Opel Vectra aizvietotājs Insignia pārdošanā nonāca tālajā 2008. gadā un ir labi pazīstams arī Latvijā. Ar šiem auto brauc pragmatiski cilvēki un pēdējā laikā tiešā un slēptā veidā ar Insignia pārvietojas arī mūsu policisti. Tādējādi esam iemanījušies šos auto “atšifrēt” jau pa gabalu. Lai nav tā, ka mēs šeit Kursorā aprakstam tikai savus iespaidus ar dārgiem un ļoti dārgiem, kā arī ne vienmēr praktiskiem auto, vēlos pastāstīt par to kā man gāja ar Insignia iepazīšanu. Un gāja kā pa kalniem.

Pirms kāda pailgāka laiciņa man bija iespēja izbraukties ar Opel Insignia Country Tourer versiju. Tas ir pilnpiedziņas universālis, kas radīts, lai sastādītu konkurenci tādiem auto kā Volkswagen Passat Alltrack, Audi A4 Allroad un Škoda Octavia Scout. Aprakstīt savus iespaidus toreiz neiespēju, taču atmiņā palika dažas negatīvas nianses. Testa pirmo dienu centos saprast kura no plastmasīgā salona detaļām grab (vēlāk atradu, ka tā ir plastmasa ap atpakaļskata spoguli) un kopumā biju vīlies par šajā auto uzstādīto dīzeļdzinēju – tas nebija pārlieku dinamisks un šosejas režīmā patērētie 8 litri degvielas uz 100 kilometriem man šķita krietni par daudz. Tas viss kopā ar faktu, ka pieklājīgi aprīkota Insignia nav nekāds lētais auto, atstāja tādu ne pārāk labu pēcgaršu.

Pirms mēneša atkal saņēmu piedāvājumu izbraukties ar Opel Insignia. Šoreiz tas bija “parastais” Insignia universālis (Sports Tourer), kas aprīkots 2 litru (170 Zs) dīzeļdzināju un automātisko pārnesumkārbu. Šis demo auto bija arī pamatīgi aprīkots un tā cena sastādīja ievērojamus 48 758 eiro. Tā kā man jaunās pēc-feislifta Insignias ļoti patīk pēc skata, izlēmu vēlreiz mēģināt apskatīties un labāk iepazīt šo auto. Ar auto pavadīju nedēļas nogali, dūšīgi izbraucos un jāsaka, ka iepriekš novērotās problēmas nekonstatēju…. taču pamanīju jaunas un ne pārāk labas nianses.

Opel Insignia atpazīsi jau pa gabalu

Nu, smuka ir tā Insignia! Vismaz no priekšpuses auto dizains ir patiešām izdevies. Lukturi izteiksmīgi un gaismas diodes piešķir auto jau pa gabalu atpazīstamus vaibstus. Ja savu Insignia vēlamies padarīt vizuāli pievilcīgāku, nevajadzētu paskopoties un piepirkt OPC Line dizaina paku. Par aizmuguri gan labāk neizteikšos, jo, lai arī tā pēc feislifta ir kļuvusi pievilcīgāka, tomēr kopumā kaut kas tur nav riktīgi. Īpaši, kad atveram bagāžnieka vāku – gabarītu lampas auto aizmuguri padara neglītu. Bet skaidrs, drošība visupirms! Auto ir aptuveni 5 metrus garš un no ārpuses tas šķiet masīvs un ietilpīgs (kā izrādīsies vēlāk, tas ir acu apmāns).

Salons kvalitatīvi plastmasīgs, bet ar nejēdzībām

DSC01178

Iekāpjot šajā demo auto, man bija bažas, ka tajā arī kaut kas grabēs gluži tāpat kā senāk izbrauktais Country Tourer. Manas bažas bija veltas un dažu dienu laikā nenovēroju nekādas plastmasu grabēšanas. Tomēr perfekti ar skaņu tomēr viss nebija. Konkrētais demo auto bija aprīkots ar panorāmas jumtu un man šķiet, ka tas bija pie vainas ne pārāk labajai skaņas izolācijai. Tā nav norma, ka braucot ar ātrumu ap 100 km/h pa vidējas kvalitātes asfalta šoseju, ir jāpaceļ balss, lai varētu sarunāties ar blakus sēdošu pasažieri. It kā nav tādu konkrētu piekares vai ceļa trokšņu, tomēr kopējais vēja un riepu troksnis ir jūtami par augstu.

DSC01151

Panorāmas jumta stāsts mūs aizved uz vēl vienu nopietnu problēmu – auto ir zemi griesti un man 1.85 metrus augstam cilvēkam līdz griestiem bija ļoti maz vietas. Ja no rīta ir izspūrušāki mati, tad tie kaitinoši atduras pret griestiem. Ja paceļam brilles pāri pierei, tās atduras pret griestiem. Brr, ļoti kaitinoši! Un sliktākais ir tas, ka krēsls ir nolaists pašā zemākā pozīcijā un vairs nav pilnīgi nekādu iespēju kā labot situāciju. Ja nu vienīgi nepasūtīt Insignia ar panorāmas jumtu. Patiesībā arī horizontālā plaknē auto nav pārāk plašs. It kā vieta kājām un rokām ir, taču pavisam noteikti Insignia neatradīsim plašuma sajūtu kā tas, piemēram, ir jaunajā Hyundai i40 universālī. Tajā auto tak var sasēdināt visu futbola komandu.

DSC01149

Arī bagāžnieks Insignia nav tas ērtākais. It kā izmēros gana liels, taču bamperis ir ļoti plats un līdz bagāžnieka dziļumiem sanāks ļoti locīties. Par laimi Opel inženieri to ir sapratuši un piedāvā izbīdāmās grīdas opciju. To varam kā tādu atvilkni izvilkt virs bampera, sakrāmēt virsū mūsu mantas un tad to visu konstrukciju iestumt atpakaļ bagāžniekā. Neslikti! Lai nav tā, ka par izmēriem saku tikai sliktu, aizmugurē sēdēt ir diezgan ērti un salīdzinot ar Insignia hečbeku, Sports Tourer aizmugurē sēdošajiem ir pietiekami daudz vietas arī galvai. Pat aiz mana garuma cilvēka atbīdīta priekšējā sēdekļa ir vieta arī kājām.

Pāris vārdus vēlos bilst arī par interjera apdares kvalitāti. Visus Opel (OK, jaunā Astra varētu būt maza atkāpe) vieno tas, ka salonā tie ir ļoti plastmasīgi. Tas īpaši krīt acīs, ja auto cena dūšīgi pārsniedz 40 tūkstošu atzīmi. Par laimi salonā pietiekamā daudzumā figurē arī mīksta plastmasa (paneļa virspuse, elementi durvīs), tomēr viduskonsole ir veidota no plastmasas, kas kliegtin kliedz, “Paskat, cik esmu lēta!”. Kaut kādā brīdī šīs cietās plastmasas detaļas sāks grabēt un šoferi apbēdinās.

DSC01169

Salonā ir novērojami arī daži ne pārāk veiksmīgi inženiertehniski risinājumi. Piemēram, glāžu turētājos labi jutīsies tikai lielās Statoil krūzes, jo mazās ir pārāk zemas un ar pārāk platiem vāciņiem – tās aiz vāciņiem karājas turekļos un pagrūti izķeksējamas. Nu, bet nekas, varam padzert kafiju vairāk. Elkoņa atbalsts pats par sevi ir pietiekami plats un ērts, tomēr neveras vaļā ar pirmo reizi un zem tā ir vienkārši smieklīgi maza izmēra mantu glabātuve. Tas nav nopietni, jo tajā pa lielam ielien tikai maks.

Šis demo auto bija aprīkots ar smuku un patīkami biezu stūri, tomēr tā ir apvilkta ar kaut kādu pacietu materiālu (neesmu drošs, ka tā vispār ir āda) un praksē ir ļoti skaļa. Pavelc pār to ar roku un švīkstoņu dzirdēs visi auto sēdošie. It kā nav nekas būtisks, bet tomēr vēl viens ieraksts šī auto kaitinošo lietu sarakstā. Toties atzinīgi vārdi stūres pogu izveidē. To abās pusēs ir padaudz, tomēr inženieri ir iemanījušies tās padarīt viegli sataustāmas un atpazīstamas pat bez skatīšanās. Bet šajā ziņā vācieši ir pozitīvais piemērs.

DSC01155

Ak, jā, parunāsim par redzamību. Teikšu kā ir, Opel Insignia sānu spoguļi ir smukas formas (iespējams, aerodinamiski), tomēr sasodīti mazi. Testa gaitā vairākas reizes sanāca pie sevis nolamāties, jo spoguļos nespēju saredzēt pietiekami daudz ap auto notiekošo. Arī uz aizmuguri jāskatās tālu un redzēsim ne pārāk labi. Ar šo auto ļoti daudz nāksies uzticēties atpakaļskata kamerai un parkošanās sensoriem.

Kā jau tehnoloģiju fans, ar interesi izspēlējos ar auto multimediju sistēmu un jāsaka, ka tā ir pietiekami labi nostrādāta. Līdz BMW vai Audi līmenim vēl ir jāpaaugas, bet pavisam noteikti tā ir labāka par lielāko vairumu citu autoražotāju interpretāciju par to kādai ir jābūt multimediju sistēmas saskarnei. Viss ir relatīvi vienkārši atrodams un saprotams. Pat digitālais mērinstrumentu panelis ir nokonfigurējams tā, lai lieki netraucētu. Vienīgi kondicioniera regulēšanas sensorpogas man joprojām nešķiet laba doma. Ik pa laikam tās nespēja uztvert manus pirkstus un domāju, ka ziemā un ar cimdiem rokās situācija varētu būt vēl sliktāka.

DSC01153

Opel mārketinga materiālos ļoti lepojas ar saviem ergonomiskajiem sporta sēdekļiem. Sēdekļiem ir AGR sertifikāts, ko piešķir neatkarīga pārbaudes komisija, kuras sastāvā ir eksperti no dažādām medicīnas nozarēm. Tie tik tiešām ir pamatīgi uzbūvēti un ļoti labi satur braucējus. Vienīgi ziemā, kad esam satuntuļojušies biezās jakās un visādi citādi apaļīgi, no šāda krēsla varētu būt pagrūti ar godu izrāpties. Bet nekas, būs motivācija to burgeri nolikt malā.

Dzinēju izvēle ir plaša un ar auto braukt viegli

DSC01183

Opel Insignia ir nopērkams ar veselu lērumu benzīna un dīzeļa dzinējiem. Benzīna dzinēji sākas no 1.4 litru turbo (140 Zs), 1.6 litru turbo (170 Zs), 1.8 litru (140 Zs) līdz 2.0 litru turbo (250 Zs) un pat dullo 2.8 litru V6 turbo (325 Zs) dzinēju. Opel no rūpnīcas piedāvā arī gāzes iekārtu, ko liek uz 1.4 litru turbo dzinēja. Pircēji Insignia var izvēlēties ar 6 pakāpju mehānisko vai 6 pakāpju automātisko pārnesumkārbu. Tāpat varam izvēlēties starp priekšpiedziņas un pilnpiedziņas versiju.

Arī dīzeļdzinēju izvēle ir diezgan plaša. Mazākais ir 1.6 litru (120 Zs), taču no šāda paša dzinēja darba tilpuma Opel var izspiest arī 120 Zs (ecoFLEX modelis) un 136 Zs. 2 litru dīzeļdzinēja jauda ir 170 Zs un tieši ar tādu dzinēju bija aprīkots arī demo auto. Un jāsaka, ka, lai arī auto nav nekāda raķete (tādas meklējam OPC versijā), dinamikas pietika gan pa pilsētu, gan uz šosejas. Arī ar pilnu auto varēsim pietiekami droši veikt apdzīšanas manevrus.

DSC01161

Un kā tad ar patēriņu? Specifikācijas lapa vēsta, ka pilsētā šim auto būtu jāēd ap 7.8 litriem, uz šosejas 4.4 litriem un kombinētajā režīmā 5.7 litriem uz 100 km. Praksē secināju, ka uz šosejas mierīgi braucot (taču nesēņojot) var pabraukt zem 6 litru patēriņa. Pabraucos arī pa pilsētu un kopumā patēriņš man nostājās pie aptuveni 7 litru uz 100 km atzīmes. Tas ir labāk nekā es biju gaidījis, taču nekāds pārlieku lielais ekonomijas rekords arī nav.

Ja runājam par pašu braukšanas pieredzi, tad tur nav nekādu pārāk lielu pārmetumu. Auto ir pietiekami komfortabls un labi turas uz ceļa. Braukšanai piepalīdzošās sistēmas (piemēram, adaptīvā kruīzkontrole, ceļa zīmju atpazīšana) darbojas tieši tā kā paredzēju un neradīja liekas galvassāpes. Ar šo auto var pietiekami ērti mērot arī garākus gabalus.

Secinājumi

Opel Insignia devu otro iespēju sevi parādīt no labākās puses. Šajā testa braucienā konstatēju, ka ar dzinēju situācija ir uzlabojusies un auto var arī negrabēt. Kopumā to joprojām uzskatu par patiešām pievilcīgu un praktisku auto, tomēr sapratu, ka personīgi man šis auto neder interjera izmēru dēļ. Es gluži vienkārši tā salonā nejūtos ērti. Un es to nevaru pieciest auto, kurš pieklājīgi nokomplektēts maksā tuvu pie 50 tūkstošiem eiro. Par tādu naudu var arī smuku Passātu salasīt.

Jāpiezīmē, ka jau nākamgad sagaidāms jaunais Opel Insignia un redzot cik lielisku Opel ir uzbūvējuši jauno Astru, lieku lielas cerības uz to, ka arī jaunā Insignia būs krietni uzlabotāks auto. Atliek vien paciesties un sagaidīt jauno modeli.

Man patika:

  • Auto ir patiešām glīts
  • Braukt ar auto ir patīkami
  • 2 litru (170 Zs) dīzeļdzinējs ikdienas braukšanai ir pietiekami dinamisks un ekonomisks

Man nepatika:

  • Katastrofāli maz vietas augstumā (ja esam piepirkuši panorāmas jumtu)
  • Pārāk plastmasīgs salons
  • Kaut kā pārāk daudz kaitinošu sīkumu

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

5
Leave a Reply

avatar
3 Comment threads
2 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
4 Comment authors
JokmanMāris GaugersKristaps SkutelisKKTK Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
Māris Gaugers
Guest
Māris Gaugers

Ir sanācis pabraukt ar iepriekšējo “parasto” Insignia Tourer, tā man ļoti nepatika. Nekas nepatika. Country Tourer pabraucu tik kādas 15min pa biķernieku trasi un teikšu godīgi, ka man patika! Bet nu maršrutam jābūt lielākam, lai pamanītu tās kaitinošās lietas!

Ar jauno vēl nav sanācis!

KKTK
Guest
KKTK

Beņķi kā top žigulī :/

Kristaps Skutelis
Guest
Kristaps Skutelis

Jā, tā brūnā krāsa kaut kāda ne pārāk :)

Māris Gaugers
Guest
Māris Gaugers

Sēdekļi gan ir glīti un arī brūna krāsa ir FTW

Jokman
Guest
Jokman

Kad biju opel salonā iekāpu Insignia aizmugurē un sapratu, ka tur nav vietas pat jaunajā Astra hečbekā ir vairāk vietas. Domāju, ka pircējiem ir jāņem cits šīs klases auto vai jāgaida jaunā Insignia pēc internetā pieejamiem foto var secināt, ka tas būs tiešām glīts un konkurents šobrīdējiem konkurentiem, bet gan jau, ka cena ar ies uz augšu tāpat kā jaunajiem Passat.