Finanšu tehnoloģijas ir starp pēdējo gadu populārākajiem uzņēmējdarbības novirzieniem pasaulē, un arī Latvija nav izņēmums. Ne tikai bankas izstrādā savas lietotnes, lai patērētājiem palīdzētu ātrāk pārvaldīt sev pieejamos naudas resursus, bet rodas arī pavisam jauni uzņēmumi, kas ir gatavi finanšu sektoru padarīt dinamiskāku un efektīvāku. Viens no šādiem piemēriem ir Nordigen, kura vadītāju Rolandu Mesteru aicināju pie sarunu galda, lai aprunātos par viņa biznesa pirmsākumiem un atziņām.
Nordigen ir rīks, kas palīdz aizdevējiem automatizēt kredītņēmēju bankas izdruku datu analīzi. Kā norāda Rolands, ‘katru reizi, kad cilvēks piesakās aizdevumam – mājokļa vai mašīnas iegādei –, viena no lietām, kas tiek prasīta, ir bankas konta izdruka, kas pierāda, ka viņam ir stabili ienākumi, un to, ka viņš var saņemt aizdevumu. Tajā brīdī kredīspeciālistiem iesniegtā informācija ir jāsaprot. Viņi patērē laiku, izprintē dokumentus, apvelk visas neskaidrās vietas. Viens pieteikums var aizņemt no piecpadsmit minūtēm līdz stundai, bet kredītkompānija saņem simtiem šādus pieteikumus dienā.
Nordigen ļauj iesniegto informāciju apstrādāt desmit sekunžu laikā un parādīt visu, ko no šīs izdrukas var par cilvēku nolasīt – kāda ir alga un sociālie pabalsti, cik tiek tērēts pārtikai un transportam. Mēs paši neizvērtējam un nesakām, kas ir labs un slikts. Katra no kompānijām pielāgo rīku sev, atrod balansu, kam tur ir jābūt, lai pēc iespējas objektīvāk varētu izvērtēt klientu.’
Nordigen stāsts un datu kvalitāte
‘Kopā ar kolēģi Robertu Bernānu mācījāmies Stockholm School of Economics, un ļoti daudz mūsu kursabiedru aizgāja strādāt ātro kredītu kompānijās,’ Rolands atklāj Nordigen pirmsākumus. ‘Mēs sekojām līdzi industrijai un skatījāmies, kā tā attīstās. Pats biju saistīts ar IT, Roberts – Ernst & Young ar finansēm. Vienā brīdi sapratām, ka vienīgais iemesls, kāpēc ātrie kredīti var pastāvēt, ir tas, ka viņi nebaidās eksperimentēt ar datu analīzes mehānismiem, turklāt šiem modeļiem nebija jābūt sarežģītiem. Vienīgais, kam ir jābūt, ir labiem datiem. Tad, kad tie ir labi, jebkurš var izvērtēt, kāds ir cilvēks.’
Rolands norāda, ka interesantākie dati ir bankas pārskatu izdrukās. ‘Ja spēj automatizēt izdruku apstrādi, nākamais solis ir uzlabot šo transakciju modeļus. Ja to var izdarīt, tas atrisina milzīgu problēmu, piemēram, to, ka bankas, kas varētu finansēt jebkuru cilvēku pasaulē, šobrīd principā var finansēt tikai tos, kas ir labi cilvēki. Ar datiem, ko mēs iegūstam, mēs varam to mainīt. Mēs par to esam pārliecinājušies. Tas ir iemesls, kāpēc no rīta ceļamies un ejam uz darbu.’
Vaicāju, kā šāda datu apstrāde ietekmē topošā kredītņēmēja privātumu, un Rolands atbild, ka Nordigen skaitās kā ‘datu apstrādes operators. Galvenais, kas mums ir jānodrošina, ir tas, lai dati paliek Eiropas Savienībā, un tā arī ir. Turklāt brīdī, kad aizņēmējs iesūta informāciju, viņš piekrīt tam, ka dati tiks analizēti, un tie vienmēr tiek analizēti tikai kredītizsniegšanas kontekstā. Tas ir vienīgais, kas mums ir atļauts. Tas ir vienīgais, kas mums ir interesanti.’
Pasākumi, uzvaras un nākamie izaicinājumi
Nordigen 2016. gadā ir bijis vietējo tehnoloģiju pasākumu centrā – pēc uzvaras TechChill Baltics 2016 konferencē uzņēmums tika atzīts par uzvarētāju arī Rietumu Fintech Challenge konkursā, kur par labākā stārtapa titulu cīnījās finanšu tehnoloģiju izstrādātāji. Rolands noteic, ka lielākais ieguvums ir tieši kontaktu veidošana un nostiprināšana. ‘Tas ir koks ar diviem galiem – ir svarīgi atrast pareizos pasākumus, kur piedalīties. TechChill bija interesants, jo tur bija daudz cilvēku no ārpuses, kam varēja sevi noprezentēt, savukārt Latvijā nav daudz fintech pasākumu, līdz ar to bija likumsakarīgi, ka pieteicāmies Rietumu FinTech Challenge. Šis pasākums palīdzēja iepazīties ar pāris citām bankām, kas bija daudz vērtīgāk.’
Pie nākotnes izaicinājumiem Rolands min jaunu tirgu iekarošanu. Vairākums Nordigen klientu atrodas Baltijā un Polijā, pilotprojekti ir arī Spānijā, Vācijā, Čehijā un Jaunzēlandē. ‘Desmitā valsts, kur mēs varētu ieiet iekšā un kas noteikti būtu vislielākais izaicinājums, ir Lielbritānija. Principā visas pārējās valstis ir kā gatavošanās šim tirgum. Pēc mūsu aplēsēm tur ir virs trīsdesmit tūkstošiem finanšu institūciju, salīdzinoši Latvijā to ir piecdesmit. Pašlaik gan neesam neko nopietnu uzsākuši, neesam nekādus sadarbības līgumus noslēguši, mēs sākam ar saviem kontaktiem un aukstajiem zvaniem un daudz eksperimentējam. Mums ir svarīgi piekalibrēt sistēmu. Vajag, lai tā strādātu.’
Mērķis, vīzija un pārspīlēts optimisms
‘Mērķis un vīzija,’ Rolands saka, kad prasu, kas ir svarīgākais, veidojot savu stārtapu. ‘Ir kaut kam ļoti jānokaitina, lai tu varētu aiziet uz stārtapu un tur noturēties. Tas var būt jebkas, kaut vai korporatīvais darbs. Daudziem ir apnicis, ka ir piecas darba dienas nedēļā, kur četrās no tām ej uz sapulcēm un vienā centies izdarīt to, kas šajās sapulcēs ir izlemts. Tā ir gadu gadiem. Vairāki cilvēki, ar kuriem esmu runājis, ir šādos darbos izdeguši, un viņi aiziet uz stārtapiem, jo te beidzot ir iespēja strādāt pie konkrēta mērķa.’
Tomēr arī stārtapi prasa nenormālu pacietību, jo vajadzēs skatīties pāri tiem, kas teiks, ka tur nekas nesanāks. ‘Cilvēki mums sacīja – drausmīgs interfeiss, funcionalitāte nekam neder, neviens ar mums nesadarbosies, un datus mums neviens nedos. Bija kaudzēm argumentu, kāpēc Nordigen nebūs. Un tad tu ņem un izdari kādu lietu, un cilvēki maina savas domas. Tagad ir kaudzēm argumentu, kāpēc Nordigen strādā. Bieži vien no tiem pašiem cilvēkiem, kas sākumā neticēja. Lai to varētu izturēt, ir jābūt pārspīlētam optimismam. Visu laiku jāskatās lielākā bildē, jo mazākā patiesībā ir fatāla sajūta!’
Šāda nostāja kritiskās situācijās palīdz arī Nordigen. ‘Mēs visu laiku mēģinām saprast, kas notiek industrijā, un runājam ar stārtapiem un nozares ekspertiem. Kad šajā nedēļā viss ir gājis draņķīgi un klientiem nekas nav paticis, tu paskaties mazliet citādāk un redzi, ka industrijā lietas attīstās tieši tā, kā biji paredzējis, tad ir laba sajūta. Zinām, ka bankas tuvākajā laikā kļūs atvērtākas un tur būs daudz transakciju, kas būs jāanalizē. Mums ir vīzija, kas uzlabos izskatīšanas procesu. Lai kas notiek īstermiņā, ilgtermiņā tu ej pareizajā virzienā. Tas noteikti ir vērtīgi.’
Spēt pārveidot idejas
Nedrīkst gan aizmirst, ka ‘visdrīzāk pirmais, kas tiks uztaisīts, nebūs uzreiz TransferWise. Ir jāmāk labākās idejas katru dienu noslīcināt un pārveidot. Un pēc tam ir dabiski nonākt pie kā fokusēta – kad uztaisi kaut ko vienu, tas pēc iespējas ātrāk ir jāpārbauda. Cilvēki vienmēr teiks, lai jums veicas, tomēr ja jau no paša sākuma centies produktu iepārdot, tad var dzirdēt viņu īsto viedokli.’
Rolands piebilst, ka ‘Nordigen pirmā versija bija pilnīgi citādāka nekā tagad. Esam izveidojuši, pārbaudījuši, mainījuši funkcionalitāti, metuši laukā nevajadzīgo. Lai varētu pēc iespējas vairāk notestēt, kas strādās, ir jāsaprot, cik daudz ir jāuzbūvē, zinot, ka būs lietas, kas jāmet laukā. Un laukā būs jāmet daudz. Mums liekas, ka ar savu pirmo versiju esam bijuši optimāli, taču arī mums no kaut kā bija jāatsakās. Esi ko uzbūvējis un tad brīnies, kā klients var bez tās konkrētās funkcijas iztikt. Izrādās – pavisam vienkārši!’
Sarunas izskaņā vaicāju, kas jāņem vērā nākotnes profesionāļiem, kas savu karjeru izvēlēsies saistīt ar tehnoloģiju uzņēmējdarbību, un Rolands iesaka iemācīties kādu programmēšanas valodu, turklāt pilnīgi vienalga, kādu. ‘Ja tu māki valodu, ja esi rūpīgs un saproti, kā tas strādā, ar to pietiek. Tas ir visa pamats – izkopt lietu, ko dari, līdz eksperta līmenim. Galvenais, ka ir zināšanas, un tad tām varēs atrast pielietojumu.’
Tikmēr Nordigen turpinās attīstīties, tuvākajā laikā domājot, iespējams, arī par lielāku investīciju raundu. ‘Mēs redzam, ka varam aktīvāk sadarboties ar bankām un kredītbirojiem, kas pēdējos gadus ir strādājuši neefektīvi, un mums ir ambīcijas, kā mēs varētu viņiem palīdzēt! Uzņemam apgriezienus, vienu pa vienam!’
