Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā – izglītības programmas “Samsung Skola nākotnei” 2016. gada laureātu skolā – atklāta digitālā latviešu valodas un literatūras klase. Skolas izstrādātais pārmaiņu projekts, kas paredz iespēju skolēniem pašiem izvēlēties mācību vietu, laiku un tempu, tika atzīts par labāko 15 komandu konkurencē, iegūstot iespēju uzlabot mācību procesa nodrošinājumu ar Samsung tehnoloģijām 10 000 eiro vērtībā.

Preiļu skola izvēlējās modernizēt latviešu valodas un literatūras kabinetu, kurā izvietota 75 collu digitāla skārienjutīga tāfele, 30 planšetdatori un divi skaļruņi. „Mūsu latviešu valodas un literatūras skolotāja Silvija Kivko daudz un radoši izmanto tehnoloģijas mācību procesā, tādēļ arī viņas kabinets tiek aprīkots ar Samsung projektā iegūtajām ierīcēm, taču tās noteikti varēs lietot arī citi pedagogi. Digitālā tāfele un iespēja visai klasei izmantot planšetdatorus ļaus mācīšanos padarīt mūsdienīgāku un skolēniem saistošāku,” atklāj Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore Ligita Pauniņa.

Laureātus uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis: “Man ir patiess prieks, ka jaunās ierīces, ko jūs ieguldīsiet izglītības procesā, dos lielu atdevi – jo 21.gs tehnoloģijām ir patiesa jēga tikai tad, ja ar tām strādā radoši un mūsdienīgi cilvēki. Un ar savu darbu jūs pierādījāt, ka tādi esat.”

Žūrijas vadītāja, bijusī Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atklāja, ka “Preiļu skolas vienmēr ir bijušas starp labākajām Latvijā, un arī šī konkursa sasniegumi ir tam apliecinājums. Novēlu, lai visiem – skolēniem un skolotājiem – sadarbojoties izdotos mācību procesu padarīt aizraujošāku un mērķtiecīgāku, un lai tehnoloģijas radītu vēl nopietnāku bāzi skolēnu nākotnes izaugsmei un panākumiem.”

Katrs mācās savā vietā, laikā un tempā

Preiļu Valsts ģimnāzijas pārmaiņu projektu izstrādāja komanda trīs skolotāju un direktores sastāvā – tajā piedalījās Ligita Pauniņa, Juris Erts, Silvija Kivko un Ineta Ivanova. Viņu piedāvātais risinājums paredz jaunu pieeju mācībām, ļaujot skolēniem mācīties savā ritmā. Piemēram, kombinējot tradicionālo stundu apmeklējumu ar iespēju noskatīties tās video formātā, apspriest uzzināto domubiedru grupās, kā arī apgūt vielu individuāli sev piemērotā vietā, laikā un tempā.

Pilotprojektā piedalījās 9 skolotāji un 62 skolēni – lielākā daļa iesaistīto skolēnu atzina, ka mācību process kļuvis mūsdienīgāks, puse skolēnu mācību laiku izmantojoši optimālāk un ceturtdaļai skolēnu uzlabojušās sekmes.

Ligita Pauniņa stāsta, ka pārmaiņu projektu plānots realizēt trīs mācību gadu laikā, iesaistot visus skolēnus un vismaz 75% skolotāju. Pirmie soļi jau sperti: „Šajā mācību gadā mēs vairāk fokusējāmies uz skolotāju izglītošanu, uzkrājam materiālus, strādājam pie digitālās bibliotēkas izveides. Jau pavasarī dažu klašu skolēniem piedāvāsim mācību procesā aprobēt mūsu izstrādāto pārmaiņu projektu,” prognozē direktore.

“Preiļu Valsts ģimnāzijas pārmaiņu projektā nozīmīga vieta atvēlēta tehnoloģijām. Un ne velti – izmantojot to sniegtās iespējas savā labā, var panākt augstākus rezultātus mācībās. Lielākā daļa projektā iesaistīto skolotāju un viņu skolēnu apgalvo, ka mācību vielu ir vieglāk uztvert un saprast, ja tās apguvē tiek izmantotas tehnoloģijas – tāpēc ceru, ka šī būs vieta, kurā Preiļu pedagogu digitālās kompetences tiks attīstītas vēl plašāk un iniciatīvu mācīties izrādīs arī skolēni. Novēlu, lai ikviena digitālajā klasē aizvadītā stunda padara jauniešus arvien motivētākus un apņēmības pilnus domāt, vērtēt un analizēt,” pasākuma noslēgumā teica “Samsung Skola nākotnei” programmas vadītāja Baltijā Līga Bite.

Apsveikumiem pievienojas arī Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda: “Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas pedagogiem novēlu spēt nemitīgi mainīties un apgūt jauno. Audzēkņiem vēlu būt zinātkāriem un par galveno mērķi izvirzīt labu izglītību!”

Kopumā 2016. gadā programmā „Samsung Skola nākotnei. Jaunais skolēns” piedalījās 60 pedagogi no 15 Latvijas skolām, kuri četrus mēnešus bez maksas apguva mūsdienu mācību procesā noderīgas prasmes un zināšanas. Tās ietver jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu mācībās, pārmaiņu vadību, diskusiju prasmes, komandas veidošanu un daudz citu tēmu. Paralēli komandas izstrādāja savas skolas pārmaiņu projektus.

Trīs gadu laikā “Samsung Skola nākotnei” digitālās izglītības iniciatīvā piedalījušies jau vairāk nekā 235 skolotāji un direktori no visas Latvijas. Programmas mērķis ir palīdzēt skolotājiem atrast pieeju, kā veicināt skolēnu iesaisti mācību plānošanā, kritisko un analītisko domāšanu, kā arī patstāvīgumu, ikdienas darbā integrējot tehnoloģijas.

  • a

    vēl vajag bezmaksas okulistus šiem digitālās apmācības skolēniem.

    • digitalk

      it kā iebāzt degunu pierakstu kladē būtu daudz veselīgāk.

      • Artanis

        Būtu gan. Backlight rada daudz lielāku spriedzi acīm, nekā paradts teksts uz papīra vai e-ink ekrāns.

      • digitalk

        pie vienādiem optimāliem skatīšanās apstākļiem un labiem ekrāniem tā ir tikai blēņruna.

        jā, papīru grūti sabojāt, bet vari lasīt pustumsā un sabojāt redzi.
        e-ink ar blāvo kontrastu nav forši acīm. pat jaunais e-pearl ir so-so.
        backlight ekrāniem vajag saregulēt kontrastu un spilgtumu.

        reāli paliek pats galvenais – turēt acis pareizā attālumā un nodrošināt atbilstošu apgaismojumu. uz veciem datiem bāzētas fantāzijas par spīdošajiem kaitīgajiem ekrāniem šobrīd ir tikai populistiskas blēņas.

  • Artanis

    Nu fantastiski – tagad redzi bendēs ne tikai starpbrīžos telefonā soctīklus bakstot, bet arī oficiāli stundu ietvaros. Un rokraksts drīz kā suga izzudīs.

    Saprotu, ka izklausos vecomdīgs un stuff, bet nu diemžēl Izglītības ministrijas statistika nepārptoami liecina, ka skolnieki diemžēl paliek stulbāki ar katru gadu, jo fantastiskās tehnoloģijas tiek lietotas tikai smadzeņu notrulināšanai nevis prāta asināšanai. Žēl un skumji.

    • digitalk

      > rokraksts drīz kā suga izzudīs

      ja nevajag, tad kāpēc to mācīties, tradīciju dēļ? :)

      > skolnieki diemžēl paliek stulbāki ar katru gadu

      kādi vecāki, tādi bērni. kāda ekonomika, tādi vecāki.

      • Krotow

        Nerakstīšana vispār bojā rokas un smadzenes. Par tehnoloģiju izmantošanu nepareizi piekrītu. Infografikas bez lasīšanas drīz novedīs atpakaļ pie Bībeles ainu skaidrošanas lasītnepratējiem ar bildītēm uz baznīcu durvīm.