Izdzirdot vārdu Jaguar, katram veidojas savas asociācijas, bet esmu gandrīz drošs par divām lietām. Pirmā – lielākajai daļai Jaguar tomēr asociējas ar automašīnu, nevis ar dzīvnieku un otrā – ar kaut ko lielu, dārgu un visdrīzāk vecu.

Pie tam, iedomājoties par Jaguar automašīnu, vismaz man, pirmais, kas nāk prātā, ir milzīgs limuzīna klases laineris ar lielu dzinēju. Jā, Jaguar ražo arī mazu sporta kupeju un tagad arī SUV, par kuru varējāt lasīt pirms neilga laika, bet vai tā nav gadījumā tikai nišas piepildīšana? Vai tā ir Jaguar stihija?

Kā jau industrijas eksperti min, iespējams, Jaguar nevajadzēja līst SUV lauciņā un saglabāt savus modeļus ar ekskluzivitātes birku. Ekskluzivitātes birkai ne vienmēr ir jābūt cenai. Es saprotu, auto ražošana lielākajā daļā gadījumā ir tikai un vienīgi naudas pelnīšana, bet naudu var pelnīt arī, teiksim, radot prieku sabiedrībai, piepildot savu entuziasma spainīti un galu galā sniedzot sabiedrībai labumu.

Jaguar arī ir radījis konkurentu trešās sērijas BMW, Audi A4 un Mercedes C klasei ar kodu XE un, manuprāt, arī šajā lauciņā nevajadzēja smērēt savas rokas. Savukārt, leģendārā E-Type turpinātājam F-Type ir kautkas pavisam savādāks un īpašs – tādam ir jābūt katram Jaguar – savādākam un īpašam.

JaguarXFRS-27

Tā vietā, lai skrietu pakaļ tirgus prasībām, labāk būtu pastiprinātu uzmanību veltījuši īpašajiem auto, tos atstrādājot līdz izcilībai. Tad Jaguar turpinātu asociēties ar kaut ko savu, kaut ko izcilu un neaizmirstamu.

Mazliet īpašs ir arī šīs reizes apskates objekts – biznesa klases pārstāvis ar sev raksturīgajiem XF burtiem. XF jau ir otrajā paaudzē, bet reāli šī ir trešā automašīna, jo pirmā paaudze tipiski piedzīvoja uzlabojumu jeb facelift, kurš bija gan vizuāli ļoti atšķirīgs, gan tehniski pārveidots un ar jauniem dzinējiem. XF nomainīja Ford paspārnē radīto S-Type, bet auto platformu indieši izmantoja tieši to pašu.

Ļoti precīzi atceros pirmās paaudzes XF prezentāciju, tā norisinājās Baltic Beach hotel un ar spectehnikas palīdzību automašīna bija nokļuvusi otrā stāva konferenču zālē. Tas bija nu jau tālajā 2008. gadā un netipiski siltā aprīļa vidū. Mana kārta tajā laikā šķiet bija pārāk zema un pabraukāties ar šo auto es netiku, bet atceros, ka iespaidu man šis auto atstāja ļoti pamatīgu. Augsta uzbūves kvalitāte (vismaz uz aci) un ļoti moderns dizains, pāris dārgas un specifiskas fīčas, kā ātrumkārbas svira un automātiski aizverošas ventilācijas lūkas – tajā laikā šķita, ka formula labam auto turpat vien ir.

Pēc šīs prezentācijas aizmirsu par Jaguar uz 8 gadiem, tik pāris reizes šo gadu laikā izbraucot ar dažādiem veciem markas pārstāvjiem, bet asociācijas tā arī palika – liels laineris.

Jaunā spēkrata fotogrāfijas sāku pētīt vēl pēc tam, kad biju pierezervējis dienu ar pavisam svaigo XF un pirmais iespaids palika šaubīgs – tā odziņa ir pazaudēta, auto vairs neizskatās tik šiks un dārgs kā pirmā paaudze. Jā, arī es esmu mazliet paaudzies un atmiņām ir savdabīga īpašība palikt aizmirstībā, bet prāts saka – nē, tas vairs nav tas, auto ir palicis ikdienišķs. Pie tam, kaimiņam ir ļoti izskatīgs iepriekšējās paaudzes facelift modelis, kurš piesaista aci katru reizi, kad braucu garām. Auto izskatās ļoti eleganti, dārgi un tajā pašā laikā jau mazliet sportiski, kas ļoti trūka sākotnējam modelim. Pavisam svaigais modelis pagaidām tāds neizskatās.

Kā jau varējāt noprast, XF ir veidots uz pavisam jaunas modulārās platformas ar nosaukumu Jaguar iQ[Al]. Šī platforma ir izmantota visos jaunajos modeļos, tajā skaitā F-Pace, XE un XJ. Platformas pluss ir, ka tā var nodrošināt kā aizmugurējo riteņu piedziņas uzstādīšanu, tā arī pilnpiedziņas. Vēl platforma lielās ar pavisam jaunu aizmugures piekares uzbūvi, kas esot labāka par jau ierasto multi-link, kuru izmanto praktiski visi auto ražotāji. Neiedziļināšos tehniskās niansēs, bet pieminēšu tikai, ka katalogs ar jauno piekari sola pavisam citu braukšanas baudījumu. F-Pace, ja atceraties, 22 collu diski absolūti sabojāja braukšanas komfortu, bet vai XF ar 19 collu diskiem to sniegs?

2016-Jaguar-F-Pace-Mechanicals-Integral-Link-1920x1200

Jaguar nav iesprindzis katram modelim radīt ko īpašu, automātiski, XF saņem tieši tos pašus dzinējus un ātrumkārbu. Atkārtošana – zināšanu māte. Auto pieejams ar trim dīzeļu dzinējiem – diviem divu litru ar attiecīgi 163ZS/380Nm un 180ZS/430Nm, kā arī trīs litru versijā ar 300ZS/700Nm. Tieši tāpat arī pieejamas trīs benzīna versijas – 240ZS/340Nm divu litru un divas trīs litru ar attiecīgi 340ZS/450Nm un 380ZS/450Nm. Ātrumu pārslēgšanas funkciju veic astoņu pakāpju automāts vai sešu ātrumu rokas kārba.

Interesanti, ka dīzeļa versijas ir pieejamas tikai ar aizmugurējo riteņu piedziņu un tāpat pats mazākais divu litru dīzelis ir pieejams ar rokas kārbu. Pilnpiedziņa ir izstrādāta tikai trīs litru benzīna dzinējiem un loģiku šeit es nevaru atrast. Manuprāt, prātīgāk ar pilnpiedziņu būtu aprīkot tieši lielos dīzeļa agregātus, kuriem griezes momenti ir jūtami lielāki. Pilnpiedziņas izmantošanas modeli es absolūti neizprotu, šķiet pilnpiedziņu ražotājs piedāvā nevis tāpēc, ka pircējs to varētu izvēlēties sniegotajiem nomales ceļu segumiem, bet šķiet tādēļ, ka viņi neuztic automašīnu ar lielu jaudu un vienu ass piedziņu saviem patērētājiem. Neuzticas saviem pircējiem un markas faniem. Neizprotu arī BMW ideoloģiju šajā jautājumā, piemēram, trešās un ceturtās sērijas modeļus sešu cilindru benzīna versijā piedāvāt tikai ar pilnpiedziņu, pat kabrioletam. Ne jau jums jābaidās, lai to dara braucēji.

Pavisam jaunais Jaguar XF varētu būt viens no retajiem gadījumiem, kad dzīvē auto izskatās daudz efektīvāk kā bildēs. Parasti ir otrādāk. Lai gan ir rakursi, kuri man ne pārāk patīk, precīzāk runājot, atgādina kādas citas pavisam lētākas un vienkāršākas markas auto, XF R-Sport pilnībā atbilst nosaukumam un sportisku veidolu atklāj kā ārpusē, tā iekšpusē. Visas manas sākotnējās šaubas ir apgāztas. Pareizi sapratāt, R-Sport ar trīs litru dīzeļa dzinēju un 300ZS dzinēju ir šīs reizes testa upuris. Kaut šo pašu dzinēju izmēģinājām jau F-Pace, šeit auto dzied pavisam citu dziesmu, bet pie tā mēs vēl tiksim.

Dodamies ceļā. Paredzētais maršruts diezgan nopietns un veicams relatīvi īsā laikā. Pēc attāluma gan tikai ap 500 kilometriem, bet izbaudot visdažādākos ceļa vecumus, kvalitāti un tipu. Rīga – Liepāja – Kuldīga – Talsi – Rīga.

Gandrīz pirmais, ko pamanu, ir spidometrs. Un tā ir lieta, ar kuru ir nošauts garām. Auto bija komplektēts ar otro no četrām audio versijām – Meridian Sound System (380W) ar 10 skaļruņiem un 8 collu ekrānu un šajā gadījumā spidometrs ir “parastais”. Kaut tur ir arī grafiskā daļa, vispārējais veidols ir absolūti nepiemērots. Pie 10 collu multimediju ekrāna jau auto tiek pie 12.3 collu TFT versijas kā F-Pace. Otrreizējā tirgū iegādājoties 15 tūkstošus vērtam Nissan 350Z protestu pret spidometru ir lieki izteikt, bet 80 tūkstošu EUR limuzīnam šāda perversija īsti nav pieļaujama, jo spidometrs ir lieta, uz kuru skaties nepārtraukti. Pats 8 collu multimediju ekrāns gan ar nav bez grēka, sāna pogas kaut ērtas un lietojamas, izskatās paņemtas no 10 gadus veca Renault. Mulsinoši arī izvietota ir navigācijas SD atmiņas karte, proti, vidējā roku balstā, kur to var viegli aizķert, nolauzt, izstumt ārā, ievietojot tur glabāties ko lielāku par maku. Man tas arī izdevās un vajadzēja palauzīt galvu, kāpēc navigācija nestrādā.

Visādi citādi auto es jūtos ļoti labi, dārgi un komfortabli, sēdekļi ir ļoti ērti un ar labi muguras un sānu atbalstu. Man pat nav kur vairs piekasīties. Tajā momentā, kad iepriekšējais testa brauciens ir ar rūgtuma sajūtu, no jaunā sagaidi ko līdzīgu, bet es šoreiz paliku vīlies pats sevī, jo mani auto visās citās sfērās patīkami pārsteidza.

Salonā vairs nav lieko dīvainību, viss ir sakārtots klasiski un adekvāti, kā jau pienākas šādas klases limuzīnam. Nav ne neglīto un grabošo noseg-plastmasu, ne dīvaini izvietoto sēdekļu atmiņu un logu atvēršanas pogu. Arī ar ādu apvilktais panelis uz tausti ir daudz patīkamāks un pēc sajūtām nostrādātāks, arī skaistāks. Dizaina līnijas ir ļoti līdzīgas ar F-Pace, bet izvietotas loģiski un saprotami.

Un dinamika. Jaguar kā jau kaķis tieši tā arī paātrinās – bez uztraukuma. Vienīgi auto nav ass no starta, kas pašā sākumā gan, godīgi sakot, bija mazliet kā vilšanās, bet tas ļoti ātri pāriet. Pie ļoti plūdenās dinamikas ir jāpierod, pēc tam tā šķiet pašsaprotama un šķietami pat lineārais paātrinājums kā elektroauto gandrīz iemidzina un nemaz nemani, ka esi sasniedzis jau neatļautus ātrumus. Labi, ka Latvijā par ātruma pārkāpšanu neliek cietumā. Būtu interesanti izmēģināt benzīna versijas un salīdzināt starta dinamikas, bet jāatzīst, ka beidzot var just 300 zirgspēku un 700 ņūtonmetru dzinēju, tas ar virsbūvi ir saskaņā. Nebūs jāpaliek kaunā ne pilsētā, ne arī uz ātrgaitas šosejām Vācijā, jo auto savu paātrināšanās māniju turpina arī pēc divreiz 100 km/h. Žēl, ka nav tik daudz laika un uz Polijas/Vācijas robežu nav pamata doties. Vēlme pēc asas automašīnas, ar kuru spēkoties pie luksofora, ļoti ātri pamet galvu un es arvien vairāk saprotu XF īsto stihiju.

Mazliet samelojos, ka man vairs nav kur piesieties – XF īsti nevarēja just režīma pārslēgšanu un Sport režīmā tas nepalika jūtīgs uz stūri un akseleratora pedāli kā F-Pace. Vienīgā lieta, kas mainījās, bija spidometra apgaismojuma krāsa no sarkanas uz baltu un zaļu.

Bet vairāk par dinamiku mani pārsteidza fenomenālā auto stabilitāte uz absolūti jebkāda tipa seguma. Un tā ir manis augstāk pieminētā stihija. Vecās un pārlāpītās Latvijas šosejas ir izaicinājums itin visiem auto, bet Jaguar tik kliedza “dod vēl”. Es iemīlējos auto uzvedībā, nebiju pieredzējis, ka auto tik plūdeni lielā ātrumā traucas pāri ceļa nelīdzenumiem, tādu komfortu man nesniedza pat jaunais septītās sērijas BMW. Un, pie tam, vairāk kā 10 kilometru grants ceļu, kurš mirka pamatīgajās lietus gāzēs, Jaguar veica kā pa asfaltu un ātrumu turēju atļautā robežās tikai tādēļ, ka ceļa posms bija grūti pārredzams ar daudz pacēlumiem un kritumiem. Šeit noteikti paldies var teikt jaunizstrādātajai piekarei. F-TYPE līdzīgā dubultā ķīļa balstiekārtas struktūra priekšpusē un aizmugurējā integrālās saites balstiekārtas sistēma piešķir stingrību un vadāmību. Kad izbraucu atpakaļ uz šosejas, piestāju un minūti apbrīnoju šo auto, jo tas ne tikai nejuta sliktā ceļa kvalitāti zem riteņiem, bet bija absolūti tīrs, kā nemaz grants ceļa tur nebūtu bijis. Pieturies pie stūres un nekāds ātrums un ceļa kvalitāte nebūs šķērslis. Fenomenāli!

2016-06-21-13.50.42

Lietas, kas mani pārsteidz, turpinās un nākamā ir patēriņš. Pēc smagā režīmā pievārētiem 500 km, auto rādīja ap 8 litru vidējo patēriņu un atdošanas brīdī bāka nesen bija nokritusies zem puses. Dažu brīdi uz šosejas kruīzā uz 100 km/h es pat pamanīju patēriņu zem 5 litriem un brīnījos, kādā veidā ražotāji to panāk?! Saprotams, ka dzinējs ir būvēts viegls, neizturēs vairs pusmiljonu kilometru, bet tādi dinamikas parametri ar degvielas patēriņu neiet kopā. Par iemeslu patēriņam arī noteikti kalpo uzlabotā virsbūve ar lielu alumīnija saturu, tā palīdz padarīt XF par vienu no vieglākajiem automobiļiem savā klasē. Auto kopā nometis 190 kg, ja salīdzina ar iepriekšējo modeli.

Cena. Tā gan man nepatika. Nepatika tādēļ, ka gandrīz 81 tūkstoti EUR sanāk maksāt par vidēji komplektētu auto. Ja es visu darītu pēc savām vēlmēm, tad nāktos pievienot vēl vismaz 10 tūkstošus. 3.5 tūkstošus vajag piemaksāt par audio sistēmu ar TFT spidometru, 1.5 tūkstošus par adaptīvo kruīza kontroli un vēl aptuveni 5 tūkstošu visādos sīkumos ka novietošanas palīgu, garāžas durvju atvērēju, elektriski atveramo bagāžnieku un tā tālāk. Auto cena tad sasniegtu jau vairāk kā 90 tūkstošus EUR un tāda cena jau ir ļoti riebīgā vietā, salīdzinot ar konkurentiem.

Bet noslēdzot visu uz pozitīvas nots, kāda arī bija auto atdodot – ja sākumā man sevi kā šāda auto īpašnieku bija grūti iedomāties, tad tagad ir grūti iekāpt atpakaļ savā autoparkā, kas nebūt nav vecs un slikts. Es pilnīgi saaugu harmonijā ar XF un tās pāris kaitinošās lietas atstāju aizmirstībā. Nekas tāds un nekas ļoti savādāks jau tajā auto nav, auto nav paredzēts, lai sabiedrībā izceltos ar ārišķībām, bet vienkārši parāda, ka tu spēj domāt savādāk un skatīties uz lietām plašāk. Auto ar savu dizainu, praktiskumu, lietošanas ērtumu, dinamiku un ekonomiskumu skaļi saka priekšā, ka ir laiks pamest jauneklīgās automašīnas un sēsties nopietna vīra limuzīnā un tajā justies jaunam.

Man patika:

  • Auto sportiskais dizains
  • Fenomenālais braukšanas komforts jebkādos apstākļos
  • Auto dinamikas un degvielas patēriņa attiecība

Man nepatika:

  • Standarta spidometra izskats un funkcionalitāte
  • Standarta multimediju sistēmas vecmodīgais un nesaderīgais izskats
  • Cenas apmērs šādi nokomplektētam auto

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
5 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Uldis Tillers

Auto izskatās ļoti labi. Mulsina bilde ar kur pie ātruma 138km/h tahometrs ir 1500apgr/min. Tas ir braucot (konstantā ātrumā) vai ripojot?

Māris Gaugers

Ripojot

aigi

Auto izskatās fantastiski. Un, ja vēl brauc izcili, tad nah… vācu bezpersoniskos sedanus.

Māris Gaugers

Daļēji piekrītu. Vācieši maz riskē ar nestandarta lietām un tas viņus mazliet padara garlaicīgus. Tomēr tā vietā viņi piedāvā stabilitāti, uzticamību un dzīvi bez lieliem pārsteigumiem. Kaut Jaguar ir patiešām lielisks auto, britiem mazliet vēl jāpiestrādā pie kvalitātes, jo Range Rover ir vēl sliktāk

Uldis M.

Man izdevās salonā samanīt vizuālu radniecību ar Range Rover modeļiem – sevišķi viduskonsoles dizainā. Sākumā skatot bildes un nepieslēdzot smadzenes, nodomāju nu jā, ir gaume tiem Range Rover dizaineriem – labs vieglais sanācis :D Tad pieslēdzās smadzenes – paga…, Jaguar taču…, pričom te Range Rover! Jā jā, protams, zinu – Abi ir Indiešu Briti, abi pieder TATA motors koncernam…
Ja man būtu iespēja aiziet uz autosalonu un uzmest galdā 81k€, jā – es labprātāk paņemtu šo, nevis kādu no klasiskajiem Vāciešiem… bet… Ja man tiešām būtu šāda naudas summa auto iegādei – tad es daudz nedomādams paņemtu Tesla Model S