Esmu diezgan daudz runājis par tehnoloģijām bagāto Āzijas valstu diezgan jūtamo atpalicību auto industrijā, un Japāna nav izņēmums. Jā, auto kļūst arvien modernāki, bet eiropiešiem līdzināties pagaidām ne velna nesanāk. Līdzīgs stāsts ir arī ar amerikāņu auto, un labi vien ir, ka lielās cerību zemes spēkratus pie mūsu zemes dīleriem iegādāties praktiski nav iespējams.
Mitsubishi uz savu jaunāko ģimenes locekli liek milzu cerības. Izmantojot ražošanas platformu no sava lielā brāļa Outlander, Eclipse Cross ir sanākusi izmēros mazliet lielāka par saviem tiešajiem konkurentiem, un tas ir pirmais ražotāja kompaktais SUV. Vai savdabīgais dizains palīdzēs krosoveram iekarot patērētāju tirgu? To mēs redzēsim pavisam drīz, jo šis dikti svaigais auto pieejams iegādei tikai no janvāra vidus. Kāds tad tas ir sanācis?
Aptumsums
Pirms es ķeros klāt tehniskajai pusei, gribu izteikt pārmetumu. Eclipse vārda nepareiza izmantošana ir pilnībā sačakarējusi entuziastu viedokli par Mitsubishi. Paskaidrošu, kāpēc.
1989. gadā ar nosaukumu Eclipse radās sporta auto, patiesi lielisks sporta auto. Tas notika šādi: Mitsubishi un Chrysler paspārnē zem Diamond Star Motors (DSM) divīzijas ap 1990. gadu patērētājiem radās iespēja tikt pie trīs lieliskiem sporta auto. Visas automašīnas atšķīrās tikai vizuāli, tehnisko pusi saglabājot gandrīz identisku. Savienojumā ar dzinēju no Lancer Evolution Mitsubishi Eclipse, Plymouth Laser un Eagle Talon bija sportiski auto, kuri radās DSM ražotnē Amerikā. Otrās paaudzes automašīnas, kaut palika plastmasīgākas, tomēr arī jaudīgākas un vēl populārākas amerikāņu vidū. Auto pieejamā cena, labais dzinējs un plašās modifikācijas iespējas tā popularitāti uzšāva kosmosā. Pēc Mitsubishi Eclipse parādīšanās kulta filmā “Ātrs un bez žēlastības” popularitāte tikai pieauga. Auto nevarēja dižoties ar fenomenālu vadāmību trases režīmā, bet paātrinājums gan bija auto stihija un dragreiss bija tā asinīs.
Radot trešās paaudzes Eclipse, ražotājs pat savā reklāmas rullītī norādīja “This is not a sportscar”. Auto vairs nebija ne turbīnas, ne slavenā 4G63 dzinēja, un smags popularitātes zudums bija tikai pašsaprotamas sekas. Ceturtā paaudze palika vēl amerikāniskāka un absolūti neinteresanta tūninga pasaulei.
Mitsubishi lika mieru Eclipse vārdam vien nieka piecus gadus un ar aptumsuma vārdu radīja krosoveru ar nosaukumu Eclipse Cross. Patiešām? Ok, auto ir kupejas formas, bet absolūti nekāda sakara ar sportiskumu. Drīzāk mulsinoši.
Tehnika ir vienkārša
Kaut automašīnai ir pieejama gan benzīna, gan arī dīzeļa versija, mūsu platuma grādos pagaidām būs jāiztiek vien ar 1.5 litru benzīnu, kurš gan nodrošina diezgan pieklājīgus dinamikas parametrus. 163 Zs un 250 Nm nav dragrace cienīgs rādītājs, bet tas pusotru tonnu smago auto līdz 100 kilometriem stundā spēj dabūt zem 10 sekundēm. Tātad Eclipse Cross ir 10 sekunžu auto, hehe (pārfrāzējot no Ātrs un bez Žēlastības). Vidējā izmēra kompaktais krosovers ir nopērkams kā ar 6 ātrumu manuālo kārbu, tā arī ar CVT variatora tipa ātrumkārbu ar 8 virtuālajiem pārnesumiem. Dīzeļa versijai būs klasiskā 8 ātrumu automātiskā ātrumkārba. Tieši tāpat auto iegādājams kā ar priekšpiedziņu, tā arī ar visu četru riteņu piedziņu.
Ļoti labi atstrādāta CVT variatora ātrumkārba
Es neesmu variatoru kārbu cienītājs. Kaut auto ražotāji ir pamanījušies ātrumkārbām radīt mehāniskās pārslēgšanās izjūtu, no klasiskās automātiskās ātrumkārbas CVT atšķiras ar fiksēto pakāpju neesamību un nodrošina galveno (bezpakāpju) pārnesumu maiņu pie paātrinājuma vai bremzēšanas. Pārnesumu skaitlis mainās tuvojoties vai attālinoties konusa skriemeļiem, starp kuriem ir nostiepta siksna. Šos skriemeļus pārvieto hidrauliskais pievads ar elektronikas vadību. Tautā šīs ātrumkārbas ir iesauktas par trolejbusu, jo nav dzirdama pārnesumu pārslēgšanās.
Šoreiz gan uzreiz jāizsaka atzinība Mitsubishi, jo viņi ir spējuši ātrumkārbas darbību tā optimizēt, ka nemaz sākumā nenojautu, ka braucu ar CVT. Pilnīgi noteikti tā labākā variatora kārba, ar kuru esmu līdz šim braucis – tā ir ātra un precīza. Komplektā ar lielajām un ļoti glītajām ātrumu pārslēgšanas svirām aiz stūres slēgt ātrumus ir patīkami.
Interjers
Te nu man ir jāapsēžas un kārtīgi jāpadomā, kā to pareizi pasniegt. Ja vēl pāris gadus atpakaļ Mazda varējām pārmest inovāciju un interjera dizaina trūkumu, tad tagad ražotājs ir pamatīgi labojies. To mēs nevaram teikt par Mitsubishi – viņi spītīgi nevēlas ķerties pie skiču grāmatas un zīmēt ko jaunu. Ja vēl par salona plūdlīnijām neko daudz sūdzēties nevar – tās ir diezgan klasiskas – tad par interjera elementiem nāksies. Visas pogas, sviras ir aizlienētas no 2000. gadu sākumā ražotajiem auto. Tās ne tikai vizuāli nekur neiederas, bet arī ir tikpat nemodernas lietošanā. Info-izklaides sistēma nav izņēmums – tā ir vienkārši briesmīga. Un briesmīga ne tikai vizuāli, bet arī lietošana ir pietuvināma 3320 Nokia spaidīšanai mūsdienās. Ir pieejama arī modernāka info-izklaides sistēma ar skārienjūtīgo vadības paneli, Apple Carplay un Android Auto, bet ne konkrētajam auto.
Pats salons ir labi nostrādāts, plastmasa nav pati mīkstākā tirgū, bet var sadzīvot. Sēdekļi ir vienkārši, bet vismaz to tuvumā ir dizaineris atradies – krāsainās šuves ir glītas un sēdekļi ir izdevušies ērti. Panorāmas lūka ir dalīta, kas ir mazliet neizprotami, bet vismaz aizmugurējiem pasažieriem ir iespēja regulēt savu daļu pēc sirds patikas.
It kā nekas īsti nepietrūkst, ir projekcijas ekrāns, ir adaptīvā kruīza kontrole, stūres apsilde, bezatslēgas piekļuve un iedarbināšana, LED adaptīvās gaismas, milzīgs basu skaļrunis bagāžniekā, kurš pamatīgi grabina slikti nopakotās bagāžnieka plastmasas. Pati Rockord Fosgate stereo iekārta skan ļoti labi. Bet tad uzskrienam virsū vienam trūkumam – nav elektriski atverama bagāžnieka. Vispār. Ko? 2018.gadā? Kontrastu auto.
Braukšana ir patīkama
Auto apskatījuši esam, arī salonu izložņājuši esam un visi plusi salikti pa kreisi, mīnusi pa labi. Ko tālāk? Braucam izbaudīt vienu no pēdējām sniegotajām un aukstajām nedēļas nogalēm. Internetā klīst baumas, ka priekšpiedziņas versijas auto brauc jūtami sliktāk, bet es to nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, jo es esmu ticis pie visbagātīgāk komplektētās Eclipse Cross versijas ar variatoru un pilnpiedziņu.
Ir pieņemts uzskatīt, ka vidējā izmēra kompaktie SUV ir paredzēti pilsētai. Pilsētas ātrumos auto parāda sevi no labās puses, krosovers ir stingrs un nodrošina labu amortizāciju pa bedrainiem ceļiem. Ātrumam augot, virsbūves svārstības jūtami pieaug un ātri vien saprotu, ka Vācijas lielceļu lielajiem ātrumiem auto nebūs piemērots. Dzinējs nav skaļš, kas ir vēl viens pluss, un dinamika līdz kādiem 70 kilometriem stundā ir pat ļoti OK. Modernās turbīnas dēļ griezes moments ir pieejams visā apgriezienu diapazonā un pieejams no jau 1500 dzinēja apgriezieniem. Pēc tam gan var sadzirdēt dzinēja mocības. Virs 100 km/h šim auto braukt nepavisam negribas.
Meklējot interesantas fotografēšanas vietas, pavisam netīšām trāpījām uz aizsaluša ezera meža vidū, kur jauniešu bars ar ļoti dažādu automašīnu klāstu centās parādīt visas savas braukšanas iemaņas. Tas deva man iespēju pārbaudīt pilnpiedziņas sistēmas darbību.
Lai nu ko Mitsubishi savā dzīvē būtu iemācījušies, pilnpiedziņas viņi māk būvēt. To pierāda ražotāja ļoti lielā popularitāte rallijā pēdējos 20 gados. Vai Eclipse Cross ir tikusi pie kārtīgas pilnpiedziņas? Nav. Tipiski šāda izmēra kompaktajiem SUV, visu četru riteņu piedziņa ir tikai rīks, lai izbrauktu no piemājas dārziņa dubļainā ceļa. Pēdējie izmēģinātie kompaktie SUV, kā Jaguar, Volvo, var dižoties ar pilnvērtīgu pilnpiedziņu, bet Eclipse nevar – tā izmanto atvērtā tipa diferenciāļus un bremzes, lai regulētu jaudas plūdumu starp tiltiem. Žēl.
Cenas
Ko izdarīja Korejas auto ražotāji, lai iekarotu Eiropas tirgu un patērētāju sirdis? Piedāvāja izdevīgu cenu, Eiropai netipiski lielu garantiju piecu un pat septiņu gadu apmērā un ļoti vienkāršu dizainu savienojumā ar labu starta komplektāciju. Tas bija tikai laika jautājums, lai uz ielām mēs redzētu arvien vairāk šis Āzijas daļas auto.
Japāņiem ar šo iet grūtāk. Vismaz līdz šim. Kā jau sākumā minēju, Mitsubishi lolo lielas cerības ar Eclipse Cross, piedāvājot ne tikai labu cenu, bet arī īpašu iepazīšanās cenu. Pašā vienkāršākajā Invite komplektācijā ar manuālo kārbu un priekšpiedziņu krosovers ir nopērkams jau par 23 tūkstošiem EUR, kamēr par automātisko kārbu jāpiemaksā vien tūkstotis. Par pilnpiedziņas versiju gan nāksies samaksāt daudz vairāk, jo to var iegādāties tikai vidējā Intense komplektācijā par 28 tūkstošiem EUR. Intense gan arī dod bezatslēgas piekļuvi, parkošanās sensorus priekšā un aizmugurē, kā arī projekcijas ekrānu. Par pilnāko Instyle versiju ar pilnpiedziņu nāksies šķirties no 32 tūkstošiem, kamēr ir iepazīšanās cena, pēc tam cena būs 35 tūkstoši. Teikšu kā ir – nav slikti, galīgi nav slikti.
Secinājumi
Kādi ir Eclipse Cross plusi? Interesantais dizains, kupejas formas? Relatīvi neliela cena par labi komplektētu auto? Par līdzīgu cenu var iegādāties, piemēram, Seat Ateca, Nissan Qashqai, bet tie izskatās izteikti klasiski un Toyota CH-R ir tik ļoti dizainiski pārmudrīts, ka izskatās pēc vēl neatnākušas nākotnes auto. Izmērs?
Mitsubishi pietrūkst dzinēju un jaudas izvēles. Šeit arī izveidojas verdikts – Eclipse Cross ir interesanta dizaina, labas komplektācijas, tomēr dinamiski nepilnvērtīgs auto. Kāpēc tādu izvēlēties? Varbūt, lai izceltu, ka esi savādāk domājošs indivīds, kuram klasiska vācieša izvēle nešķiet saistoša. Mākslinieks.
Kas tas bija par ezeru?
Esmu braucis tikai trim Micukiem – colt, carisma un asx un kopš tā laika man ir kaut kāda izteikta nepatika pret šo brendu.
Patiesi iedvesmojoši auto! :D
Tik pat iedvesmojoši kā Saab 900NG ar atmosfērisko dzinēju, automātu un džinsu salonu! :D
tikai…. man pietika ar galantu… :)
Auto nav ne vainas un apdare man personīgi patika, vadītājam ērta un nekādu grabēšanu neizjutu (lai gan negriezu basus uz pilnu klapi :)). Nav slikts, sevišķi, ja definē tā mērķauditoriju, kas varētu būt daiļā dzimuma pārstāves ar noslieci uz sportiskāku imidžu, kā, teiksim, Seat Ateca vai Skoda Karoq vadītājām :). Lai gan – Peugeot 3008 ir nesalīdzināmi elegantāks un nostrādātāks, vismaz manā ieskatā. Ja ne 4×4 trūkums, tad būtu pat ļoti neslikts auto pilsētai (Latvijas pilsētai), kādas franči, protams, nav redzējuši. Savādāk, manuprāt, Kia Sportage vai Mazda CX5 varētu dalīt iekārojamāko piedāvājumu LV topa segmentā kombinācijā dīzelis & automāts& 4×4. Tie gan ir lielāki nedaudz par Eclipse Cross.
Pag, šitas vēl sliktāks par 3008? omg. kāpēc vispār tādi auto tiek apskatīti..
Nedaudz modernākas formas, vairāk palīgsistēmu un LED lukturi, taču pamatā nekas daudz japāņu autobūvē nav mainījies… zem dzinēja pārsega viss pa vecam un arī alumīnija krāsas plastmasas detaļas salonā.
Klasika… bet man patīk :)
Ne visam obligāti jāmainās…
Šī raksta sakarā atcerējos manu neveiksmīgo pieredzi ar šobrīd aktuālo Outlander:
Par šo auto būšu īss un lakonisks – nepatika! Es saprotu, ka šis auto skaitās lēts un praktisks krosovers, bet praksē sanācis kaut kāds nepārliecinošs sniegums. Jā, auto ir ietilpīgs, bet pie tā arī viss labais beidzas. Demo mašīna bija aprīkota ar dzinēju, kas auto uz priekšu kustina ļoooti kusli. Salonā viss ir ne tikai plastmasīgs, bet kaut kāds riebīgs uz pieskārieniem, neglīts pēc skata un nelabi ož. Pat daudzu peltais Hyundai ar plastmasām prot apieties labāk. Laikā, kad izbraucos ar šo Outlander pa radio skanēja šī auto reklāma, kurā pacilātā balsī runāja, ka auto ir labs, jo to veidojuši precīzie japāņu inženieri. Āha, tad kāpēc viņi bija aizmirsuši normāli pieskrūvēt demo mašīnas vadītāja sēdekli. Paātrinoties un bremzējot sajūtas kā šūpolēs. Tā nu ir sanācis, ka es pats šobrīd ikdienā braucu ar Mitsubishi, tomēr joprojām par Outlander neesmu labās domās. Kaut kā mani satraumēja šis sarkanais demo auto. Brr.
Tiešām visiem tikai krossoveri interesē? un kāpēc? Man tāda sajūta, ka es kaut ko palaižu garām.. Kāpēc cilvēki izvēklas kko šādu, ja var par to pašu naudiņu nopirkt jaunu passātu (vai Avensis, ja izteikts naids pret vāciešiem). Tiešām visi tik bieži kaut kur iebuksē? Kaut kāds krosoveru trakums par spīti auto ekspertu nepārtrauktiem atgādinājumiem, ka tak nejedzīgi tie auto..
Interesē tādēļ, ka tie ir “vairāk” piemēroti mūsu lieliskajiem ceļiem un stāvvietām.
Braukšana ir nedaudz “bezrūpīgāka” utt.
Vienīgi, kas man nepatīk ir tas, ka gandrīz visi šāda tipa auto ir universāļi. Gribetos lai vairākiem ražotājiem būtu pieejams kaut, kas līdzīgs volvo S60 Cross Country tikai nedaudz lielāku, gan prasītos.
Pats ikdienā paŗvietojos ar F10, priekšējais bamperis ir krāsots divas reizes, un tagad atkal ir saskrāpēts, par spīti visiem sensoriem un kamerām, arī slieksni esmu nedaudz paskrāpējis, bet tas nav pamanāms.
sk. Par bamperiem jāpiekrīt – sievas auto ar tiek 3 reizi labots bampers :)
Respektīvi tu būtu gatavs pārsēsties no F10, uz ko draņķīgāku, bet augstāku (lai saglabātos cenu diapazons), lai neskrāpētos bamperi, kad nepamani apmales? (bedres man liekas, ka tomēr nav tik dziļas :) )
Tas neuniversālis laikam saucas X4…
No F10 uz neko draņķīgāku gan netaisos pārsēsties. Šos visus nisan, toyota, mazda utt. mazos plastmasniekus neizskatu, kā sugu. Par tiem bamperiem, jā pa lielam jau paša vaina, tā notiek, kad steidzas. Slieksni saskrāpēt un uzsist ir ļoti viegli jau auto ir ar salīdzinoši garu bāzi un mpaku, un varbūt zini, ka ir tādas padziļas bedres un uzreiz tāds ,kā valnis(paaugstinājums), braucu uzmanīgi, bet vienalga nedaudz sanaca nobraukt ar slieksni pa to valni. Pāris gadus atpkaļ man bija volvo s60R, tas bija vel zemāks, un sliekšņus atdauzīju regulāri, pat uz nestandarta apmalēm, kur nepieciešams uzbraukt, lai noparkotu auto, par priekšējo bamperi pat nerunājot, visa apakša bija vienās švīkās. Tā jau cenšos izvairīties no zemes ceļiem, bet dažkārt sevišķi bieži sanāk apmeklēt dažādus brīvdabas pasākumus un sporta spēles un arī tur ir ļoti grūti ar piebraukšanu (sliekšņi beržas pret visiem pauguriem). Vispārinot – lai apskādētu auto nav nepieciešam meklēt “īpašās” vietas, tādu ir pilna Latvija.
X4 ir hečbekveidīgais, un manuprāt reti neglīts eksemplārs, tāds šaurs un augsts. Drīzāk X5/X6, bet jaunos modeļus ar pieņemamiem dzinējiem bez “līšanas” kredītos pagaidām nevaru atļauties.
Tieši tā.. it kā jau forši, ka būtu auto augstāk, bet reāli par to tik daudz maksāt gan naudā, gan komforta un auto braukšanas īpašību ziņā man liekas, ka nav vērts. Un ja finanses atļauj, tad jau kārtīgam latvietim liekas, ka jātiek ir līdz lielajam džipam, vismaz kruzikam, ja ne X6 :) Tātad manuprāt jautājums joprojām aktuāls – kāpēc tomēr cilvēki izvēlas tos draņķus? Tāpēc, ka nepērk tos sev, bet saviem kalpiem un sievām?
Tai bedrei ir speciāls nosaukums: guļošais policists :)
Nē nu kādēļ, ir ļoti daudz cilvēku, kuriem auto nav prioritāte, vai precīzāk sakot visas šāda tipa problēmas rodas salīdzinot. Ja teiksim šāds Mitsubishi ir pirmais auto un ne ar ko citu nav braukts, tad pieļauju ir “wow” efekts. Te pat bija raksts par jauno x3, un vismaz raksta autors bia “starā”. Un ja cilvēks nevar atļauties x3, bet vēlas tā saukto krosoveru, ko tad viņam darīt? Un te parādās citi auto, kā quaqais un tml., kuri arī ir lētāki.
P.s.
Ar guļošajiem policistiem, gan īsti nav bijušas problēmas. Neviens no man piederošajiem auto nekad nav bijis “wanabe” sēdināts.
Mārketings :) Cilvēkiem ir iestāstīts, ka krossoveri ir drošāki, lai arī tieši pretēji, uz jumta viņus dabūt ir daudz vieglāk. Tad vēl cilvēki vairāk maksās par riepām, vairāk maksās par degvielu, dzelži lai arī lielāki arī reiz lūzīs un tad par tiem atkal maksās vairāk. Win-win-win. Tie kas tiešām izbauda tos “mūsu ceļus” būs kādi 10%, pārējiem vienkārši negribas stūrēt.
Volvo un Jaguar pilnvērtīga pilnpiedziņa… HAHA
+100 par šo: “Eclipse vārda nepareiza izmantošana ir pilnībā sačakarējusi entuziastu viedokli par Mitsubishi.”