Taxify varētu pārtraukt darbību Latvijā, ja tiks pieņemta esošā kopbraukšanas noteikumu redakcija

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

“Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,” komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

“Papildus pārspīlētajām prasībām izstrādātie noteikumi paredz arī to, ka mobilajai aplikācijai jāglabā dati Latvijā un jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam visa informācija, nevis tikai tā, kas ir nepieciešama nodokļu iekasēšanai un administrēšanai. Tas ir prettiesiski un nonāk pretrunā gan ar fizisko personu datu, gan arī komercnoslēpuma aizsardzības noteikumiem. Jo īpaši situācijā, kad, stājoties spēkā Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulai, komersanti riskēs saņemt līdz pat 20 miljoniem lielu sodu gadījumā, ja būs izpauduši vairāk datu, nekā vajadzīgs. Ja šis regulējums netiks atrisināts atbilstoši likuma jēgai, Taxify ļoti nopietni domās par aiziešanu no Latvijas tirgus, un prognozēju, ka arī jebkurai citai mobilajai platformai šis tirgus nebūs aktuāls,” uzsver Krūmiņš.

Paradoksālā kārtā izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem. “Vienkāršs automašīnas īpašnieka nodrošinātais pakalpojums ir “aplikts ar birokrātiju”, kas to vairs nepadara izdevīgu cilvēkiem, kuri vēlas gūt papildu ienākumus, strādājot tikai dažas stundas mēnesī ar savu privāto transportlīdzekli, nevis nodarboties ar to profesionāli,” uzsver J. Krūmiņš. Satiksmes ministrijas izstrādātie noteikumi ir sagatavoti tā, lai šāda pakalpojumu forma būtu faktiski neiespējama. Noteikumi ir pārbagāti ar prasībām, kas neizriet no likuma, piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas avansa maksājumi, atskaitīšanās Autotransporta direkcijai un licences kartītes transportlīdzekļiem.

“Šobrīd Satiksmes ministrijas izstrādātais projekts acīmredzami balstīts atsevišķu taksometru uzņēmumu lobijā. Sakārtot šo regulējumu vajadzētu būt visas nozares interesēs,” neizpratni pauž arī SOSTAKSI direktors Aleksandrs Kolosovs. SOSTAKSI pieder 30 taksometru, no kuriem visi izmanto Taxify platformu. “Šis regulējums godīgos taksometru vadītājus faktiski nostāda neizdevīgā situācijā. Sanāk, ka mums, strādājot ar Taxify, jāiesniedz visi dati VID; reģistrēties kā privātais vadītājs neviens nebūs gatavs lielā sloga dēļ, turpretī pārējie taksometri varēs turpināt tīt atpakaļ skaitītājus un manipulēt ar ienākumiem.”

Kā jau ziņots, rudenī Saeima pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas regulējumu. Pieņemot grozījumus, Saeima lēma, ka līdzās taksometru pakalpojumiem tiks nodrošināti arī vieglo auto pārvadājumi, un Satiksmes ministrijas uzdevums bija izstrādāt noteikumus, kā reāli tiks nodrošināta iespēja sniegt vieglo auto pārvadājumus. Likuma mērķis bija nodrošināt iedzīvotājiem alternatīvu transporta veidu, lai ērti pārvietotos pilsētā, kā arī iespēju iedzīvotājiem Rīgā papildus piepelnīties brīvajā laikā, pārvadājot pasažierus ar savu privāto transportlīdzekli.