Ko labāk izvēlēties spēlēm – portatīvo vai stacionāro datoru?

Šajā apskatā centīšos atšķetināt mūžseno jautājumu “kas ōtrōks, zyrgs voi mašina?”, jebšu aci pret aci vienādos kaujas apstākļos salīdzināšu divus krasi atšķirīgus, taču gan cenā, gan parametros (it kā) līdzvērtīgus datorus.

Priekšvārds

Katrs tranzistoru tehnoloģiskā procesa, jeb tautas valodā runājot – nanometru samazinājums vienlaicīgi uzlabo divas mikroshēmu nozarē neatdalāmas un ļoti nozīmīgas lietas – veiktspēju (pusvadītāju skaitu) un izdalītā siltuma daudzumu. Ar katru šādu evolūcijas soli portatīvie datori kļūst ne vien jaudīgāki, bet arī vieglāki un plānāki. Samazināts elektrības patēriņš būtiski uzlabo datora darbības laiku no akumulatoru un ļauj tajos iebūvēt arvien jaudīgākas grafiskās kartes un centrālos procesorus, kas mūsdienās jau kļuvuši tik spēcīgi, ka spēj sacensties pat ar vidējā segmenta (mainstream) galddatoru CPU.

Par to arī ir visa šī apskata būtība – saprast, cik tālu vai tuvu moderns un relatīvi jaudīgs 2.5kg portatīvais dators ir vidēji jaudīgam stacionārajam datoram. Varbūt jau ir sasniegts lūzuma punkts, kad “lielais” dators kopā ar obligātajiem aksesuāriem (monitors, klaviatūra, pele) jau šobrīd ir dārgāks pirkums par laptopu, kurā šīs lietas jau faktiski iekļautas, lai gan mazākā izmērā un manā skatījumā ne tik praktiskā formā.

Specifikācija

Ringa zilajā stūri savu vietu ieņems €1299 vērtais Lenovo Legion Y520 (pieejama arī DOS versija par €1199), kura iekšienē pukst Intel Core i7-7700HQ četrkodolu procesors, bet par grafiskajiem zirgspēkiem atbild GeForce GTX 1060 6GB grafiskā karte. Tās uzdevums nebūs no vieglajiem – jāsacenšas ar Dateks Core i5 Gamingsistēmu, kura aprīkota ar Core i5-7600K procesoru un ASUS GeForce GTX 1060 6GB videokarti Expediton OC izpildījumā. Kā jau burtu salikums OC norāda, šī karte rūpnīcā ir nedaudz virstaktēta.

Izmantotie testi un metodes

Iesākumā salīdzināšu abu sistēmu procesorus un to ātrdarbību. Tie, kas pēdējos gados ikdienā ar moderniem datoriem saskaras regulāri, jau zina, ko apmēram nozīmē katrs parametrs un arī nojauš, kā tas ietekmē sniegumu dažādās programmās. Savukārt tie, kas par datora “iekšām” zina virspusēji vai cenšas iedziļināties tajos vien pirms jaunas tehnikas iegādes, nereti uzskata, ka Core i7 – tas ir kruta, Core i5 ir normāli tikai tad, ja nepietiek naudas priekš i7, savukārt Core i3 un viss zem tā der tikai vecmāmiņām priekš recepšu meklēšanas internetā un fleimam adīšanas forumā.

Realitātē gan ir savādāk un jāatceras, ka mobilās platformas Core i7 procesors un dekstop platformas Core i7 CPU vismaz pagaidām vēl nav viens un tas pats. Kāpēc – jo laptopā ielikt 91W, vai kaut 65W procesoru un to vēl pienācīgi atdzesēt pagaidām nav reāli, lai gan ASUS domā savādāk un tuvāko mēnešu laikā sagaidīsim jauno ROG Strix GL702ZC 17.3″ laptopu ar pilnvērtīgu 8-kodolu Ryzen 7 1700 procesoru (65W).

Pietiek rakstīt, kur ir grafiki!? Būs, bet vispirms uzskaitīšu rīkus, ar ko salīdzināšu procesoru veiktspēju:

• CineBench – uz Cinema 4D programmatūras bāzēts tests, kas atspoguļo tieši centrālā procesora veiktspēju fotoreālistiskas 3D ainas renderēšanā gan daudzkodolu režīmā, gan ar vienu aktīvu kodolu.
• HandBrake – atvērtā pirmkoda video failu konvertēšanas rīks, ar kuru konvertēsim filmas TimeScapes 4K izšķirtspējas treileri uz 1080p@30fps, izmantojot moderno H.265 MKV, jeb HEVC enkoderi.
• 7-Zip – viens no populārākajiem failu arhivēšanas rīkiem. Izmantosim jaunāko 17.01 beta un tajā iebūvēto veiktspējas testu ar dictionary size 128MB.
• CPU-Z – procesoru identifikācijas rīks, kurā iebūvēts neliels, bet gana ticams CPU single un multi-core tests.

Savukārt par grafisko karšu (piedaloties procesoram) varējumu spriedīsim pēc šādām spēlēm un rīkiem:

• 3DMark Time Spy – kombinēts 3D tests ar jaunākā DirectX 12 atbalstu, kurā tiek noteikta gan procesora, gan grafiskās kartes veiktspēja 3D animāciju attēlošanā, kas pielīdzināma datorspēļu scenārijam.
• Metro: Last Light Redux – 2014. gada augustā iznākusi spēle, kas tapusi pēc krievu autora un žurnālista Dmitrija Gluhovska apokaliptiskās noveles Metro 2035 motīviem. Joprojām viena no resursus rijīgākajām spēlēm, ko apskatnieki vēl šodien izmanto jauno grafisko karšu un procesoru salīdzināšanai. Spēles 4A Engine izmanto DirectX 11 API.
• Rise of the Tomb Raider – pērnā gada spēle par simpātisko arheoloģi un piedzīvojumu meklētāju Laru Kroftu. Viena no pirmajām, kurā tika ieviests un izmantots DirectX 12 API.
• Ashes of the Singularity – spēle, ko pamatā visi izmanto tieši iebūvētā benchmark dēļ. Ja kāds viņu reāli spēle, lūgums pieteikties komentāros. Dod ļoti labu un viegli nomērāmu slodzi gan procesoram, gan videokartei. Testēsim DirectX 12 režīmā.

CineBench

Šajā testā mani patīkami pārsteidza Lenovo Legion Y520 un tajā esošais Core i7-7700HQ procesors. Lai gan abiem procesoriem kodolu skaits ir vienāds, galddatora Core i5-7600K modelim ir būtiski augstāka darbības frekvence, kamēr portatīvā datora Core i7 procesoram ir iespējota Intel HyperThreading tehnoloģija, kas katram kodolam liek apstrādāt divas instrukcijas vienlaicīgi. Izejot no abiem šiem rādītājiem, rezultāti ir ļoti līdzīgi – daudzkodolu variantā pateicoties HyperThreading, neliela priekšroka ir portatīvajam datoram, kamēr vienkodola versijā ātrāks ir Core i5, jo tā Turbo frekvence ir 4.20 gigaherci, kamēr Core i7 procesors spēj paaugstināt viena kodola ātrumu līdz 3.80 GHz.

HandBrake

Arī video konvertēšanas testā procesori bija cienīgi konkurenti, taču šoreiz HyperThreading vairs nav glābējs un par 20 sekundēm, jeb 5,3% ātrāk savu uzdevumu veica galddatora Core i5. Šis rādītājs jāņem vērā amatieriem un profesionāļiem, kas savas dienas pavada Adobe Premiere utml. video apstrādes rīkos. Ja uz 2 minūtes un 18 sekundes gara video starpība renderēšanas ilgumā ir nieka 20 sekundes, tad konvertējot 20 minūtes garu 4K klipiņu uz portatīvā datora nāksies gaidīt jau par trim minūtēm ilgāk.

7-Zip

Failu saspiešanas un arhivēšanas testa rezultāti ir līdzvērtīgi CineBench novērotajam. Ja kompresēšanas laikā galddatora Core i5 procesors ir 7% ātrāks, tad failu atpakošanā liels pārsvārs (12,7%) jau ir laptopam ar Core i7 procesoru. Kombinācijā par 3,8% labāks ir tieši Core i7-7700HQ.

CPU-Z

Nemācēšu teikt par CPU-Z testa darbības principiem un to arī nevajadzētu izmantot kā vienīgo un objektīvāko procesoru salīdzināšanas rīku, taču šeit neliela priekšroka tiek dota Core i5-7600K, īpaši vienkodola testā, kur novērojams 22,8% pārsvars desktop PC labā.

3DMark Time Spy

Kā jau 3DMark radītājs FutureMark stāsta, tad šis ir tests, kas īpaši izstrādāts Gaming sistēmu salīdzināšanai – tieši tas, kas mums nepieciešams. Šeit jau iezīmējas pirmās anomālijas, par kurām plašāk izskaidrošu tuvāk nobeigumam. Procesora testā portatīvais dators ieguva 3732 punktus, kamēr Dateks Core i5 Gaming sistēma par 9,1% vairāk – 4072 pts. Savukārt grafiskās jaudas aspektā desktop PC pārsvars ir vairāk kā viena ceturtā daļa – 28,9%, neskatoties uz to, ka abās sistēmās tiek izmantota NVIDIA GeForce GTX 1060 6GB grafiskā karte. Kombinētais (overall) rezultāts 25,8% par labu Core i5 stacionārajam datoram.

Metro: Last Light Redux

Gari neizplūdīšu, jo skaitļi runā paši par sevi. Pie zemākajiem kvalitātes uzstādījumiem portatīvais dators atpaliek par 22,7%, jeb 28 FPS, pie vidējiem 26,5% (31 FPS). Uz maksimālo kvalitāti atšķirība ir 12 FPS, bet procentuāli jau tuvu trešdaļai (31,6%).

Rise of the Tomb Raider

Visi testi tika veikti DX12 režīmā un šeit Dateks Core i5 Gaming galddatora pārākums ir vēl iespaidīgāks – 38,6% pie maksimālās kvalitātes, 39,4% uz Medium un pat 57,1% pie zemākās kvalitātes. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ar Core i5 + GTX 1060 aprīkotu galddatoru šo spēli kvalitatīvi var baudīt uz maksimālajiem iestatījumiem, bet uz līdzvērtīgas cenas portatīvā datora jau nedaudz būs jāsamazina pāris efekti, lai vidējo FPS daudzumu paceltu virs 60, kas tiek uzskatīts par robežu starp patīkamu un nebaudāmu spēles pieredzi (experience).

Ashes of the Singularity

Veicām 2 atsevišķus testus – pirmo pie standarta kvalitātes, otru pie Extreme iestatījumiem. Tehniski Ashes of the Singularity piedāvājumā ir vēl smagāks variants ar nosaukumu Crazy, bet uz portatīvā datora tā arī neizdevās to palaist – spēle pēc iestatījumu maiņas un obligātā restarta vairs nepalaidās pat pēc vairākkārtējiem centieniem. Rezultāti stipri līdzīgi citām spēlēm un atšķirība svārstās 35-45% robežās.

Pārdomas un analīze

Esmu patīkami pārsteigts par Core i7-7700HQ sniegumu, jo 45W procesors faktiski ir vienā jaudas līmenī ar 91W ēdelīgo Core i5-7600K. Taču lielāks pārsteigums ir par iespaidīgo atšķirību starp galddatora un portatīvā datora uzrādītajiem rezultātiem tieši datorspēlēs. Abos taču ir parametros vienāda GeForce GTX 1060 ar identisku 6GB atmiņas apjomu. Taču atverot videokaršu identificēšanas rīku GPU-Z momentā viss kļuva skaidrs. Ekrānšāviņš pa kreisi – Lenovo Legion Y520, pa labi – Dateks skrūvētā Core i5 Gaming sistēma.

Izrādās, ka Lenovo laptopā nav uzstādīta parasta GeForce GTX 1060 grafiskā karte, bet gan Max-Q Design versija. Tās ir īpaši pārveidotas MXM kartes, kurām uzsvars tiek likts uz klusumu, energoefektivitāti un miniatūru izmēru, līdz ar to ļaujot portatīvo datoru ražotājiem realizēt pat 18mm ultra-plānus laptopus ar visnotaļ jaudīgu grafisko karti. Max-Q kartes atmiņa darbojas ar pilnu 2002 MHz frekvenci (8008MHz effective), taču kodola frekvence (Base Clock) iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ ir samazināta gandrīz par ceturtdaļu – no 1404 MHz (standarta GTX 1060 mobile rādītājs) uz 1063 MHz. Ja salīdzinām to ar testos izmantoto ASUS GeForce GTX 1060 Expedition OC karti, tad atšķirība frekvencē ir pat 32,2%, ar ko arī skaidrojams novērotais 36% veiktspējas kritums gaming testos.

Par šo faktu esmu diezgan vīlies Lenovo, jo datora dzesēšanas sistēma uzvedas lieliski un manā skatījumā tai būtu pa spēkam nodzesēt arī “parasto” GeForce GTX 1060 GPU. Pie videokartes spīdzināšanas rīka FurMark ar Extreme Burn-In parametriem karte nepārsniedza 54°C temperatūru, kas ir izcils rādītājs. Diemžēl mans mēģinājums virstaktēt Max-Q karti ar MSI AfterBurner neizdevās – tajā, visticamāk, ieprogrammēta kāda pašaizsardzības loģika, kas automātiski samazina savu frekvenci līdz jau minētajiem 1063 MHz, pat ja virstaktēšanas rīkā biju uzstādījis 1404 MHz vai jebkuru citu vērtību, kas pārsniedz 1063 MHz.

Verdikts

Lai gan globāli portatīvo datoru veiktspēja uzlabojas diezgan strauji, panākt galddatoru jaudas līmeni vēl tik drīz (vai nekad) neizdosies, jo arī tur attīstība nestāv uz vietas. Taču pateicoties Intel 14 nanometru procesoriem un NVIDIA Pascal arhitektūrai, arī uz laptopiem beidzot ir iespējams ļoti kvalitatīvi spēlēt pat jaunākās un prasīgākās datorspēles.

Domas, ka portatīvais dators + spēles nav ideāla kombinācija gan es neesmu mainījis un ja vien lietotāja dzīves ritms nespiež datoru regulāri vazāt (vadāt) līdzi, tad ieteiktu jebkurām darba vai izklaides vajadzībām izvēlēties tieši stacionāro datoru. Pirmkārt uz 15.6″ vai pat 17.3″ ekrāna nekāda spēļu baudīšana vai produktīva strādāšana īsti nesanāk, drīzāk ceļš uz muguras problēmām, jo nekas nevar aizvietot ergonomiski acu augstumā novietotu, vismaz 20 collas lielu monitoru (viennozīmīgi rekomendēju modeļus ar augstumā regulējamu kāju). Otrkārt fiziku un īpaši termodinamiku nepiemānīsi, tādēļ klusums un zemas temperatūras ir reāli sasniedzams mērķis tikai uz stacionārā datora. Tieši šo apsvērumu dēļ komponenšu mūžs vairumā gadījumu tieši stacionārajam datoram būs ilgāks.

Treškārt – uzlabošanas, apkopes un remonta iespējas. Ar portatīvo datoru ir vienkārši – kādu izvēlējies un nopirki, tādu arī lieto, līdz nobeidzas. OK, varbūt ne tik skarbi, taču maksimums varēsi iejaukties disku un operatīvās atmiņas konfigurācijā. Savukārt uz stacionārā datora varēsi nomainīt jebko – videokarti, procesoru, plati, barošanas bloku. Būtiski, ka šīs komponentes jau pirms iegādes vari izvēlēties kādā kombinācijā vien sirds vēlas vai uzskati par pareizu pēc savas saprašanas. Šādu ekstru portatīvajos datoros nesagaidīt.

Remonts, apkope? Arī tur priekšroka desktopiem. Slikti dzesējas tornis? Norauj vāku, iztīri putekļus, samaini termopastu, ieliec pāris ventilatorus un problēma atrisināta. Uz portatīvā datora – nes uz darbnīcu vai pērc galīgi nepraktisku dzesēšanas paliktni un ceri, ka palīdzēs.

Taču arī portatīvajiem datoriem ir savi plusi un zināmai sabiedrības daļai tā ir pilnībā saprotama izvēle. Laptops lieliski der cilvēkiem, kas nedēļas nogales labprāt pavada ārpus pilsētas, bet iztikt bez komunikācijām negrib vai nespēj. Tāpat studentiem, kas pieraduši datoru izmantot lekcijās, stacionārais dators nav īsti pat apsverams variants. Un bez šaubām tie, kuri darba ietvaros daudz ceļo un reti kad atrodas fiksētā darba vietā, arī viennozīmīgi nespēs iztikt bez laptopa. Ar šādu Lenovo Legion Y520 autobusā un lidmašīnā varēsi gan video samontēt, gan veikt pēdējā brīža izmaiņas kādā AutoCAD rasējumā vai apstrādāt bildes Photoshop.

TL;DR

Ja apstākļi nespiež, tad pie līdzīga budžeta krietni plašākas iespējas un lielāku jaudu spēs piedāvāt tieši Desktop PC. Taču ja tava dzīve ir uz riteņiem vai spārniem, tad pašreizējie portatīvie datori pēc savām spējām tālu neatpaliek un uz tiem var gana kvalitatīvi strādāt un dzenāt arī jaunākās datorspēles. Izņēmums ir serveri un īpaši jaudīgas darbstacijas ar vajadzību pēc >32GB RAM, Core i9 vai AMD Threadripper CPU un liela storage apjoma. Šādas iekārtas nav un nebūs aizstājamas.