Virtuālās realitātes tirgus līderis ir Sony ar PlayStation VR, kas aizņem aptuveni 30% no visa pārdotā virtuālās realitātes ierīču apjoma. Jebkurš jauna Playstation īpašnieks var par aptuveni 400 papildus dolāriem izbaudīt virtuālās realitātes iespējas.

Pēc Sony seko Facebook ar Oculus platformu un  Google (Day Dream, Card Board, Tilt Brush, u.c.), tomēr neviens no minētajiem konkurentiem pat nespēj pietuvoties Sony. Oculus ir salīdzinoši ļoti dārgs, kamēr Google Card Board ir nesalīdzināmi vājāks iespēju klāsts. Google Day Dream šobrīd atbalsta tikai Pixel un Pixel XL viedtālruņi.

Aiz Facebook un Google nāk Samsung ar Gear VR un HTC ar Vive. HTC Vive savu tirgus daļu cer strauji palielināt, noslēgta sadarbība ar Valve un tās uzturēto Steam spēļu iegādes platformu.

Tirgus pārzinātāji uzskata, ka pašreizējais virtuālās realitātes iespēju klāsts ir pārāk nepilnīgs, lai tas spētu ilgtermiņā noturēt pircēju interesi par šāda veida tehnoloģijām. Esošās virtuālās realitātes iespējas tiek salīdzinātas ar plaukstdatoriem jeb PDA (personālais digitālais asistents), kas piedzīvoja nelielus kāpumus 1996. gadā (Palm) un pēc tam ap 2000. gadu ar Pocket PC un Windows CE. Tikai šobrīd personālie digitālie asistenti ir spējuši iedzīvoties viedtālruņu formātā.

Pastāsti citiem:
  • Jānis

    Paākstīties un patestēt var, bet baigo piķi par VR maksāt gan negribas (Sony ~500 euro + VR spēles par lielām naudām). Nopirksi , pāris reizes palietosi un noliksi dziļā atvilktnē.

    • Valters

      Piekrītu. Tam vajadzētu būt daudz universālākam standartam, kā monitori – pieslēdz un lieto, bez tādas piesaistes.

  • Krotow

    Pieļauju, ka specializētiem interfeisiem un starp spēļu dzenātājiem VR brilles dzīvos. Taču plašam pielietojumam tas šobrīd ir daudz par dārgu. Masās tas viss varēs funkcionēt tikai causpīdīgo vai hologrāfisko ekrānu izskatā. Par kaut kādiem tiešajiem mašīnas-cilvēka interfeisiem pat neiepīkstos.

  • bombelats

    šādā formātā, visdrīzāk, tās piemeklēs 3D liktenis televizoros.