI automašīnu modeļiem. Veikals būs atvērts visu vasaras sezonu.

Diemžēl ar M5 gan nebija iespēja doties izmēģinājuma braucienos, un arī izstādītā piektās sērijas M Performance universāļa dzinējs netika iedarbināts. To gan nevarētu teikt par kopā ar astoņām M2 automašīnām, ar kurām lūgtajiem visiem bija iespēja izbraukt 20 minūšu maršrutu. Mani šādi izmēģinājuma braucieni ne ļoti saista, tādēļ es sarunāju M2 un pēc pasākuma devos izmēģināt sportisko kupeju visa vakara un lielākās daļas nakts garumā.

Kā tad M2 brauc?

Ķersimies uzreiz pie sliktākā. Kaut M2 arī ir aprīkots ar DCT divsajūgu ātrumkārbu, kura tehniski ir vienāda ar M3 un M4, ir atšķirības. M3/M4 kārba saucas M-DCT un ar Drivelogic palīdzību var regulēt DCT kārbas pārnesumu pārslēgšanās ātrumu kā automātiskajā, tā arī manuālajā režīmā, panākot vai nu komfortablu, vai ļoti asu slēgšanos. OK, komfortablas pārnesumu pārslēgšanās nav arī vienkāršākajā režīmā, bet tas ir cits stāsts. M2 ir klasiska režīmu pārslēgšanās no Comfort līdz Sport+, un tas maina kārbas atsaucību, bet nav iespējams regulēt pārslēgšanās ātrumu, DCT divsajūgu robotizēto ātrumkārbu prasītos mazliet atsaucīgāku. Tas arī viss no “sliktā”, viss pārējais ir kā vajag.

Ar laika apstākļiem tik ļoti paveicās, ka ar fotogrāfu izlēmām izmest garāku riņķi līdz Jūrmalas ciemiem, kur ir pāris ļoti interesanti un līkumoti ceļa posmi, kur izmēģināt auto spējas lielākā ātrumā. Secinājums ir pamatā viens – lai spētu sasniegt M2 iespēju robežu, ir jābūt dzelzs riekstiem.

Stūre ir ļoti precīza un tagad stūrēšanu nodrošina elektriskais stūres pastiprinātājs. Par šo jautājumu ir bijušas ilgas diskusijas un BMW fani meta pārmetumus ražotāja virzienā, ka tas ir atteicies no hidrauliskā stūres pastiprinātāja, kas esot ne tikai atsaucīgāks, bet dod precīzākas sajūtas. M2, tāpat ka M3 un M4, nav uzstādīts sērijveida modeļu elektriskais pastiprinātājs. Elektriskajam stūres pastiprinātājam ir pluss, ka atkarībā no ātruma tiek regulēta stūres atsaucība, lai būtu kā viegli noparkoties, tā arī nenosisties uz bāņa pie 250 km/h, jo stūre ir pa vieglu.

Šasija strādā gandrīz izcili, arī bedrainos ceļa posmos tā vien gribas kāpināt ātrumu jau cietuma robežās, jo auto to atļauj un nedraud tevi nogalināt pie mazākās kļūdas. Pirms gada es braucu ar M2, kam bija uzstādīti BMW Performance cietībā un augstumā regulējamie amortizatori, un tā bija vienkārši elle, auto nebija braucams, ja nu vienīgi trasē ar perfektu segumu. Standarta amortizācija ir atstrādāta ar balansu starp sportiskumu un komfortu, un man, godīgi sakot, auto bija mazliet pa mīkstu – lai arī nepietrūka precizitātes un sportiskuma, tīri izjūtu līmenī.

Mazliet sportiskāki sēdekļi ar augstāku sānu atbalstu būtu forši, bet tas noteikti laupītu ikdienas lietojamību. Lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir jāupurē. Jā – vēl joprojām M2 var iegādāties tikai ar melnu ādas salonu, ko arī varētu uzskatīt par nelielu mīnusu. Es neesmu tumšu interjeru fans.

Ja es iepriekš minēju, ka M-DCT ātrumkārbas neesamība ir trūkums, tad pilsētā tās nepietrūkst. Auto pārslēdzas patīkami un Sport režīmā dod M braucējiem tik nepieciešamos “sitienus pa dibenu”, it īpaši, ja paātrinies ar Starta kontroles palīdzību.

Cenas

Atjauninātajam BMW M2 sākuma cena ir augstāka, bet bāzes versija tagad ir pilnāka. 58 tūkstoši EUR par auto ar manuālo kārbu un 62 tūkstoši par DCT versiju. Bāzes versijā jau ir pieminētie LED lukturi, 8.8 collu info-izlaides skārienjūtīgs ekrāns, 19 collu diski. Faktiski papildus klāt pielikt var tikai Harman Kardon mūzikas sistēmu, kuru iepriekš nopēlu, lūku, kameru, asistentus un tādā veidā iztērēt tikai pāris tūkstošus.

Secinājumi

Man vienlaicīgi ir prieks un bēdas, ka BMW ir izlēmis radīt “īstu” M2. Tādā veidā, manuprāt, tiks nogalināta šīs automašīnas būtība, ko 2011. gadā aizsāka 1M – būt ātrai, sportiskai, jautrai divu durvju kupejai, kas nav tik cieta un agresīva kā īstās M mašīnas. 1M un M2 trāpīja precīzi pa vidu starp jaudīgākajām “parastajām” M135i un M235i (tagad M240i) automašīnas versijām un lielajiem M3 un M4. Un pa vidu gan jaudas, dinamikas, gan arī cenas ziņā. Ar M2 BMW pierādīja, ka nav jābaidās no M burta – šis auto ir ļoti lietojams ikdienā, ar normālu degvielas patēriņu un komfortu.