Šī gada pirmajos 6 mēnešos ir reģistrēti par 20% vairāk vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta, sasniedzot 9718 vienības un tas ir par 1650 automobiļiem vairāk kā iepriekšējā gada sākumā. Tas ir viena mēneša reģistrāciju  apjoms. Veiksmīgais starts gan ir saistīts tikai ar pasažieru auto segmentu, jo vieglais komerctransports turpina jau pagājušajā gadā uzsākto negatīvo tendenci un ir samazinājies jau par 15%.

Pasažieru automobiļu tirgus šogad aug stabili un vienmērīgi, pat neskatoties uz to, ka līdz pat Jūnijam bija pat nedaudz samazinājies korporatīvo darījumu īpatsvars. Jūnija beigās tika sāktas Valts policijas jaunā autoparka piegādes, kas ļoti būtiski izmainīja korporatīvo darījumu un arī līzinga apjomu. Individuālo darījumu apjoma pieaugums lielā mērā ir saistītas ar privātpersonu finansējuma aktivizēšanos tam pieaugot par 35% un sasniedzot gandrīz 1400 automobiļus. Tai pašā laikā vieglā komerctransporta tirgus turpina samazināties, un šobrīd tas jau ir zemāks nekā 2014. gadā un tuvojas 2013. gada pirmā pusgada līmenim. “Gada pirmā puse jaunu auto tirdzniecībā ir bijusi ļoti pozitīva un īpaši ir izceļams privātpersonu līzinga finansējuma pieaugums. Savukārt vieglā komerctransporta tirgus samazinājums galvenokārt ir saistīts ar gada sākumā veiktām izmaiņām N1 kategorijas definīcijā un atbilstošām nodokļu korekcijām” skaidro Ingus Rūtiņš, Auto Asociācijas viceprezidents.

Līzinga pieejamība ir kritiski svarīgs faktors mūsu ierobežotas pirktspējas tirgū, un tā pieaugums ir spēlējis būtisku lomu tirgus izaugsmē. Ir būtiski pieaudzis gan kopējais līzingā finansēto auto skaits, sasniedzot 5460 vienības (par 2223 vairāk kā pirms gada) un 56% no visiem jaunu auto iegādes darījumiem, gan arī atsevišķi juridisku un fizisku personu līzinga darījumu skaits. Fizisku personu automobiļu iegādes ar līzinga finansējuma starpniecību šobrīd jau veido 67% no visiem fizisku personu darījumiem, kas jau vairs tikai nedaudz atpaliek no Igaunijas, kas vēsturiski ir bijis vadošais līzinga tirgus Baltijā. Vadošo finansētāju reitingā ir notikušas arī dažas izmaiņas tā par vadošo finansētāju ir kļuvis SEB Līzings ar 28% tirgus daļu uz otro vietu nobīdot ilggadēju līderi Nordea Finance Latvia (20%). Tālākajās vietās seko DNB Līzings (18%) un Swedbank Līzings (17%), bet pirmo piecinieku noslēdz Unicredit Leasing (9%). Top 5 līzinga kompānijas aizņem 91% tirgus, kas ir mazāk kā pagājušā gada 96%.

Valsts policijas autoparka atjaunošanas sākšana Jūnijā deva ļoti būtisku korporatīvo darījumu segmenta pieaugumu, kompensējot gada pirmo 5 mēnešu pieticīgo rezultātu. Policijas parkā tika piegādāti vairāk  kā 470 a/m, t.sk. Opel Moka, Renault Traffic, Kia Ceed, Opel Insignia. Tomēr kopumā pusgadā korporatīvie darījumi ir auguši kopā ar pārējo tirgu un aizņemt 25% tirgus tieši tā pat kā gadu iepriekš. Diezgan ievērojami pieaudzis autonomu darījumu skaits, kas sasniedz vairāk nekā 45% no viesām apjomīgajām auto iegādēm.

Zīmolu Top 5 2016. gada pirmajā pusē ir notikušas vairākas izmaiņas. Līderis joprojām ir Volkswagen (1314), lai arī tā 1. pozīcija vairs nav tik neapstrīdama un tirgus daļa ir samazinājusies no 16,5% uz 13.5%. Līderim seko Toyota (1018), Nissan (843). Top 5 ir pametuši Ford un Skoda, dodot vietu Opel (635) un Renault (615). Jāsaka gan, ka Opel un Renault vietu pirmajā pieciniekā nodrošināja apjomīgās piegādes Valsts policijai. Pirmie 10 pirktākie zīmoli kopā aizņem 72% tirgus, kas ir nedaudz vairāk kā pirms gada un nozīmē, ka tirgus koncentrācija ap pirktākajiem zīmoliem ir ļoti augsta un būtiski vairs nemainās. Populārākie pasažieru automobiļu modeļi ir Nissan Qashqai (423), Opel Moka (301) un VW Golf (289). Privātpersonu top izvēle ir bijusi Nissan Qashqai, Nissan X-Trail, Opel Mokka. Vieglā komerctransporta segments ir palicis bez pārmaiņām – Renault Master, VW Caddy un Toyota Hilux. Tomēr VW Caddy N1 kategorijas modeļi ir piedzīvojuši ievērojamāko kritumu, to skaitam samazinoties vairāk nekā 2 reizes, kas ir tieši saistīts ar N1 kategorijas definīcijas izmaiņām. “Nissan Qashqai ir uzticams krososvers, kas izceļas pārējo vidū ar labu cenas un kvalitātes proporciju. Domāju, ka Nissan Qashqai kā ilggadējo uzvarētāju pirktāko modeli Latvijā privātpersonu segmentā (tā arī neskaitāmo apbalvojumu saņēmējs – labākais kompaktais automobilis, gada izdevīgākais pirkums) veiksmes stāsta pamatā ir bagātīgais aprīkojuma līmenis jau standarta komplektācijā un tā izcilā piemērotība Latvijas ceļu apstākļiem – gan braucot pilsētā, gan ārpus tās. Auto ir ietilpīgs un ērts lielākām ģimenēm vai draugu kompānijām. Nissan Qashqai auto īpašnieki un mūsu klienti ir visnotaļ moderni, sociāli aktīvi un sportiski, vidējais klientu vecums svārstās no 30 gadiem līdz pat 70 gadiem, kas ir patiesi liela amplitūda, taču vēlreiz apstiprina, ka apvidus auto ir mūsdienīga un praktiska izvēle. Klienti novērtē Nissan Qashqai vizuālo pievilcību, ērto un dinamisko vadības gaitu.” komentē Ainārs Liljē, Skandi Motors valdes loceklis.

Automobiļu klašu dalījumā dominējošo lomu joprojām spēlē apvidus auto ar vairāk nekā 40% tirgus daļu. Savukārt galvenās izmaiņas ir notikušas kompaktajā klasē un mazajā apvidus klasē, kur par veiksmīgākajiem modeļiem ir uzskatāmi VW Golf, Toyota Auris, Kia Cee’d un Opel Moka. “Auris dominanci lielā mērā ir noteikusi lielo korporatīvo klientu izvēle tādu kā Aldaris, Lindstrom un virkne autonomu uzņēmumu, bet Cee’d un Moka veiksmīgo rezultātu noteikusi piegāde Valsts policijai”, komentē Ingus Rūtiņš, Auto Asociācijas viceprezidents. Klientu uzticību VW Golf nav mazinājis nesenais izmešu skandāls, kas apvija VW koncernu.

Latvijā līdzīgi kā visā ES turpina samazināties CO2 izmešu daudzums jauniem pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem. Latvijas vidējā vērtība gan joprojām ievērojami, par vairākiem gadiem atpaliek no Eiropas un tas ir saistīts gan ar klientu nepietiekamu motivāciju iegādāties mazo klašu auto, gan arī faktiski neesoša elektromobiļu un spraudņa hibrīda segmenta. Eiropas valstīs šī gada 1.cetruksnī ir reģistrēti gandrīz 150000 alternatīvo degvielu automobiļu, kas veido 4% no visiem darījumiem. Gandrīz 70% no tiem ir elektromobiļi un spraudņa hibrīdi. Šī gada pirmajos 6 mēnešos vidējais CO2 izmešu līmenis ir 135 g/km kamēr ES pagājušā gada beigās bija 119.6 g/km.

Stabils tirgus pieaugums ir ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Pēc 5 mēnešu datiem Igaunijā +14.2% (11489 a/m) un Lietuvā +26.9% (10004 a/m) pieaugums. ES jaunu pasažieru automobiļu tirgus šogad ir audzis par 9.9%, bet vieglā komerctransporta tirgus pat par 13%. Pasažieru auto tirgū visās ES valstīs ir būtiski pieaugumi, izņemot kritumu Nīderlandē un nebūtisku samazinājumu Šveicē. Savukārt vieglā komerctransporta segmentā vienīgie tirgi ar samazinājumu ir Grieķija un Latvija līdzīgi. Šāda tendence turpinās jau no pagājušā gada otras puses.

23
Leave a Reply

avatar
6 Comment threads
17 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
15 Comment authors
Guntars KKrotowsarkanaodzeKasparsKristaps Skutelis Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
Kaspars
Guest
Kaspars

Igaunijā +14.2% (11489 a/m) un Lietuvā +26.9% (10004 a/m) pieaugums

Diezgan interesanti skaitļi!

aste
Guest
aste

Vienkāršī, mūsējie vēl nav tā sazombēti un viņiem nospļauties.

Uldis M.
Guest
Uldis M.

Latvijā nevienam nerūp izmeši – interesē tikai degvielas patēriņš un lai nav problēmu tehniskajā apskatē.

Artis Abols
Guest
Artis Abols

Kad pa Rīgas centru 24/7 braukā RS autobusi un smird, nekāda VW šmaukšanās neliekas būtiska.

Kaspars
Guest
Kaspars

Tas bija sarkasms?

Pirx73
Guest
Pirx73

Neesi ievērojis, ka pat atsevišķu maršrutu trolejbusi, iebraucot centrā, nolaiž stangas un iedarbina dīzeļģeneratoru?

Kaspars
Guest
Kaspars

Cilvēkam, kam rūp izmeši, izvēle ir starp dīzeli, benzīnu un elektrību, nevis VW vai audi..
Dīzeļa izmeši ir viskaitīgākie un stingrās regulas ir tikai apzināšanās un mēģinājums ierobežot 90to sākumā pieļauto kļūdaino lēmumu sekas..

LOOK
Guest
LOOK

Pilnīgi aplami. Dizelim ir vairāk izmešu apjoma ziņā, bet tie ir mazāk kaitīgi nekā benzīna dzinējiem.
Savukārt par elektro tranportu runājot ir svarīgi kā kurā valstī šī elektrība tiek iegūta (respektīvi cik zaļi). Piemēram Polijā el iegūst kurinot akmeņogles, par kādu zaļumu tad var būt runa.

Kristaps Skutelis
Guest
Kristaps Skutelis

Aha, Latvijas specifika ar izravētajiem DPF filtriem dīzeļus padara pavisam eko nedraudzīgus.

edgku
Guest
edgku

Tieši tā. Latviešu ekonomiski pamatotā mīlestība uz dīzeļiem, bet vienaldzība pret dabu rezultējas ļoti daudzos smirdošos un dūmojošos auto uz ielām un ceļiem. Kāda tur ekoloģija?

Pirx73
Guest
Pirx73

Pierobežas lētā dīzeļdegviela.

edgku
Guest
edgku

Kur tu ņēmi, ka dīzeļu izmeši ir mazāk kaitīgi? Ne jau velti dīzeļi izmaksā stipri dārgāk pircējam – tas ir lielākoties dēļ izmešu filtrēšanas. Ja pareizi atceros, dīzeļa izmešos ir vairāk slāpekļa oksīda, kas skaitās kaitīgāks. Palasies internetā… dīzeļu izmeši ir kaitīgāki, sevišķi pēc tam, kad benzīnniekiem ieviesa katalizatorus.

x
Guest
x

>Kur tu ņēmi, ka dīzeļu izmeši ir mazāk kaitīgi?

es ar nzinu, kurā brīdī dīzeļšmuce skaitās mazāk kaitīga.

tieši otrādi – cietās daļiņas, kas nepaliek filtrā, ir kaitīgākas. Benzīnniekam tomēr sadegot bez mazāka atlikuma.

Un tad vēl gumijas un bremžu kripatas, kas paliekot gaisā aiz jebkura transportlīdzekļa.

Janis
Guest
Janis

Ne tikai apjoma ziņā, turklāt apjoms arī ir būtisks, it īpaši visiem, kuri izravējuši DPFus, un tādu ir ļoti daudz! Un nemaz nerunājot par smago transportu…

Kaspars
Guest
Kaspars

Pirms skaļi runā, mazliet izglītojies šaja jomā lūdzu.. Benzīna izmešos ir vairāk CO2, un tas bija iemesls, kāpēc 90tajos Eiropā mēģināja “norakt” benzīna industriju, to regulēja gan ar CO2 kvotām, gan mākslīgi veidojot dīzeļa cenu zemāku par benzīna cenu.. Atceramies taču visu “haju” ap ozona caurumiem..daudz ko tajā laikā vispār aizliedza Laikam ejot, cilvēki sāka vairāk saprast par to, kas tad kaitīgs pašam cilvēkam, ne tikakai dabai (lasi: vielas, kuras izraisa vēzi). un ak vai, atklājās, ka tieši dīzelis ir tas, kas indē nost cilvēku! Un, arī par elektrību runājot, ir jāsaprot energoavota izmantošanas efektivitāte un izmešu daudzums uz iegūto… Read more »

Dāvids
Guest
Dāvids

Kuru gan interesē izmeši? Tāpat mūsdienās tie ir ļoti nelieli.

Kristaps Skutelis
Guest
Kristaps Skutelis

Latvijā, jā, izmeši maz kuru interesē. Bet principā izmešu daudzumam ir jānosaka to kādā apmērā ir jāmaksā “auto” nodoklis. Plus, cilvēkiem būtu arī jādomā kādā apmērā viņi gandē vidi sev apkārt.

Kristaps Lācis
Guest
Kristaps Lācis

“Statistika par 2015.gadu liecina, ka 16,9% mājsaimniecību visus ikdienas
nepieciešamos izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 28,2% ar grūtībām un
32, 6% ar nelielām grūtībām. Turpretī no visām mājsaimniecībām tikai
17,1% spēj ikdienas izdevumus segt samērā viegli, 4,6% viegli un 0,5%
ļoti viegli.”

Kristaps Skutelis
Guest
Kristaps Skutelis

Mhm, tad jāpārkāpj uz velosipēdiem.

Kaspars
Guest
Kaspars

Bet te kaut kas nav pateikts līdz galam!
“Bet principā izmešu daudzumam ir jānosaka to kādā apmērā ir jāmaksā “auto” nodoklis” .. un samaksātajais “auto” nodoklis ir jātērē, lai maksimāli neitralizētu auto radītās negatīvās sekas!!
Bet kur tas nodoklis aiziet LV?
Cilvēkam ir jāredz pilns cikls, savādāk tā ir tikai matemātika, un cilvēks domā tieši tā pat kā tās 100 “gudrās” galvas, kas veido budžetu (un rāda piemēru), tie ir tikai skaitļi, kam pamatota seguma nav un, kas pakļaujas optimizācijai..

sarkanaodze
Guest
sarkanaodze

Manam dīzelītim ir izravēts viss kas saistīts ar Eco ( dpf un recirkulācijas vārsts ) , ieguvu lielāku veikspēju un mazāku degvielas patēriņu . ka tur drusku dūmo vairāk man nesatrauc .

Krotow
Guest
Krotow

Satrauc kā minimums kājāmgājējus, kuriem tu brauc garām un tos, kuriem atrodoties aiz tava kamaza, jāpārslēdzas uz iekšējo ventilāciju.

Guntars K
Guest
Guntars K

Ja vēl VW būtu piestrādājuši pie dizaina, nevis būvējuši 5 gadus novecotu un komplektēšanas dažādības , nevis ierobežotu apsurdos rāmjos, tad pirktu 2x vairāk.
Tagad gaidam Passat CC 2017 gada. Ja nebūs tāds kā ķīnas izstādes koncepts pēc izskata, tad 30 pakas aizies citam ražotājam. Viņi ietrennējušies uztaisīt smuku konceptu un pirms ražošanas visu sačakarēt.