Digitālo norēķinu, mobilo ierīču, interneta lapu un savienojumu gudra lietošana, kā arī jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula, kiberrisku apdrošināšana un lietu interneta nestie pārbaudījumi ir piecu nākamo gadu nozīmīgākās aktualitātes, kas noteiks visu uzņēmumu, iestāžu attīstību un cilvēku ikdienu.
“Tie ir temati, kas tuvāko piecu gadu laikā būs aktualitāte visiem, jautājums tikai, vai tā būs apzināta prakse un atbildīgi cilvēku paradumi vai ar nepatīkamiem incidentiem, vai pat sodiem par to piespiedīs domāt “dzīve”,” uzsver Digitālās drošības alianses vadītāja Marta Krivade.
Īpašā digitālo datu drošības un prognožu brīfingā eksperti no Swedbank, LMT, BALTA, Datamed, IT Centra un Possible.lv iepazīstināja ar būtiskākajiem jautājumiem, kas ietekmēs digitālo datu drošību.
Digitālie norēķini
Swedbank Digitālās attīstības pārvaldes Baltijā attīstības vadītājs Dmitrijs Šeršens: “Mobilais tālrunis kļūst par cilvēku personisko asistentu un digitālo maciņu, tāpēc svarīgi atcerēties vienmēr aizsargāt savu mobilo tālruni ar piekļuves paroli. Android tālruņiem ir iespēja uzlikt paroli arī atsevišķām lietotnēm, kas ir īpaši noderīgi, ja tālrunis tiek dots bērniem. Arī jaunā Swedbank identificēšanas lietotne Smart-ID ir “bērnu droša” – pēc trīs nepareizu PIN ievadīšanas reizēm tā nobloķējas uz trīs stundām. Mobilās lietotnes noteikti lejupielādējiet no oficiālajām vietnēm, kas tiek regulāri atjaunotas un regulāri atjauniniet tās, jo ar jaunajām versijām tiek salaboti aktuālie drošības “caurumi”.”
Mobilo ierīču drošība
Latvijas Mobilā Telefona viceprezidente Laura Keršule: “Latvija ir mobilā interneta viedvalsts. Esam otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta patēriņa, apsteidzot tādas valstis kā Zviedrija, Amerika un Dienvidkoreja. Patēriņš turpinās pieaugt, jo līdz ar 5G un lietu internetu būs daudz vairāk viedo lietu mūsu ikdienā, darbā un pilsētvidē. Jau šobrīd tirgū ir pieejamas plašs klāsts ar inovatīvām viedierīcēm, taču ne visi produktu ražotāji ir parūpējušies par to aizsardzību, tāpēc viedierīču iegādē ieteicams izvēlēties uzticamu tirgotāju, kurš pārbauda iekārtu drošību. Lai izvairītos no riskiem, kas apdraud ierīcē esošo informāciju, jāizvēlas drošs interneta savienojums. Piemēram, mobilais internets automātiski nodrošina šifrētu datu pārraidi, tā samazinot datu pārraides drošības riskus.”
Droši interneta lietošanas paradumi un savienojumi
Possible.lv valdes loceklis Kirils Solovjovs: “Šobrīd uzbrucējs dažu sekunžu laikā var pieslēgties katram ceturtajam bezvadu tīklam Latvijā, bet 2020. gadā jau divas trešdaļas datu tiks pārraidītas caur bezvadu savienojumiem. Lai palielinātu savu drošību, tīkla īpašniekam ir svarīgi uzstādījumos izvēlēties WPA2 šifrēšanu un norādīt drošu paroli. Savukārt, lai izvairītos no nesankcionētas pieslēgšanās Jūsu iekārtai ārpus mājas vai darba vietas, tajā ieteicams izslēgt WiFi un bluetooth funkcijas brīžos, kad šos tīklus neizmanto. Jāatceras, ka mūsdienās ugunsmūris jeb firewall ir svarīgāks par antivīrusu, un jāpārliecinās, vai datoram tas ir ieslēgts. Visbeidzot, īpaši uzņēmumu darbiniekiem un internetbanku lietotājiem ir svarīgi lietot virtuālā privātā tīkla (VPN) risinājumus, kas šifrē datus to sūtīšanas brīdī arī tad, ja tiek izmantots nepazīstams tīkls.”
Lietu interneta drošība
SIA IT Centrs vadošais konsultants Agris Krusts: “Lietu interneta drošība ir izaicinājums, ar kuru tuvākajā laikā saskarsies daudzi. Tehnoloģijas, kas ļauj iekārtas pieslēgt internetam, kļūst ar vien lētākas, uz tā rēķina cieš arī to drošības aprīkojums. Jau šobrīd Latvijā ir pieejamas desmitiem viegli atrodamu video novērošanas kameru, kas straumē jebkuram interesentam pieejamu video no cilvēku guļamistabām vai dzīvojamām istabām, īpašniekiem par to nenojaušot. Tāpēc svarīgi, lai cilvēki apzinātos – iegādājoties lietu interneta ierīces, jāpievērš uzmanību to drošībai un pareizai konfigurācijai, kā arī rūpīgi jāapsver, kur tās tiek novietotas.”
Kiberrisku apdrošināšana
BALTA Korporatīvo partneru pārvaldes vadītājs Kaspars Lukačovs: “Apzinoties digitālā laikmeta un tehnoloģiju pieaugošo ietekmi un potenciālos draudus, arvien aktuālāks kļūst jautājums par kiberrisku apdrošināšanu, it īpaši biznesa vidē, taču reāls pieprasījums pēc šī pakalpojuma šobrīd Latvijā nav. Paredzam, ka situācija mainīsies nākamgad, kad spēkā stāsies ES regula par personu datu aizsardzību. Līdz tam daudz aktuālāki gan uzņēmumu, gan privātpersonu līmenī ir jautājumi, kas saistīti ar mobilo telefonu, datoru un citu datu nesēju apdrošināšanu – pērn BALTA atlīdzībās par ierīču bojājumiem izmaksājusi vairāk nekā 1,3 miljonus eiro.”
Medicīnas datu pieejamība pacientiem
Datamed biznesa attīstības vadītājs Normunds Ančupāns: “Cilvēks ar savu rentgena filmu “padusē” ir pagātne. Medicīnas nozarē notiek evolūcija no digitalizācijas atsevišķu iekārtu, nodaļu, iestāžu līmenī, uz centralizētiem, valsts līmeņa risinājumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jāuzņemas arvien lielāka atbildība par datu digitālo drošību. Jāsaka atklāti – lielākā daļa iestāžu, īpaši reģionos, tam nav gatava, un šobrīd trūkst vienotas informācijas, kā jaunajai ES datu aizsardzības regulai jāgatavojas. Mans ieteikums, ar ko vispār sākt – katrai mūsdienīgai medicīnas datu iestādei, tāpat kā jurists, ir nepieciešams savs datu aizsardzības speciālists.”
