Tiek ziņots, ka Eiropas Savienība ir aizrādījusi vairākām bankām Eiropas Savienības dalībvalstīs par tā dēvēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu darbības ierobežošanu, tādējādi nomācot konkurentu darbības iespējas.
Lielās bankas dažādos veidos mēģina apgrūtināt finanšu tehnoloģiju uzņēmumu darbību, tai skaitā ierobežojot naudas izņemšanas iespējas bankomātos, norēķinu iespējas veikalos un arī pārskaitījumus. Pakalpojumu nepieejamība spiež finanšu tehnoloģiju uzņēmumu klientus pāriet atpakaļ uz bankām, kas ietur būtiski augstākas komisijas maksas par pakalpojumu izmantošanu.
Eiropas Savienības rūpes par finanšu tehnoloģiju uzņēmumu klientiem nāk tieši laikā, jo jau no 2018. gada sākumā Eiropas Savienības likumdošana atļauj ar klienta piekrišanu nodot banku klientu un kontu informāciju trešajām pusēm. Šajā gadījumā – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem.
2018. gada janvārī Latvijā stāsies spēkā Eiropas Kopienas Maksājumu pakalpojumu direktīvas redakcija, kurā viena no prasībām būs, lai bankas nodrošina trešo pušu piekļuvi lietojumprogrammas saskarnei (API). Tādējādi varēs izveidot pieslēgumu visu banku pakalpojumiem – maksājumu uzdevumu nodrošināšanai, naudas pārvedumiem lietotāju starpā, kreditēšanas pakalpojumiem tiešsaistē u.tml.
neaizstāvu bankas, bet ja kāds ir gatavs piedāvāt labāku pakalpojumu par zemāku cenu – ko viņi tomēr grib no bankām? piedāvājiet, nodrošiniet un pārviliniet banku klientus – tirgus paliek tirgus. bet ko jums bankas ir parādā?
te drusku tāda jancīga situācija veidojas. visi tie fintech uzņēmumi ir atkarīgi no bankām, jo nauda ta kautkur jāglabā. tobiš – braukt ar ragavām grib, bet ragavas kalnā stiept – ne pārāk.
Mīļie Jums ir atpalicis priekšstāts par bankam. Bankas parsvarā glābā datora ierakstus, ne reālu naudu. Kur ir šķeršļi to darīt fintekiem?
ā. skaidrs, tad bankomātā es saņemu datora ierakstu?
Un kur ir teikts, ka naudas iepildīšana bankomatos, ka arī paši bankomati nevarētu būt infrastruktūras ārpakalpojums?
uz priekšu fintech juri – iepērc bankomātus un aiziet!
Bankas izsniedz POS termināļus, nodrošina bankomātus. Ja banka nobloķē N26, Revolut un citus fintečus (fintech norēķinu kartes), tad tie nevar pastāvēt.
tad tie ir izaugumi uz banku ķermeņiem un būtu jālūkojas, kā izdevīgāk pārdoties bankām?
protams, es arī gribētu noīrēt pakaļējo rindu autobusā un saukt sevi par neatkarīgo pārvadātāju, bet tas tā nedarbojas.
Bet varbūt POSus var nodrošināt speciālizētie fintechi? Patiesībā bankas turēsies pie katra no šiem pakalpojumiem, jo pretējā gadījuma viņu loma un “barības bāze” dramatiski samazināsies.
varbūt/patiesībā/varbūt/patiesībā… kā tad īsti ir? tāda teorētiska spriedelēšana.
Finteči ir lētāki, jo nav fizisku filiāļu, kur darbinieki deldē bikses, apkalpojot 3-4 klientus stundā. Tas pakalpojumu padara lētāku un bankas to labi zina! Tāpēc Bankas ievieš ierobežojumus pārskaitījumiem un naudas izņemšanai ar Finteču kartēm. Pamatojums, ķipa drošība, bet suns jau zina ko ēdis!
Prieks ka dažas bankas jau Lavijā sāk pašas iet finteč ceļu un konta apkalpošanu piedāvā bez maksas, arī kartes izsniedz bez maksas un bez kartes apkalpošanas maksas, visus jautājumus var risināt internetbankā. Tas liek visādiem swedbankiem iesvīst un meklēt sviras, kā pretdarboties konkurencei! Viens no veidiem ir bankomātu klomisijas maksas celšana un izņemamo naudas summu limitu ieviešana.
duraks. finteči ir lētāki, jo nav jānodarbojas ar fizisku un nefizisku naudas glabāšanu, noteiktu summu iemaksu garantijas fondos utt. nav jāuztur bankomātu tīkls, inkasācija utt. ahūna tev izpratne par bankām, ja viss reducējās uz filiālēm un rūpēm par darbinieku bikšu deldēšanu. un bez tām ar nevar iztikt; to skaits sarūk un rindas tur veidojās arvien garākas.
Pats duraks, izskatās, ka nekad tev nav bijusi darīšana ar inkasāciju! Kura banka vēl nodarbojas ar inkasāciju? Pārsvarā to dara apsardzes firmas par 2x lētāku naudu kā bankas! Pa’mēģini bankā iemaksāt viensantīmniekus, redzēsi, ka maksa ir 50 centi par katrām 50 monētām! :) Iemaksā 100 monētas un kontā ir apaļa nulle. Caur inkasācijas pakalpojumu sniedzēju jau kaut kas kontā arī ieripos.
Un kā banka pamato maksu par konta apkalpošanu, vot pasaki man, ko viņi tur apkalpo?
Tu tiešām domā, ka banka uz vietas glabā visu skaidro naudu? Kāds tu esi naivs! Pamēģini aiziet uz bankas filiāli kādā tirdzniecības centrā un pamēģini izņemt kādus 15 000 skaidrā naudā! Tevi pasūtīs trīs mājas tālāk un pateiks, ka naudu vajag pieteikt nedēļu iepriekš!
Beidziet lamāties!
klau – nopietni – tev ir kaut mazākā nojēga kā banka funkcionē? nevis teorētiski un/vai novērojumi naudas reibonī slaistoties pa dievnamu, ptu, šopincentru svētdienas dienā?
No kura laika tu mums esi arī banku jomas eksperts?
nopietni? pēdējos 10 gadus esmu sastrādājis gigabaitiem reklāmas materiālu, dokumentācijas, interaktīvās formas, veidlapas, gada pārskatus lielākajām bankām. tā nu sanācis… ja ir kādi jautājumi – droši prasi!
var jau uzreiz kā tinkoff izdarīties – nekādu fizisko filiāļu nav (tiesa, tur viss nevis lētāk, bet dārgāk beigu galā).
un kamēr būs bankas tagadējā veidolā – nekas jau nemainīsies, izņemot cīnas paņēmienus un publicitāti. kad nauda būs blokčeinos (da vienalga kur, izņemot viena turētāja serverus – tātad, tīklveida struktūrā kur bez viena spēlētāja visi var mierīgi iztikt) tad arī mainīsies finansu pārvaldības scēna. nu bet tur būs savas grūtības – jo infrastruktūra tapat jāuztur, garantijas utt. un pavisam bez frontenda tāpat neiztiks un tur tad tāpat kāds prasīs naudu un kādam liksies, ka par daudz prasa. cilvēce = neverending pita.
Karšu apkalpošana veikalos notiek ar banku stārpniecību un bankas liek šķeršļus. Arī citiem banku pakalpojumiem varētu būt kas līdzīgs octas.lv, domā bankas par to būtu sajūsmā?
Domāju, ka octu gadījumā roka roku mazgā. Bankas šeit pielīdzināt grūti. Octas elvē īsti nav vajadzīgas, mazliet atgādina augļotājus, kuri šobrīd ir stipri savairojušies. Octas elvē utt paņem savu daļu par pakalpojumu, bet aizejot uz kādu konkrētu tiešā pakalpojuma sniedzēju, iegūsi lētāku cenu.
bankas nevis liek šķēršļus, bet liek samaksāt par pakalpojumu.
Nu tad lai liek komisijas maksu, nevis ierobežojumus darījumu apjomiem.
bankai ir jāievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. tā var preventīvi kontrolēt savus darījumus, bet nevar visādus fintečus no malas. vienīgais veids ir ierobežot naudas plūsmu.