Pētnieki no ASV, Ķīnas un Kolumbijas ir atklājuši, ka programmatūras pirātisma līmenis ir tieši saistīts ar nācijas vidējo inteliģences līmeni. Izanalizējot vairāk nekā 100 valstu inteliģences rādītājus un salīdzinot tos ar programmatūras pirātisma līmeni, iegūts sekojošs grafiks.
Tajā mēs varam redzēt saistību starp nācijas vidējo IQ līmeni un programmatūras pirātisma līmeni. Piemēram, tādas valstis kā Japāna, Luksemburga vai Izraēla ir raksturīgas ar zemu pirātisma līmeni (līdz 20%), bet, piemēram, Kenija un Nigērija ir valstis ar ļoti augstu (ap 80%) programmatūras pirātisma līmeni. Eksistē arī daži interesanti izņēmumi, piemēram, Ķīna, kur par spīti augstajam IQ rādītājam ļoti augsts ir arī pirātisma līmenis. Tas faktiski ir Kenijas līmenī.
Pētnieki uzsver, ka veidojot šo darbu ir ņēmuši vērā to kā dažādās valstīs tiek ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī politisko un ekonomisko attīstību. Tomēr arī ņemot vērā šos papildus mainīgos, rezultāti rāda, ka pirātisma līmenim ir saistība ar IQ līmeni.
Jāpiezīmē, ka programmatūras pirātismam var būt simts un viens iemesls. Daļa no tiem ir racionāli un cilvēki izvēlas zagt programmatūru un saturu, jo to nespēj atļauties iegādāties vai tā legālā formā gluži vienkārši nav pieejama. Par laimi Latvijā šajā ziņā situācija uzlabojas un mēs varam legāli klausīties mūziku izmantojot kādu no pasaulē populārajiem mūzikas straumēšanas servisiem vai arī skatīties filmas Netflix vai tamlīdzīgā servisā.
Personīgi es vairs īsti nespēju iedomāties, ka manā datorā vērā ņemams programmatūras un satura īpatsvars būtu iegūts pirātisma ceļā. Ceru, ka tāda pati situācija ir arī jūsu datoros.
Zemāk vari iepazīties ar pilno pētījuma tekstu:
[gview file=”https://cdn.kursors.lv/2016/06/MPRA_paper_71569.pdf” height=”500px” save=”1″]
Es agrāk spēlēju pirātiskas spēles, taču tagad, aiz sava slinkuma, tās legāli nopērku stīmā un es zinu, ka man nebūs jāčakarējas ar krakošanu, kopēšanu, bakstīšanos, visādu forumu lasīšanu, vīrusainu patču vilkšanu un tmldz. :)
Izsvītro “vērā ņemams” no pēdējā paragrāfa :)
Man dikti nepatīk melot, tāpēc es nevaru izteikties tik kategoriski.
Pirātismam nav nekāda sakara ar iQ, bet ir tiešs sakars ar pārticības līmeni valstī! Jo mazāki ienākumi, jo lielāks pirātisma %. Ja tu pelni 200 euro mēnesī, tad gribēdams nevari nopirkt MS Office saviem bērniem. Mēs visi, kas esam auguši deviņdesmitajos esam izauguši ar pirātisko windows, pirātisko office un pirātisko mūziku un filmām. Un mēs bijām laimīgi, ja mamma ar savu 100 Latu algu maums varēja nopirkt datoru par 350 latiem un bijām pateicīgi datorveikalam par to, ka testa nolūkos uzinstalētais Win95 netika izdzēsts pirkšanas brīdī. Tā kā liels paldies pirātismam, kas ir veicinājis mūsu izglītību spiedīgos apstākļos.
Šodien mēs jau pelnam citādāk un varam atļauties pirkt dzelžus ar OEM licencēm. Bet agrāk tas nebija paceļams.
Bez tam, tas pats Microsoft Office nu ir izmantojams kā maksas pakalpojums. 7 eiro mēnesī un drukā augšā savus referātus.
LMT sākot no 2 rub mēnesī (ja kas)
kā tad. sakars vistiešākais – jo zemāks tavs IQ, jo mazāk naudas spēj nopelnīt. Jo mazāk naudas, jo vairāk jāzog. Un nē, mēs visi neesam izauguši tā, kā to apraksti.
ne visi, purvavella tētuks vai mammuks būs bijis no partijniekiem – pirmprihvatizatoriem un šis no padumjo zelta jaunatnes?
atkal neuzminēji, vecāki nebija partijā. dzīvoklis trāpījās denacionalizētajā mājā, pat mantojis neko neesmu – viss sastrādāts godīgā darbā. manā laikā ms produkti tika piratizēti uz nebēdu, bet arī cenas bija citas: win+office vilka uz 500 rubļiem. Mūzikas gadījumā bija izvēle – pirkt CD pa padsmit rubļiem vai no vīriņiem, kas staigāja pa birojiem piedāvājot kreisās kopijas pa rubli. Priecājos, ka tajā laikā legāli iegādājos paprāvu mūzikas kolekciju.
A ko tad datoru pirka pa tādu bargu naudu, to tak ar vajadzēja nospert, vai vismaz pa 20 rubļiem no kāda alkāna nopirkt. Un nevajag zagšanu attaisnot ar pārticības līmeni. Un te , dziļāk domāšanā, arī slēpjas saistība ar IQ.
Gribas tak braukt ar lepnu auto, žēl, ka nevar nokrakot, jābrauc būs vien ar mazļitražku.
var jau uz 318i uzlīmēt sarkanzilu M nakļeiku… ja saproti, ko es domāju :D :D :D
Skaidrs, ka neesi pieredzējis skarbos 90tos, kad cilvēki masveidā zaudēja darbu un bija spiesti iztikt ar 30 latiem mēnesī. Protams bija arī tādi, kas dzīvoja ;labi, jo atņēma naudu tiem, kas kaut ko pelnīja.
Es gan esmu piedzīvojis tos laikus, kad atver ledusskapi un tur nekā nav. Bet kad gāja labi, tad bija cepti kartupeļi ar ketčupu. Kaut kā izaugām, tagad arī normāli pelnām, lai varētu atļauties visu ko gribās un lai mūsu bērniem nebūtu jārij tie f***g kartupeļi ar ketčupu un nebūtu jābrauc uz Angliju zemenes lasīt.
Jā man bija pirātiskais MS un Offis, bet man tagad ir arī augstākā izglītība, pateicoties pirātismam. Neko nenožēloju, jo Bils geits nav palicis nabadzīgāks pa šiem gadiem!
kurus skarbos 90tos Tu doma? 91o vai 98to?
Tas, ka es neatbalstu zagšanu nekādā formā, nenozīme, ka neesmu piedzīvojis visu Tevis augstāk minēto, vai esmu peldējis pārticībā. Vienkārši esmu audzināts nezagt, pat ja ledusskapī ir tikai pakārusies pele. Bet, diemžēl, svētais arī neesmu.
Domāju ka nevienam nav noslēpums, ka pateicoties pirātismam piem. Microsoft ieguva savu popularitāti. Ja MS baisi gribētu varētu būtiski ierobežot kreisās instalācijas, bet tā vietā pieradināja, ka visi un visur lieto MS produktus. Tad iestaigā taciņu valdības gaiteņos, lai tie de facto pieņem MS aplikācijas. Papildus parādās tipa BSA, kas rūpējas lai viss būtu godīgi… Rezumējot – uzsēdina uz adatas un tad slauc. Stāsts jau nav par MS, principā tagad tas pats notiek ar bezmaksas aplikācijām.Sakrāj lietotāju bāzi un tad izdomā kā no viņiem paņemt naudu.
Pirātismam ar “inteliģences līmeni” ir diezgan mazs sakars. Veicot korelācijas analīzi starp pirātismam līmeni un pirktspēju (ne ienākumiem)- atklājās 97% sakarība pie nozīmīguma līmenņa 99%, kas vienkāršā valodā runājot nozīmē to, ka programmatūru zog, jo tā ir par dārgu. Kas savukārt nozīmē to, ka tā ir program. ražotāju taktika- max. paņemt no tiem, kas var samaksāt, bet pārējiem atļaut “zagt” un visticamāk viņi nav ieintreresēti pirātisma izzušanā. Jo kamēr esi nabags, vari iemācīties strādāt ar zagtu, bet kad taisīsi biznesu, tad būsu spiests pirkt.
Iedosi datus, kurus analizēji, lai arī paši varam par rezultātu patiesumu pārliecināties?
Pievienojos viedoklim, ka legālas programmatūras pirkšana pārsvarā saistīta ar pirktspējas pieaugšanu. Un ar IQ pieaugšanu tam var nebūt arī sakara.
Ir gan taisnība par pirātisma saistību ar labklājības līmeni valstī. Tikai ar IQ saistība ir pakārtota, redzama daļa no mācītajiem arī “labklājības valstīs” pie iespējas fenderē softu un mediju saturu uz nebēdu un dalās ar tiem pa labi un kreisi. Vienmēr atcerēšos, kā 90-tajos respektablu lielo zviedru komunikāciju uzņēmumu vizīšu dalībnieki pēc biznesa sapulcēm kursēja uz “Latgalīti” un atgriezās ar CD kaudzēm :) Patiesais iemesls ir konkrētas nozīmes programmatūras produktu nepieejamība pārāk augstas cenas dēļ, lētākas vai bezmaksas alternatīvas šim produktam neesamība un pieejama iespēja iegūt šos konkrētos produktus “lētāk”. Arī pārmērīgi sarežģīta tikšana pie vajadzīgā un oriģināla obligātā piebāšana ar nevajadzīgu drazu no pārdevēja puses veicina pirātismu, ja tā izrādās vienkāršāk. Piemērs ir spēles no Steam un Origin. No pirmā pērk vairāk, jo tur iegādes process ir vienkāršāks, lielāks platformu atbalsts (ne tikai vēdlodziņi), mazāks risks iedzīvoties no veikala līdzi nākošos obligātajos drazu pielikumos utt.