Google rūpējas par lietotāju iztērēto datu apjomu, bet vēl vairāk rūpējas par savu serveru noslodzēm. Katru dienu Android viedierīcēs tiek atjaunoti neskaitāmi miljoni aplikāciju. Google apgalvo, ka viedierīcēs visā pasaulē ir no Play veikala uzstādīti 65 miljardi lietotņu, tās tiek ik pa laikam atjauninātas.
Google jau 2012. gadā Play Store aprīkoja ar tā saucamo “delta” (lielais burts Δ kā simbols eksaktajās zinātnēs tiek izmantots, lai parādītu izmaiņas vai starpību starp mainīgajiem lielumiem) atjauninājumu sistēmu, kas ļauj lejupielādēt tikai to lietotnes daļu, kas ir jauna vai uzlabota. Tādējādi nenācās ielādēt no Play veikala visu lietotni atkārtoti.
Tiek uzsvērts, ka šobrīd vēl vairāk uzlabotas Play Store atjauninājumu lejupielādes iespējas, jo ir papildus samazināt lejupielādei nepieciešamais datu apjoms. Google apgalvo, ka jaunie algoritmi spēj samazināt nepieciešamo pārraidīto datu apjomu par 12%, bet salīdzinot ar laiku pirms 2012. gada – pat par 65%. Turklāt šobrīd Play veikals rāda tikai nepieciešamo lejupielādes apjomu, nevis visu lietotnes izmēru.
Būtu tikai korekti norādīt, ka Apple to dara jau labu laiku, citādi nezinātājiem var rasties iespaids, ka Google šai ziņā ir pionieris, jo neatminos šādas ziņas par Apple.
ziņa jau nav par Apple un ar to netiek salīdzināts. tad jau paziņojot par jebkuru uzlabojumu jebkurā sistēmā nāktos vēl pierakstīt A4 palagu par konkurentu sasniegumiem – redz W10 ieviesis P2P atjauninājumu izplātīšanu…
Es saprotu, ko vēlies pateikt, bet tad vai nu nav jāziņo par jebkuru uzlabojumu sistēmā, vai nu tomēr jāsalīdzina ar konkurentiem, lai ziņa būtu objektīva. Zinātājiem šī ziņa izklausās kā ziņa par to, ka Lada Priora beidzot būs ar disku bremzēm – http://www.delfi.lv/auto/modelu-jaunumi-testi/menesa-beigas-prezentes-lada-priora-sportisko-versiju.d?id=26171259
tā ir pārpublicēta ziņa, pretenzijas vari izsniegt pcmag.com :) ja Artis pats būtu uzrakstījis/sakompilējis no dažādiem avotiem, tad vēl saprotams iebildums.
Neredzu, kā pcmag.com būtu atbildīgs par to, kas tiek publicēts te, ja vien kursors nav pcmag frančīze/filiāle :)
Ideja par delta pakotnēm nav nekas jauns. 2005. gadā to ieviesa Suse Linux 9.3, vēlāk sekoja citi linux/unix veidīgie. Praksē darbojas ļoti labi, ietaupa ap 60% datu apjoma.
Incanti, ka Wikipedia saka, ka šāda feature eksistē kopš Android 2.3?!
https://en.wikipedia.org/wiki/Delta_update
kad sakari bija bēdīgi lēni (2400MNP un līdzīgi), ļoti daudzi programmu rakstītāji izmantoja patch’us, tā pati delta vien ir. tā ka 2005. gadu vērts pieminēt tikai kā opsistēmas delta apdeitus.
Principā varu piekrist, lai gan delta updeiti atšķiras no patchiem tādā veidā, ka patchi satur komplektu ar mainītajiem failiem, ko installeris nomaina jau uzinstalētam softam, kamēr delta updeiti rekonstruē pilnu aplikācijas pakotni no deltām un esošajiem failiem un installeris tālāk to instalē kā pilnīgi jaunu softa versiju.
kā reizi ne. patchošanas oriģinālā būtība bija/ir izmaiņu failos nosūtīšana. izmainīto failu pakas nosaukšana par patchu ir moderna tendence, to pareizāk būtu saukt par apdeitu (bez deltas).
galu galā – patch ir ielāps :) lāpīja failu daļas.
patchs ir patchs no tiem laikiem, kad ar veseliem failiem lāpīja sistēmu )
piekāst terminoloģiju, jāskatās būtībā.
mazāki labojumi ir būtiski, manuprāt, trijos gadījumos:
– lēni/dārgi sakari (dial-up jau ir pagātne, tagad reizēm tā gadās ar mod. datiem)
– iekārtām ar ierobežotu brīvās vietas daudzumu (laikam jau tikai supertelefonos bez atm. kartes slota, lai gan, ko liegties – ir ērti ja nevajag karti tieši labojumu instalēšanai)
– kritisko labojumu izplatīšanai, kad pēc alerta publicēšana puse planētas steidz piesegt mugurpusi – tātad, liela pieprasījumu skaita apmierināšanai pēc iespējas īsākā laika sprīdī.
visam citam, kas ir pie ātrā neta un ar normāla izmēra storidžu, ir pie vienas vietas, vai tur 50 vai 555MB, tur viss tāpat notiks ātrāk kā admins pakasīs olas. Galvenais, lai serveri spēj dot laukā ātri un neturēt garu rindu.
> patchs ir patchs no tiem laikiem, kad ar veseliem failiem lāpīja sistēmu )
vispār jau perfokaršu/lentu laikos tā sauca kļūdaino caurumu aizlīmēšanu vai kartes nomaiņu kavā uz izlaboto :) tālāk termins tika mantots, tā pat kā ‘bug’ (šis laikam būtu pats slavenākais IT).
> Galvenais, lai serveri spēj dot laukā ātri un neturēt garu rindu.
regulāri nespēj, tāpēc atgriežas pie vecajām iestrādnēm.
savulaik bugi grauza perfolentes kas radīja kļūdas, tāpēc kļūdas tā arī iesauca!
tu tiešām nezini? Harvard Mark II elektromehāniskajā kompī relejā bija iestrēdzis naktstauriņš :)
atzīstos, ka nezināju. Paldies!