Kubas valdība ir nolēmusi bloķēt visos saziņas kanālos vairākus vārdus, kuru starpā ir “demokrātija”, “cilvēktiesības”, “streiks” u.c. Kopumā tiekot bloķēti vismaz 30 dažādi vārdi, vismaz tā ziņo Kubas valdības opozicionāru disidentu kustības dalībnieki.
Pagaidām nav zināms, cik ilgu laiku jau komunistu valdība bloķē un filtrē SMS saziņu. Kubas oficiālā politiskā sistēma ir demokrātiskais centrālisms, tomēr faktiski to var uzskatīt par komunismu. Iedzīvotājiem ir atņemtas politiskās tiesības un brīvības. Autoritārā un personificētā valsts iekārta ir ietverta konstitūcijā. Valdošā partija ir nogalinājusi vairākus tūkstošus cilvēku – gan revolūcijas pretiniekus režīma pirmajos gados, gan tos, kas neveiksmīgi mēģinājuši bēgt no Kubas. Jebkura atklāta uz valsts iekārtas maiņu orientēta un politiski organizēta opozīcija ir aizliegta.
Telekomunikāciju sistēma pieder valstij un mobilie sakari ir ļoti ierobežoti. Kubā tikai 5% iedzīvotāju ir pieeja internetam savās mājās, tikai 22% iedzīvotāju ir mobilie tālruņi. Teorētiski publiski pieejami 35 Wi-Fi punkti visā valstī, tomēr tīmekļa saturs tiek cenzēts.
The Chairman of the State Council and the Council of Ministers of Cuba Raul Castro asked Russian President Vladimir Putin to consider supplies of oil and oil products to the island.
Kā noprotams, paredzēta sadarbība arī Cheburneta jomā.
Vecie paradumi mirst lēnām. No otras puses īsta demokrātija no iedzīvotājiem prasa zināmu civilizētības un izglītības līmeni un pašu atbildību. Ar to laikam ir problēmas. Kas pēc 60 komunismā pavadītiem gadiem ir saprotami.
pietiek paskatīties uz banānu dāļātāju Zīgeristu.
Drīzāk uz tiem, kuri par viņu balsoja. Tiesa tolaik Saeimas vēlēšanās izvēle bija sarp lieliem nejēgām un kretīniem un vēl lielākiem nejēgām un kretīniem.