Lai arī SSD diski jau ir kļuvuši krietni lētāki un kā pamatatmiņa tiek izmantoti arī vidēja līmeņa datoros, tomēr ja tīkojam pēc pamatīgas diska vietas, būs jālūkojas klasisko HDD cieto disku virzienā.
Nupat Seagate ir paziņojis, ka tuvāko 18 mēnešu laikā tirgū izlaidīs 14 TB un 16 TB lielus ar hēliju pildītus cietos diskus. 12 TB modelis šobrīd jau tiek testēts un tirgū var nonākt pat ātrāk.
Ar 10 TB un 12 TB cietajiem diskiem tirgū ātrāk ir nonācis HGST, taču šie diski tipiski maksā dārgāk. Bet reizē arī skaitās uzticamāki. Lai gan, arī Seagate cieto disku uzticamība ar gadiem ir paaugstinājusies un par to varam pārliecināties apskatot datu rezerves kopiju servisa Backblaze pētījuma datus.
A nav gadījumā tā ka Seagate un WD vienkārši ir izplatītāki, līdz ar to skaitliski arī biežāk nesti uz servisu? Jo grafikā vienkārši parādās gabali, nevis pārdoto/defektīvo attiecība…
Tad ir jāiemet acs tajā Backblaze blogā, viņi diezgan regulāri stāsta par savu pieredzi ar šiem parastajiem HDD. Te pēdējais raksts no šīs sērijas (grafiks ir no vecāka raksta): https://www.backblaze.com/blog/hard-drive-failure-rates-q3-2016/
Kas, tavuprāt, ir % virs katra stabiņa un kāpēc ass mērvienības ir norādītas %?
Un vai, apskatoties uz absolūtajiem skaitļiem, tev liekas, ka grafikam vajadzētu izskatīties šādi?
tieši par to aizdomājos skatoties uz grafiku tie drive skaitļi ar stabiņu izmēriem un procentiem kaut kā “nelīmējas”. Ja tie ir % no kopējiem pārdotajiem HDD tad neticas ka WD ir 2014 gadā pārdevis 6500 vienības tikai no kurām 578 ir failed
Kungi, grafiks ir no Backblaze. Viņi pērk kaudzēm tos HDD diskus un labi redz, cik daudz un kuri no tiem nosprāgst.
khmmz… As noted above, most of them are from HGST and Seagate.
Ja salīdzina tīros skaitļus tad vienības pie līdzīga darba apjoma HGST ir tikpat neuzticami jo vidējais vienību skaits tāpat bijis liels salīdzinot ar Seagate protams ne? Jeb nepareizi lasu viņu sniegtos rezultātus.
Negribas troļlot bet saprast kā pareizi uztvert viņu savākto statistiku par uzticamību un no tā izdarīt secinājumus par to kādus hdd drošāk ieteikt kādam
Hehe, esmu piedzīvojis brīdi, kad urbānās leģendas kļūst par īstenību :) Laikā ap 1990. gadu, kad “austrumu blokā” dzīvojošie sāka vairāk uzzināt par personālo datoru eksistenci, klīda visādas baumas, ka cietos diskus nedrīkstot izjaukt, jo tur iekšā esot vakuums vai kāda inertā gāze, ko nevarot laist ārā, citādi disks nestrādāšot. Patiesībā tur bija tikai gaisa filtrs, lai nelaistu iekšā putekļus, jo ripām jāgriežas tīrā vidē (gruži, nokļūstot starp galviņu un disku, tos saskrāpē un tas gan ir slikti). Ar diskiem nu viss ir skaidrs. Redzēsim, kā klāsies otrai urbānajai leģendai par japāņu televizoriem, kurus izjaucot, visas detaļas izbirst smukā kaudzītē.
lai pētītu japāņu televizorus, nu jau nāksies braukt uz Japānu, kur vēl, šķiet, Sharp ražo tv iekšējam tirgum.
korejiešu lielražotājam pultis sāk gļukot pat bez izjaukšanas, ja salīdzina ar 20 g.v. pultīm tagad ražo štruntus, ne pultis.
Par to tagad pults pašizmaksa ražotājam ir 1 cents par buntīti :)
jau vairākus gadus nav uzticamu disku ražotāju un projektētāju. drīzāk pat jāsaka – garantiju, ka disks izdzīvos, līdz no tā izkopēs info. SSD ir ātrs, bet lūznis. un vēl tā globālā tendence datus nošifrēt.
bekaps. tikai vienīgi bekaps. uz dažādiem nesējiem līdz pat MO un kloudiem.