Kursors izmēģina Honda Civic Type-R

Aktieriem ir ļoti paveicies, viņi var izvēlēties spēlēt traģēdiju, komēdiju, var likt ciest, vai sniegt patiesas prieka asaras. Reālajā dzīvē ir savādāk, lielākajai daļai cilvēku piespiedu kārtā ir jāspēlē lomas, kurām viņi nav kvalificēti. Dzīve ir skatuve, kur izrādes lielākoties ir slikti uzņemtas, tāpēc mēs meklējam ārējas baudas. Vienu no tādām sniedz auto un šodien es gribu parunāt par auto, kurš man sniedza patiesu baudu.

Vēsture nav izteiksmes pilna

Honda savu Type-R modeļu gadījumā ir spēlējusies uz naža asmens vairākas reizes un šoreiz es nemaz nerunāju par lielo virsbūvju dažādību starp tirgiem. Mazliet ieskatoties vēsturē, pirmais Civic Type-R iznāca tieši divdesmit gadus atpakaļ, tomēr pieejams bija tikai Japānas tirgum. Eiropa pirmo Civic Type-R ieraudzīja četrus gadus vēlāk, 2001. gadā ar EP3 virsbūvi. Auto iemantoja lielu popularitāti arī Latvijas entuziastu vidū, neskatoties uz to, ka Eiropas modelis, salīdzinājumā, bija kārtīgi apdalīts. Tas, piemēram, netika pie sarkanajiem Recaro tipa sēdekļiem un bloķējošā elementa priekšējiem riteņiem, lielākas jaudas, labākas balstiekārtas. Eh, visu pat grūti uzskaitīt. Tomēr, vieglās virsbūves, 200 Zs dzinēja un lieliskās vadāmības dēļ auto ieguva daudzas godalgas. Interesanti, kādas būtu atsauksmes, ja mēs tiktu pie Japānas tirgum paredzētās versijas ar stūri “pareizajā” pusē?

2007. gadā iznāca nākamās paaudzes Civic Type-R un Honda entuziasti sajuta pirmo lielo vilšanos. Auto ne tikai kļuva smagāks, tam uzstādīja vienkāršāku balstiekārtu un jaudas iekārta neieguva absolūti nevienu uzlabojumu, tieši pretēji, ekofašistu dēļ mazliet samazinājās dzinēja griezes moments. Naža asmens pamatīgi dūrās kājās, jo Eiropa ne tikai neatzina jauno kosmisko dizainu, bet entuziasti arī nopēla pasliktinājumus.

Kaut pirmās jaunās paaudzes Type-R aprises pasaule ieraudzīja jau 2012. gada nogalē, starp paaudzēm bija jāpaiet astoņiem gadiem, kad 2015. gada Ženēvas auto izstādē tikai prezentēts FK2 virsbūves Civic Type-R un Honda izgāja uz risku vēl vienu reizi. Astoņu gadu pauzes dēļ, es teiktu, ka bez riska Hondai varēja nemaz nesanākt atgriezt apritē savu sportisko karsto hečbeku. Konkurenti, tomēr, neguļ, tieši pretēji, tirgus ir kļuvis piesātinātāks ar dažādiem variantiem dažādās cenu kategorijās. Tātad, principā ir tikai divi ceļi – vai nu radīt ļoti lētu un viegli pieejamu modeli, vai kaut ko pavisam traku. Otrais, kliedz Takahiro Hachigo (Honda CEO, kurš kā sagadījies tieši 2015. gadā tika iecelts šajā amatā) uz Suehiro Hasshi (Civic Type-R projekta vadītājs), dodiet otro.

Karsts, patiesi karsts auto

Veiksmes stāsts? Nu kā uz to skatās. Kaut 2015. gadā Civic Type-R visus pārsteidza ar Nirburgringas apļa rekordu priekšpiedziņas klasē, pārspējot diezgan brutālo Renault Megane 275 Trophy-R (kuram nav aizmugurējo sēdekļu, praktiski nekādas skaņas izolācijas, kondicioniera un ir uzstādīti sporta sēdekļi, speciāla sakausējuma lietie diski un citi trases labumi) par gandrīz četrām sekundēm. Kaut statusu diezgan ātri atņēma speciālā Volkswagen Golf GTI Clubsport S versija, laiks tika uzlabots tikai mazliet vairāk par sekundi. Civic Type-R principā ir 2012. gada auto, tāpēc aktuālie rādītāji ir iespaidīgi. Starp citu, pavisam svaigais 2017. gada Civic Type-R atgrieza Honda pirmajā vietā ar turpat sešu sekunžu uzlabojumu, tagad pirmo un trešo vietu ieņem Civic Type-R, kas ir pamatīgs pieteikums būt par karstāko hečbeku tirgū.

Ja jau ierunājos par veiktspējas rādītājiem, tad tos arī apskatīsim. Divu litru i-VTEC dzinējs sasniedz 310 Zs un 400 Nm griezes momentu, kas ar 1400 kg pašmasu auto dod iespēju līdz 100 km/h ieskrieties 5.4 sekundēs. Auto pieejams tikai ar sešu ātrumu manuālo ātrumkārbu. Pie mums auto ir iegādājams divās komplektācijās – Standard un GT. Atšķirība gan tikai ir komplektācijā un cenā, protams.

No vizuālā GT aprīkojuma pakete auto papildina ar sarkaniem akcentiem uz priekšējiem un aizmugurējiem sadalītājiem, viss pārējais ir vērojams salonā kā, piemēram, Garmin navigācijas sistēma, divzonu klimata kontrole, parkošanās sensori, lietus sensoru, priekšējo lukturus ar gaismas sensoru un automātiskajām tālajām gaismām, beidzot ar elektroniski pielokāmiem spoguļiem. GT komplektācija nodrošina arī virkni drošības sistēmu – sadursmes, joslu šķērsošanas, aklās zonas brīdināšanas, tuvojošās satiksmes uzraudzības (kad izbraucat no autostāvvietas, piemēram) un ceļa zīmju atpazīšanas. Tas viss par nieka pusotru tūkstoti EUR.

No visa augstāk minētā varam saprast, ka Civic Type-R nopirkt ir ļoti vienkārši, nav miljons izvēļu, kuras jāmeklē neizšķirstāmā bukletā. Ir vēl tehniskā informācija, kuru gribētu pasniegt, bet to centīšos iejaukt braukšanas izjūtu aprakstā, lai rastos priekšstats par tā visa lietojamību.

Auto ir ļoti agresīvs ārējais veidols un atšķirības no standarta Civic ir drastiskas, auto nepaliks nepamanīts, kā tas, piemēram, bija ar iepriekšējās paaudzes Civic Type-R. Dizaineri ir spēlējušies ar glumām kārtīm, jo šis dizains nav visiem piemērots, precīzāk izsakoties, nav īsti piemērots sievietēm. Gan manas kolēģes dažādās vecuma grupās, gan dzīvesbiedre minēja, ka šis ir īsts puišu auto un izteiktas simpātijas neizraisa. Sportiskā aizmugurējā daļa auto padara tuvāku trasei, kā ikdienai. Man patīk un pat nešķiet dīvaini, ka dēļ lielā antispārna neko pa aizmugurējo logu spogulī neredz.

Interjers, diemžēl, vairāk vēsturisks, kā moderns

Arī interjers ir veidots ar uzsvaru uz dinamiku un sportiskumu, fantastiski ērti, sportiski sacīkšu tipa sēdekļi, kuri ne tikai pilnībā apkļauj ķermeni un neļauj tam haotiski pārvietoties pa salonu, bet arī nodrošina tuvu ideālu ikdienas komfortu. Par šo es esmu faktiski starā. Jautājums tik paliek atvērts par lielāka izmēra vīriem, par īstiem latviešiem virs 100 kg, jo ietilpt sportiskajos sēdekļos varētu kļūt apgrūtinoši. Un Honda nav Ferrari 488, kur sacīkšu tipa sēdekļus vari pasūtīt vienā no trīs iespējamajiem izmēriem. Sarkanas aprises ir itin visur, gan sēdekļos, gan stūres ratā, gan pārējā salona apdarē, kas itin labi saskan ar oglekļa šķiedras elementiem. Alumīnija ātrumpārslēga kloķis ir ērts, tik aukstā laikā pamatīgi salst roka. Vienīgi stūre ir mazliet jauneklīga, bet atceramies par 2012. gada dizainu.

Šajā pašā gadā iestrēgusi ir arī multimēdijas sistēma, kura ir būvēta uz Android planšetes pamata. Kursors.lv ir tehnoloģiju blogs un mūsu gudrie un labi informētie lasītāji noteikti saprot, ko nozīmē 2012. gada būvējuma Android ierīce. Jau divus gadus veca Android ierīce var sacensties ātrdarbībā ar gliemezi un stabilitātē ar bezvadu internetu vilcienā, tad varat iedomāties, kā uzvedas piecus gadus vecs rīks. Multimēdijas vadības ierīce ir tik lēna, ka var itin viegli avarēt pat tikai pārslēdzot radio staciju, var padzert kafiju, kamēr atveras navigācijas aplikācija un parunāt ar mammu pa telefonu, kamēr atveras automašīnas iestatījumi. Jā, ir tik traki!

Tomēr, es to visu uzreiz nenorakstu. Pats aparāts ir standarta 2din izmērā, tāpēc vietā var ļoti viegli ierīkot jebko modernāku un ar viegli pieejamu un iegādājamu saziņas interfeisu, piemēram, Pioneer aparāts arī strādās ar pogām uz stūres, rādīs radio staciju un Honda iebūvētā mazā ekrānā un nodrošinās itin visu, ko oriģinālā multimedijas kaste. Jā, stulbi šādam auto uzreiz mainīt ekrānu, bet vai tad ekrānā ir visa tā sāls? Tas ir automašīnā, kura ir tā vērta, lai veiktu šo mazo investīciju.

Interjers daudz neatšķiras no auto pirms desmit gadiem, kas nav baigi forši, es vēlētos mazliet modernāku informācijas paneli, bet, līdzīgi kā Subaru, japāņi ar to neaizraujas. Par kvalitāti gan man kur piesieties, tieši pretēji – pārsteidzoši nostrādāts, mīksta plastmasa, nekas negrab un nečīkst un atstāj labu iespaidu.

+R ir trasei, tikai un vienīgi trasei

Speciāli Type-R modelim ir izveidota jauna četru punktu amortizatoru regulējuma sistēma “Adaptive Damper System”, kura atkarībā no braukšanas apstākļiem pielāgo to darbību. Auto ir diezgan stingrs, tomēr adekvāts karstajam stilam un jaudai, kura jānovada uz priekšējiem riteņiem. Tomēr inženieri ir radījuši elles pogu. Pavisam neizlecoša poga, kura novietota stūres rata kreisajā pusē, aktivizē +R režīmu, kura palielina dzinēja reakciju un droseles jūtību. Tomēr šī nav “Sport” poga klasiskajā izpratnē, +R režīmā dzinējs saņem citu regulējuma karti, kura ir pārveidota uz agresīvāku un uz veiktspēju orientētu iestatījumu. Tieši tāpat stingrāka paliek stūres iekārta un regulējamie amortizatori paliek nebraucami. Nebraucami vistiešākajā izpratnē.

Auto paliek tik ciets, ka pat Latvijas gludie ceļi cenšas no tava vēdera izdauzīt pusdienu atlikumu un tas vēl ir maigi teikts. Ļoti labi, ka amortizatori savu regulējumu maina momentāni, ir iespēja, piemēram, dinamiski izskriet Slāvu apli visiem pa priekšu un ātri slēgt atpakaļ standarta režīmu, savādāk šo auto ļoti ātri sāksi ienīst. Ļoti slavena auto raidījuma viens no vadītājiem reiz teica – auto, kurš konstruēts Nirburgringa trasei, ikdienā ir nelietojams. Un +R režīmā Civic patiešām tāds ir. Inženieri ir veikuši fantastisku darbu, vienā auto trases režīmu lieliski apvienojot ar komfortablu ikdienas pārvietotāju, jo tik tehniski labu būvējumu uz savas ādas es izbraucu pirmo reizi. Cepums. Nē, divi.

Auto brauc lieliski, stūres precizitāte ir pat apbrīnojama, tieši tāpat arī gaita un stabilitāte pat ļoti dinamiskos apstākļos. Ar Civic nav bail kļūdīties, jo auto pat nepārliecinātu braucēju padarīs mikroŠūmaherā. Šis fakts noteikti nepatiks jaunajiem netrafarētajiem policijas auto. Gribas braukt un braukt un atkal braukt, gribas visiem draugiem parādīt auto lieliskās gaitas īpašības, šādi ar mani sen nav noticis. Auto pilnīgi skatās uz tevi ar savām nevainīgajām acīm un saka – “pick me, pick me”.

Brembo bremzes priekšā ir iespaidīgas, ne tikai izceļ auto sportiskumu, lūrot caur lietā diska šķirbām, bet auto aptur ātrāk par tavu seju. Tomēr, ikdienai un auto svaram noteikti nav nepieciešams tik nopietns izstrādājums, tīri trases veiktspējai, kur, diemžēl, liela daļa auto nemaz nenonāks, bet ikdienā maksāsim stipri lielāku naudu par bremžu kluču maiņu.

Degvielas patēriņš ir adekvāts braukšanas stilam un trīs dienas dinamiskas braukšanas, divas nobrauktas bākas man rezultēja kaut ko ap 10 litriem uz 100 kilometriem. Smieklīgi maz par to, ko auto tev sniedz. Un sniedz daudz, daudz vairāk, kā no sākuma var šķist. Šis ir viens no retajiem auto, kuru man rāva no rokām ārā un gribēja izbraukt visi, tas liecina par to, ka nepieciešamais efekts ir panākts, auto izceļas. Pie tam, nekas nav jāupurē, spridzeklim ir četras durvis, aizmugurē var normāli sēdēt, ir liels bagāžas nodalījums.

Secinājumi – Civic Type-R ir jauneklīgs spridzeklis, kurš pamodinās pat dzīves rutīnā iestigušos

Auto dikti labi iederas starp pašiem karstākajiem hečbekiem un ne tikai sastāda labu konkurenci, bet var likt dažam labam tirgū labi iesakņojušajam ražotājam arī mūsu platuma grādos mazliet pasvīst. Jā, astoņos gados ir daudz nokavēts, bet šoreiz patiesi labi iederas teiciens – labāk vēlāk, kā nekad.

Type-R GT komplektācijā ir iegādājams par nepilniem 38 tūkstošiem EUR, kas it kā nav maz, tomēr precīzas alternatīvas nav. Pavisam trakais Ford Focus RS tikai sākas no 38 tūkstošiem bāzes komplektācijā, līdzīgas jaudas Golf R sākas pēc 40 robežas un baidos, ka adekvāti komplektēts maksās visus 50, tieši tāpat, kā BMW M140, kurš tikai sākas no 45 tūkstošiem EUR. Minēsiet savādākās piedziņas? Jā, priekšpiedziņa nezinātājam var šķist mīnuss, bet 90% lietotāju ikdienā nemaz neizjūt, ar kādu piedziņu brauc un trasē priekšpiedziņas ir ļoti ātras un daudz precīzākas. Ir mazliet jāpiešaujas lietainā un slidenā laikā, kad dinamiski ar pirmo ātrumu nesanāks paātrināties. Šis gan ir neatkarīgi no piedziņas, ja auto ir virs 300 zirgspēkiem.

Civic Type-R spekulē uz vājprāta robežas, kas ir forši un reti kurš ražotājs kaut ko tādu atļaujas. Ir noteikti vismaz desmit iemesli, kādēļ Honda nevajadzētu auto būvēt Nirburbringa trasei ar iespēju braukt ikdienā, bet ir daudz vairāk iemeslu, kādēļ tas ir izcili.

Man patika:

• Fantastiskā dinamika
• Auto lieliskā piemērotība kā trasei, tā ikdienai
• Ērtie un sportiskie sēdekļi

Man nepatika:

• Vēsturiskā multimēdijas iekārta
• Garlaicīgais interjera dizains