Lielākā daļa jeb 65% mobilo telefonu lietotāju Latvijā zina, ka savu laiku nokalpojušos mobilos tālruņus var nodot pārstrādei un tādējādi ierobežot videi nodarīto kaitējumu, tomēr tikai 4% tā rīkojas arī realitātē, – liecina Latvijas Mobilā Telefona (LMT) veiktā aptauja. Lai aicinātu iedzīvotājus nolietotos mobilos tālruņus nodot pārstrādei un samazinātu potenciālo piesārņojuma risku, mobilajiem tālruņiem nokļūstot sadzīves atkritumos, LMT sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu un sabiedrībā zināmām personībām uzsācis kampaņu “Visu cieņu vecajam telefonam!”. Tās ietvaros LMT klientu apkalpošanas centros jebkura operatora klients varēs nodot tālākai pārstrādei vecos tālruņus un, ja vēlēsies, atpirkuma summu ziedot Latvijas Bērnu Dzirdes centram.

Šobrīd 86% mobilo tālruņu lietotāju mājās ir vismaz viens vecs tālrunis, kas ikdienā netiek izmantots. Zīmīgi, ka, jo biežāk tiek mainīti mobilie tālruņi, jo lielāki neizmantoto telefonu krājumi atrodami lietotāju mājokļos. Lielākoties pēc jaunas sakaru ierīces iegādes vecais, nolietotais tālrunis tiek paturēts lietotāja īpašumā, cerot, ka kādreiz tas vēl noderēs.

“Līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību, pēdējo 20 gadu laikā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdiena ir izmainījusies līdz nepazīšanai. 1998. gadā LMT tīklā bija tikai 100 tūkstoši mobilo sakaru lietotāju.  Šobrīd, pateicoties plašajam mobilo sakaru tīkla pārklājumam un demokrātiskajām pakalpojumu un ierīču cenām, mobilais tālrunis ikdienas gaitās pavada 98% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt mobilo telefonu skaits Latvijā arvien turpina pieaugt – tālruņu lietotāji aktīvi seko līdzi tehnoloģiju jaunumiem un regulāri izvēlas esošās ierīces aizvietot ar jaunām, veiktspējīgākām, turpinot nolietotās iekārtas jeb tā saucamos e-atkritumus uzglabāt mājās. Kampaņā, ko esam uzsākuši kopā ar “Latvijas Zaļo punktu”, ceram samazināt šo ierīču apjomu vismaz uz pusi,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Mobilie tālruņi, tāpat kā citas elektriskās ierīces, satur cilvēkam un videi kaitīgas vielas, tādēļ tās nedrīkst izmest sadzīves atkritumiem paredzētajos atkritumu konteineros, bet jānodod pārstrādei tam paredzētās vietās. Tiek lēsts, ka, pārstrādājot 731 mobilo telefonu, tiek samazināts kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā, kas līdzvērtīgs tam daudzumam, ko 1 automašīna rada gada laikā, bet 5000 telefonu pārstrāde var ietaupīt tikpat daudz enerģijas, cik 1 mājsaimniecība patērē gada laikā.

“Šķiet, ikviens zina, ka mobilo telefonu ražošana ir gana resursu ietilpīgs process, tomēr vien retais apzinās, ka šo ierīču detaļas satur bīstamas ķīmiskas vielas. Nonākot dabā un sākot sadalīties, tādi elementi kā mikroshēmas, pusvadītāji, šķidro kristālu displeji, akumulatori un  plastmasas korpusi rada piesārņojumu, kas ietekmē visu dzīvo. Savācot un atbilstoši pārstrādājot mobilos tālruņus, tiek ne tikai novērsts piesārņojums, bet arī veicināta aprites ekonomika, ko mēs kā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Latvijā jau daudzus gadus iedzīvinām. Nododot mobilo telefonu pārstrādei, daudzi tā ražošanā izmantotie materiāli, piemēram, vērtīgie metāli, tiek atkārtoti izmantoti, tādejādi aiztaupot jaunu neatjaunojamo derīgo izrakteņu ieguvi ražošanas vajadzībām,” skaidro Eco Baltija grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Rosinot līdzcilvēkus neglabāt nolietotos mobilos tālruņus, bet gan nodot tos pārstrādei, novēršot iespējamos vides piesārņojuma riskus, kampaņā “Visu cieņu vecajam telefonam!” iesaistījušies arī sabiedrībā zināmi cilvēki – dziedātāja Samanta Tīna, TV un radio personība Baiba Sipeniece – Gavare, aktieris Juris Žagars, bobslejisti Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, autobraucēji Haralds Šlēgelmilhs un Kristaps Blušs, režisors Aigars Grauba un daudzi citi. Viņi savus nolietotos tālruņus jau novēlējuši pārstrādei, bet vēl pirms ierīču otrās dzīves uzsākšanas, tos varēs apskatīt īpašā izstādē, kas tika atklāta kampaņas “Visu cieņu vecajam telefonam!” izziņošanas pasākumā. Ceļojošās izstādes, kas visa gada garumā būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās, ietvaros apmeklētāji varēs aplūkot ne tikai mobilos tālruņus, kuriem slavenības bija īpaši pieķērušās un glabāja mājās, bet arī uzzināt īpašus stāstus, kas ar šīm ierīcēm saistās.

Kampaņas “Visu cieņu vecajam telefonam” laikā līdz pat šī gada nogalei ikviens Latvijas iedzīvotājs savā īpašumā esošos nolietotos mobilos tālruņus varēs nodot pārstrādei LMT klientu apkalpošanas centros 60 vietās visā Latvijā. Nolietotā tālruņa īpašniekam, iepriekš lūdzot LMT darbiniekam novērtēt tālruni, būs iespēja atpirkuma summu ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram vai saņemt kā atlaidi vai dāvanu karti LMT pakalpojumu apmaksai, jaunu iekārtu un aksesuāru iegādei. Vairāk informācijas: https://domazali.lmt.lv/

21
Leave a Reply

avatar
7 Comment threads
14 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
12 Comment authors
ProxyFromDeepGundarsBaronswilsKlāvsdigitalk Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
Krotow
Guest
Krotow

Paši arī pateica atbildi. Vecie telefoni tiek paturēti avārijas gadījumam un kā rezerves aparāti lietošanai tur, kur sabojāt telefonu nebūtu žēl. Pašam plauktā stāv 2 tādi aparāti. Vēl 3 pavisam beigtie tika izmesti RIMI un Maxima nolietotās elektronikas konteineros. Saprotu, ka lauku iedzīvotājiem ar nolietoto telefonu utilizēšanu var būt grūtāk. Taču viņi tos arī retāk maina.

Artanis
Guest
Artanis

Vate, pako čemodānu un vācies uz roģinu vai atpakaļ uz saviem Delfiem, kur arī šito huiņu esi saspamojis!

xxx2
Guest
xxx2

Tik interesanti cik no pārstrādē nodoto telefonu tiek reāli pārstrādāti? Un kur LV šī pārstrāde tiek veikta? Un cik % no pārstrādē nodotā telefona tiek izmantota atkārtoti?

Klāvs
Guest
Klāvs

Pārstrādi veic kaut kur Āzijas valstīs, Ķīna, Indija. Visus tos telefonus saber lielās kastēs uz paletēm un ar kuģi prom. Ķīnieši maksā pa tonnām. Tur viņiem ir laiks lobīt ārā derīgās komponentes, un metālus. Tā vismaz dara ASV lielās kompānijas.

Skābene
Guest
Skābene

Savāc jau atpakaļ tikai tāpēc, lai nebūtu jāmaksā lielais dabas resursu nodoklis!
Kur pēc tam tas viss paliek nav īstas skaidrības! Varbūt kā zviedri atved uz LV savas vecās pudeles sadedzināšanai Jūrmalas pļavās, lai paziņotu, ka esot ieviesuši savā valstī bezatkritumu sistēmu! :D Zviedrijā viss čotka, plastmasas taras nav! :D

Gints Rotčenkovs
Guest
Gints Rotčenkovs

nesiet nesiet! bezmaksas resursi. litijs, zelts, citi metāli. no katra pa mazumiņam, un beigās atkal kāds “punkts” bagātāks un vēl naudiņu par “apsaimniekošanu” ierauš.

Krotow
Guest
Krotow

Un labāk būs, ja tas viss vnk nonāks miskastē? Vai lauku gadījumā – iemests kaut kur krūmos.

Kristaps Skutelis
Guest
Kristaps Skutelis

Tieši tā, vecais un neizmantotais hlams ir jāutilizē. Jāpriecājas, ka par to vēl nav pašiem jāpiemaksā.

Gints Rotčenkovs
Guest
Gints Rotčenkovs

Pērkot telefonu jau ir samaksāts DRN!
tālāk jau “Zaļajiem Šķēles Punktiem” jādomā, kā to reāli izdarīt: kuru uzrunās tukši saukļi, kuru 10 vai 20 Eur.

digitalk
Guest
digitalk

DRN nav par preču utilizāciju. tas ir tik pat sparīgs apgalvojums, kā samaksāta kopīrastu nodeva par datu nesējiem ļauj piratēt visu, ko tur var ierakstīt.

Lapsinieks
Guest
Lapsinieks

paga nu nejauc tagad visu kopā. tie džeki saņem no valsts naudu (kas daļēji nāk arī no dabas resursu nodokļa) lai to visu savāktu un pārstrādātu. pričom te datu nesēju nodokļa analoģija?

digitalk
Guest
digitalk

analoģija vistiešākā – iekasētais DNR nav par preču utilizāciju.

Lapsinieks
Guest
Lapsinieks

tur jau tā lieta, ka mēs JAU pamatīgi piemaksājam par visu ko pērkam! Par to naudu arī šķēlveidīgajiem viss jāsavāc un jāpārstrādā.

Kristaps Skutelis
Guest
Kristaps Skutelis

Ok, tad spēkā paliek tikai mana komentāra pirmā puse :)

Lapsinieks
Guest
Lapsinieks

es domāju, ka pie mums lielākā problēma ir tieši tajā, ka cilvēki met sūdus ne tur, kur tiem pieklātos. met vnk zemē. upē, ezerā. mežā. stulbs piemērs: es būtu gatavs piemaksāt pie pīpju pakas 20 santīmus (1 santīms par katru cigareti), ja būtu benčiku savākšanas punkts, kur par katru benčiku saņemtu 0,5 sanīmus. Tici man – bomži izlaizītu pilsētu – nevienu benčiku uz ielas neatrastu! Labi, šitā ir hiperbola. Apskaties šo: https://www.facebook.com/bbc/videos/2040418479549271/?hc_ref=ARSCIKjAxO2eDu7UAn_VEUm6B7qXNCbf65hKnNmnTg8mTdY_uVctKfw9ERETrwWQCuw

Gints Rotčenkovs
Guest
Gints Rotčenkovs

Utilizācijas kompānijas tāpat viņus tirgo Āfrikā (lielu daļu).
es uzskatu – vai nu SS.COM
vai normālas atlaides telekomos, tipa Depozīta sistēma.

Gints Rotčenkovs
Guest
Gints Rotčenkovs

Tikko apskatījos to LMT nagu maucēju kalkulatoru.
OnePlus2, 64Gb. 32 Eur par stāvokli “tikai daži skrāpējumi”.
Kādam vēl tas šķiet adekvāts dīls?

Lapsinieks
Guest
Lapsinieks

ieliec ss pa piecdesmit – aizies rūktdams. ja grib nokaulēt – sūti d ar vārdiem, ka tad labāk uz lmt aiznesīsi. strādā. es tā arī daru.

tur vēl tāda fiška, ka lmt paši netirgo OnePlus – tāpēc pat nevar izmantot detaļām citu ierīču remontam. būtu tas samsungs vai sony – viņi dotu vairāk.

ProxyFromDeep
Guest
ProxyFromDeep

šie utilizācijai nodotie aparāti detaļām NETIEK izmantoti . iemesls pavisam vienkārš – a) ētika b) laiks . priekškam sipties ar kautkā nost lodēšanu , kas iespējams ir bojāts , ja ir pieejamas jaunas , oriģinālās detaļas .

wils
Guest
wils

Ja šis “kalkulators” neatpazīst manas vecās grabažas, tad par tām “dzirdes centrs” ziedojumu nesaņams?

GundarsBarons
Guest
GundarsBarons

Nu re, un cik procenti nodos savus nolietotos elektromobīļus? Kurus no Zilupes viensētas vajadzēs atgādāt līdz droši ka veseliem diviem pieņemšanas punktiem mūsu “pārapdzīvotajā” valstī, kuri abi visdrīzāk(kāds brīnums) būs Rīgā.
Par kādu ekoloģiju mēs varam runāt elektroauto sakarā, ka elementārās lietās esam kūtri domāt videi draudzīgi?!