Ar pirmā bezkontakta norēķinu termināļa uzstādīšanu ātrās apkalpošanas restorānā Wok to Walk (Aspazijas bulvārī 30, Rīgā), Swedbank šodien uzsāk bezkontakta norēķinu sistēmas ieviešanu Latvijā. Jau šoruden ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja saņemt jaunu maksājumu karti ar bezkontakta norēķinu tehnoloģiju. Šis jauninājums ļaus norēķināties par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro, neievadot PIN kodu, bet vienkārši pietuvinot karti norēķinu terminālim, tādējādi padarot karšu maksājumus vēl ērtākus un tikpat drošus kā līdz šim. Pirmās Swedbank bezkontakta norēķinu kartes gaidāmas jau vasarā, savukārt jau šobrīd visas jaunās karšu norēķinu pieņemšanas ierīces tirgotājiem tiek izsniegtas ar bezkontakta norēķinu iespēju.

“Mūsu dati rāda, ka vairāk nekā 60% karšu maksājumu tiek veikti par nelieliem ikdienas pirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 eiro. Tāpēc arvien tiecamies vienkāršot un padarīt ērtāku mūsu klientu ikdienu, tostarp, domājot arī par lietderīgu laika patēriņu, kas ir viens no laba servisa pamatelementiem. Jaunā bezkontakta tehnoloģija, kas sekmīgi ieviesta arī citās pasaules valstīs, ļauj veikt maksājumus, vienkārši nopīkstinot karti. Redzam, ka tas padarīs ērtāku ikdienu un ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot 6 no 10 pirkumiem, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi, kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam un tas būs lielisks pamudinājums padarīt mūsdienīgākas norēķinu sistēmas arī tirgotājiem visā Latvijā,” stāsta Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

“Jāsaka, ka šis ir vēl viens solis attīstības virzienā. Bezkontakta kartes ievērojami atvieglos iepirkšanos tūristiem, jo šāda sistēma pieejama daudzās valstīs, kur tie pieraduši pie ātra un droša maksājuma. Dažos gadījumos esam novērojuši, ka ceļotāji automātiski liek karti pie bankas termināla, domājot, ka šāds pakalpojums tiek nodrošināts arī Latvijā. Ieradumam ir liels spēks, un pat nelielas izmaiņas ceļojuma laikā var ietekmēt mūsu noskaņojumu vai priekšstatu par konkrēto valsti,” saka Vita Jermoloviča, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja.

“Mūsu pircēji ir aktīvi pilsētnieki un, protams, Rīgas viesi, tādēļ šāda jauna termināļa uzstādīšanai ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, laika ekonomija klientu apkalpošanā, ņemot vērā, ka maksājumus ar karti izdara vairāk kā 50% Wok to Walk apmeklētāji. Otrkārt, šāda tipa banku kartes jau tiek izmantotas citās valstīs, līdz ar to ārvalstu viesiem ar tām būs iespējams norēķināties arī mūsu restorānā,” saka Linda Liepiņa, uzņēmuma Wok to Walk valdes locekle.

Ikviens iedzīvotājs jaunajām maksājumu kartēm varēs pieteikties jau drīzumā, un to izsniegšanu banka plāno uzsākt rudenī. Tādējādi gada laikā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju un tirgotāju būs pieejamas jaunās maksājumu kartes un norēķinu sistēmas. Jāuzsver, ka līdz ar jaunās bezkontakta norēķinu tehnoloģijas ieviešanu, Swedbank joprojām saglabās īpašās kartes dažādām iedzīvotāju grupām – jauniešiem, uzņēmējiem u.tml.

Bezkontakta norēķinu kartes jau šobrīd ir izplatīts risinājums ASV, Lielbritānijā, Austrālijā, Zviedrijā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, Francijā, Nīderlandē un citur. Tāpēc bezkontakta maksājumu tehnoloģija Latvijā vienkāršos norēķinus arī tūristiem, kuru rīcībā jau tagad lielākoties ir bankas maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu tehnoloģiju.

Vērts atzīmēt, ka pēc Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras datiem pērn Latviju visvairāk apmeklēja Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, kā arī Vācijas, Zviedrijas, Polijas un Somijas tūristi. Kaimiņvalstīs Swedbank bezkontakta norēķinu sistēmu iepazīstina līdz ar Latviju, savukārt pārējo minēto valstu iedzīvotājiem bezkontaktu norēķinu kartes jau pieejamas lietošanā.

72 komentāri

  1. A kāpēc līdz 10 eināriem? Lai nav liela škrobe, ja naudiņa aizripo renstelē? :D
    Bet vispār NFC maksājumi ar telefonu būtu vēl ērtāki. Liekas muļķīgi apkrauties ar kartēm, kamēr kabatā ir gudra ierīce, kura māk izdarīt to pašu. Protams, nav vienas vienotas sistēmas. Bankām būtu krietni jāpapūlas, lai uztaisītu atbalstu visiem Samsung Pay, Apple Pay utt.

    • labi ja 1/2 viedtālruņu ir NFC, kamēr vismaz viena debit/kredīt karte mūsdienā ir katram! Kapēc man speciāli ir jāaprobežojas ar kaut kādu viedtālruni kurš man nepatīk lai tikai izmantotu nfc maksajuma funkciju?
      10€ (dienā laikam) tapēc lai nebļaustītos ka kāds ar nfc lasītāju autobusā nav nosūcis kontu sausu.

      • Tas gan tiesa. Nav man saprotams NFC iztrūkums daudzos modernajos viedtālruņos. Pat jaunākais Moto G4 tika apdalīts.

        • tam apakšā ir tirgus pētījumi. Ja TP teic, ka 99% cilvēku nelieto – tātad nav vērts tērēties. “ES ES ES lietoju” Jānītis brāzās kājās un mēģināja pārkliegt pūli… bet velti. Bizness ripo tālāk.

        • Bet kāpēc nelieto? Jo nav jau tāda īsti pamatīga pielietojuma. Sapārot ierīces ir ellīgi ērti, saliec kopā un lieta darīta, bet cik tad bieži jāpāro ierīces? Arī es viņu ieslēdzu pēc vajadzības.

        • es nezinu, kālab nelieto… tas jau nevienu neinteresē
          aptaujā mērķa grupu un bingo.
          kāpēc un ko darīt/ kādus pakalpojumus piedāvāt – tas jau ir citas nozares jautājums, pie mob ražotāja ar to ņipričom.
          man, personīgi, nav bijusi vajadzība kaut ko pārot, kaut ko enefesot… but it is just me

  2. Ideāli, būs jāiet dabūt, kad būs pieejama. Citās valstīs sen jau ir šitāda fīča un paātrina rindas apkalpošanu kādas 2x vismaz. It īpaši ja ir kaut kāds aizvēsturisks terminālis, kurš apstrādā datus minūti.
    Būdams vienu reizi komandējumā redzēju, ka contactless aizņēma 1 sekundi lai samaksātu par pusdienām, savukārt ar pin kādas 15 sekundes noteikti pat ja ne vairāk.

    • Nu, nešauj greizi… Esošie termināli darbojas normālā ātrumā un tāds pat ātrums būs arī šim, jo tā lielā būtība, kāpēc kādam ātrāk, kāpēc kādam lēnāk ir datu pārraides ātrums, nevis tas cik zibenīgi ievadi PIN… Protams, tas ir ērtāks risinājums un ātrāks, ja salīdzina ar kartes ievietošanu, PIN ievadīšanu, bet ne jau tagad viss visur lidos

      • Nu jā izskatās, ka tu nekad mūžā neesi tādus lietojis. Kad biju UK, kad kasieris uzspiež pogu un uz termināļa parādās uzraksts, lai ieliek vai pielik karti, un pēc kartes pielikšanas ~1 sekundes laikā viss ir samaksāts. Savukārt kad ieliek karti, tad viņš tur tik sāk, connecting, sending, processing, tad parādās F1 GBP, F2 EUR (protams tas ne visur), tad nospied F2, tad ievadi kodu, tad atkal sending connecting processing waiting utt, līdz kādām 30 sekundēm toč. Vienīgais, kur ātri strādāja bija Tesco.
        Tai pašā Latvijā pie mums, neatceros vai Maximā vai Rimi tie termināļi arī ļoti bremzīgi strādāja.

        • Nē, tādas lietojis neesmu, bet runājot par to, ko esmu, tad kaut vai tikko Rimi pašapkalpošanās kasē visu sadarīju, izvēlos apmaksāt ar karti, uzreiz jau gatavs termināls, ielieku karti, ievadu PIN un labi ja 1 sek gaidīju un viss gatavs.

        • pareizi – tas atkarīgs no pieslēguma – vienlīdz ātri apstiprinās i pinkodīgās i nfc. vai nu divas sekundes, vai minūti. ievadīt pinkodu, ja vien neesi pilnīgs retards, neprasa vairāk par sekundi.

        • man ir aizdomas, ka Jānis A rakstīja par citu interesantu fīču – norēķiniem par mazām summām bez onlaina autorizācijas.

          tiešām gribētu tādu bankkarti, kura būdama piesaistīta pie konta, sevī glabātu zināmu naudas daudzumu, kuru pats nosaki. ja novicinies pa gaisu, ņem no kartes ‘maciņa’, ja bāz terminālī, tad ar PIN un no konta.

  3. Tikai līdz 10eur? Visur, kur esmu bijis un cik esmu dzirdējis limits ir sākot līdz 20eur, dažādas valstīs pat vairāk.

  4. Man tā liekas stulba ideja – atgriežamies laikos, kad norēķinoties ar karti nebija jāievada PIN, bet jāparakstās. Zagļu paradīze. Tagad vismaz, ja tev nosper maku, bankas konts paliek neskarts, bet ar šīm jaunajām kartēm zaglis mierīgi varēs norēķināties līdz brīdim, kamēr tu attapsies, ka maks nosperts. Būtu jau forši, ja šīs kartes būtu klienta izvēle, bet gan jau, ka ar laiku tās būs obligātas, citas nemaz nebūs.

    • Tikpat liela iespējamība, ka tev nozags maku ar skaidru naudu, vai sliktākajā gadījumā piedraudēs ar nazi vai stroķi un izprasīs tavu PIN. Un laikā, kad bija kartes ar parakstu, neatminos, ka zagļi uz katra stūra to tik vien darīja, kā rāva makus ārā no kabatām. Nevajag būt paranoiskam, un dzīvot akmens laikmetā. Ir 21.gs. tomēr!

      • Neirs. Pats biju liecinieks, kad atrastajai kartei čalis ar viltus parakstu tukšoja karti līdz galam. Kaut gan pēc noteikumiem tanī laikā obligāti bija jāuzrāda personas apliecinošs dokuments, bet protams reti kurš prasīja. Nu tagad būs vēl vieglāk.

        • Glupš cilvēciņš kurš atļāva tukšot kontu, nebloķējot karti ASAP… pats vainīgs! Pret tādiem nav iespēja nodrošināties un tādi pat psihenē ar 4 baltām un mīkstām sienām sķiet spēs savainoties, vainojot psiheni.

        • turpinam teoretizēt. grūti bloķēt karti, guļot slimnīcā ar smadzeņtrīci, kuru tev no mugurpuses izsniedza maskačkas gopņiks. arī ASAP un pats vainīgs?

    • WTF? Kkā manas visas kartes IR aprīkotas gan ar čipu, kuru aizsargā PIN kods, gan ar magnētisko lentu, kuru ” aizsargā ” paraksts… Kur problēma nozagt karti, ieskrāpēt čipu un veikalā pateikt, ka tas nestrādā… bet lenta funkcionē? tik vienkārši, kā viens divi trīs… un tici man… reti kur kāds attapsies, ka paraksti jāsalīdizna un vai kas cits, jo vairumam jau tas paraksts uz kartes, ja ir bijis, tad jau sen izdzisis

        • Paskat ar kadām grūtībām mūsu bankas ieviešs NFC maksājuma kartes, ko pasaule jau drukā n-tos gadus. Tagad tūlīt taisīt vēl aplikāciju un līkām telefonu platformām? Neceri. Bet pēc kādiem 5 gadiem, gan jau arī būs veicams maksājums ar telefona NFC. Tikai neesmu pārliecināts, vai tai būtu jābūt tieši bankas applikācijai. Tad jau drīzāk mob.t. operatora.

  5. Mana ciemata veikalā miniTOP vienmēr tas terminālis ar ento reizi tikai pieņem karti, otrajā veikalā arī dažreiz tas aparāts niķojās, un stāvi ka muļķis kavējot rindu, vai kādam citam karti uzreiz neņem, cerams ka ar šo sistēmu nebūs jātup rindā vai javeido sastrēgums veikalā :D

    • Citadele uzstāda norēķinu termināļus? Nopietni?
      Es nevienu bankas uzstādītu termināli neesmu redzējis..

        • Tur Citadeles termināļi?
          Tiešām neesmu ievērojis, ka kāda banka kaut kur liktu savus maksājumu karšu termināļus

        • soore, saputrojos par bankomātiem un karšu termināļiem. bet ja veikalos sāks uzstādīt bezkontakta termināļus, kāpēc lai no tevis nepaņemtu naudu no Citadeles konta?

        • Viss jau ok, ja būs bezkontakta terminālis, tad paņems no jebkuras bezkontakta kartes, bet tajā rakstā (vai vēl jo trakāk, ja tā ir oficiāla relīze), Citadele stāsta, ka viņi ievieš termināļus, lai gan to dara un attīsta pavisam cita kompānija, tas būtu ļoti nekorekti no sabiedrisko attiecību viedokļa, tāpēc arī mans izbrīns – a varbūt, ka Citadele sākusi arī karšu pieņemšanas un apstrādes biznesu?

        • formāli bankas liek termināļus klientiem, neviens nesaka – par karšumātu slēdziet līgumu ar kādu BKC (izbijušo), First Data, whatever. tāpēc arī tās atļaujas reklamēties – mēs attīstam savu norēķinu tīklu. vai tas ir pareizi hvz.

        • Nu ok, nupat aptvēru, ka ir mums šis tirgus tāds dīvains..lai jau reklamējas, ja citi to nedarīs

        • manuprāt, nav tirgus dīvains un ne tikai pie mums. visur biznesa piramīda tāda – apkalpojošais personāls vai firmas parasti paliek ēnā :)

          labs piemērs būtu internets. tev ir LTK vai Baltcom, un ko tu darīsi, ja noklāsies LIX? zvanīsi provaiderim, kurš telefoniski plātīs rokas un taisnosies, bet kamēr nesalabos centrālo mezglu nekas nesāks strādāt.

        • Prizmā jau sen NFC zīmītes redzamas uz termināļiem. Vēl kaut kur redzēju…

      • apskati rūpīgi kas tev uz čeka rakstīts – first data, sweds, citadele… protams, ka bankas uzstāda terminālus!

  6. Inčīgi… 10EUR tiešām ir mazs limits. Aizvadītajā rudenī/ziemā UK pacēla no £20 uz £30 pēc lielā pieprasījuma. Bet, jā, protams, pirktspēja ir pavisam cita. Bet cilvēki ir pieraduši ļoti ātri, esmu manījusi, ka prasa paši, vai ir contactless, arī es pati aiz pieraduma cenšos nopīkstināt tur, kur nemaz nav vēl. Protams, stūra veikaliņā pie Ahmeda nebūs :) Nākamais, ko vēl neesmu izmēģinājusi, bet viss ir telefonā/pulkstenī uzstādīts – Apple Pay.

    Un tas komentārs par zagļu paradīzi… Nez, laikam latviešiem ir tā doma uzreiz pirmā: “A kā ar drošību?” Jāsargā bankas karte :) Ja pazaudē, tad kāda vēl drošība? Turklāt, uzreiz jābloķē.

    • > 10EUR tiešām ir mazs limits

      banka testē sistēmu, sākumā uz sīkpirkumiem – košļenes, limpene, picas šķēle. kad tā būs atstrādāta, tad limitu varbūt pacels.

      > Un tas komentārs par zagļu paradīzi… Nez, laikam latviešiem ir tā doma uzreiz pirmā

      šoreiz tautībai nav nozīmes, tikai pozitīvi, ka tauta aizdomājas par savu un maciņa drošību. kā es parasti saku – tas, ka man ir paranoja, nenozīmē, ka man neseko.

      • par testiem skaidrs – makes sense. un droši vien tā mazā summa būtu labs pamudinājums cilvēkiem pamēģināt un lauzt aizspriedumus :)

        • nav jau tādu baigo aizspriedumu, bet kad banku sistēma pārstāj strādāt? ;)
          gribi-negribi, kešnaudas līdzi jāstaipa…

          vēl baņķieri iekasē procentu un slinki pārskaita naudu. tāpēc mazos krodziņos/kafejnīcās norēķinos tikai skaidrucī, jo viņiem tie apgrozāmie līdzekļi ir svarīgi tūlīt, nevis pēc pāris dienām.

        • nē, nevis apgrozāmie līdzekļi, bet kešs aploksnes algām vajadzīgs.

        • muļķības raksti. ir vajadzīgi arī apgrozāmie līdzekļi. grūti nopirkt pie tirgus tantes pareizos ‘sačurātos’ gurķīšus sestdien, ja banka piektdienas kartes maksājumus tev ieskaitīs tikai kaut kad pirmdien-otrdien.

        • nu nu :D man ir paziņas, kam pieder bāri un restorāni. Gurķīšus labāk pirkt tur, kur pretī ir izcelsmes dokumenti. Jo ja kāds saindēsies ar sačurātajiem gurķīšiem, nebūs uz ko paripināt bumbu. Turklāt, tu nevari norakstīt pvn.

        • tieši nu nu. man arī ir pāris labi paziņas, kuriem pieder pa krogam. tā ka atstāsts ir no viņu pieredzes. gan par karšomāta naudu pēc brīvdienām, bet iepirkties vajag jau šodien, gan par bankas procentiem no karšu maksājumiem, kas it kā sīkums, bet par vienu aliņu katru reizi ar karti sāk reāli grauzt tavu profitu.
          un tirgus tantes izsniedz gan čekus ar PVN, gan tām ir piegādātāju dokumenti.

        • protams, ka nesaku. viņu maciņos nerakājos :) ja tai biznesā savādāk nevar, tad lai 100 ‘gudrās’ galvas domā ar savu galvu, ne pakaļu, kā sakārtot biznesa vidi.

          es par raksta tēmu – banka piedāvā interesantu pakalpojumu, kas mazmazumtirgotājam atkal liks zaudēt profitu. ja ir konstanta summa – vajag apgrozījumu, ja ir maksa par tranzakciju – vajag uzcenojumu. mazi kantorīši pirmo nevar garantēt un otro nevar atļauties. plus bankas vēlme naudiņu pie sevis ilgāk paturēt, lai to pagrozītu ar profitiņu.

        • nu ne obligāti…
          a) kas tas par biznesu, ja nevari atļauties maksāt 10 rubļus mēnesī par pos terminālu???
          b) ja tev ir konts bankā A, POS termināls no bankas A un klients samaksā ar A bankas karti, tad nauda ieripo tavā kontā 5 min laikā. Ja klientam ir B banka, tad tas ir tieši tāpat, kā ja es tev pārskaitu naudu piektdienas poēcpusdienā no sweda uz citadeli, tad tu saņemsi to pirmdien ap pusdienlaiku. Bet šis ir laika jautājums: cik saprotu ļoti tuvākā laika jautājums to novērst. Tādi ir starpbanku maksāšanas principi.

        • a) runa bija par tranzakciju procentu, nevis termināļa esamību. pie maziem pirkumiem tas sāk kļūt neizdevīgi, ja tu neesi Narvesen tīkls.

          b) par to arī stāsts – it kā nauda ir kaut kur gaisā, tikai, diemžēl, nav tavā kontā. tas nekas, ka ievēlās ārzemnieki un izdzēra tev augsto visīša plauktu un izēda visus steikus piektdienas vakarā. lai jau sestdien-svētdien cilvēki sēž uz lēta degvīna un sautētiem sparģeļiem. otro daļu pārspīlēju protams, vienmēr kaut kas tiek izdomāts.

          > Tādi ir starpbanku maksāšanas principi.

          tos pārzinu, tāpēc arī labāk maksāju skaidrā sīkajam biznesim.

        • ps. lai visu smalki zinātu ir maciņos jāparakājas. un tad izrādās, ka velns nemaz nav tik melns kā to smērē. POS terminālu štelle kāreiz man dzīvē tāds periodiņš iegrozījies to labi pārzināt. Latviešiem vispār patīk čīkstēt.

        • pps – pie šodienas ECB negatīvās procentlikmes neko daudz pa nakti bankā nepagrozīsi.

    • Da kāda tur drošība… te jau vairumam paīdēt par kaut ko svarīgāk, kā drošība. Ja drošība rūpētu, tad visi slēptu kartes PIN kodus, kurus vada atvēzēdamies gan pie kases, gan pie bankomāta, nepiedomājot, to, ka kāds to redz…

    • Gribētu redzēt tavu blondo sejas izteiksmi, kad pēc brauciena sabiedriskajā transportā būsi palikusi bez 10eiro, kurus vajadzēja steidzamam maksājumam. Bezkontaktu savienojums nenodrošina drošību. Karte var būt nozaudēta, līdzi makā, lai to patukšotu. Protams, ka normālam cilvēkam drošība ir pirmā vietā. Postpadomju valstīs krāpšana, rekets un zagšana ir pilnā plaukumā.

      • Mieru, tikai mieru….krāpšana ir arī valstīs, kas nav bijušas padomju blokā…bet ir atvērušas robežas blēžiem no postpadomju valstīm! Nu, un savējie jau ar pa kādam ir.

        Bet uzņēmīgi cilvēki saberzē ķepas un ražo ekranējošus vāciņus bezkontakta kredītkartei, neesmu gan iedziļinājies izpildījumā, bet kautkur paskrēja gar acīm.

  7. Cerams ka Rimi arī ļoti ātri ieviesīs, jo tur JAU IR NFC termināļi, patreiz pieliekot ‘rimi karti’ vari krāt savus rimi centus un nav vairs tur stundām ilgi jāšvīkā nošvīkātā magnētiskā lenta lai ieskaitītu svētos centus.
    Pēc idejas šīs sistēmas ieviešanai vajadzētu RIMI noritēt ātri.

  8. Nepilnīga ideja tās contactless kartes. Drošība nekāda. Nesaprotu, kā te daļai var nerūpēt drošība. Noteikti arī pie auto stūres viņi cenšas nesprādzēties.

    • Vai tad nav tā, ka kartei pie lasītāja (termināļa) jābūt pavisam blakus, lai tiktu veikta transakcija? Tādējādi, kamēr nedod svešiniekam savu karti, visam būtu jābūt pietiekami droši. Plus, šādai kartei izveido atsevišķu kontu, kurā turi tādu naudas apjomu, ko nav žēl pazaudēt. Pašam vien būs jāizlemj cik daudz gribas tērēt uz ērtībām.

      • šīs pasakas par nedrošību stāstīja jau no caurlaižu karšu laikiem. staigāšot tagad sabtransportā kāds un ar portatīvu lasītāju zagšot tavus pieejas kodus. nez kāpēc neviens pat nav mēģinājis.

        nu ok. tev ir bezkontakta karte, no kuras var noņemt nelielu daudzumu naudas. uz kurieni tas zaglis pārskaitīs, cik ātri banka pēc tavas sūdzības nobloķēs jebkurus pārskaitījumus uz šo kontu un izsludinās melnajā sarakstā (nemaz nerunājot par krimināllietas ierosināšanu)? [apčhī] un gatavs.

Ir ko teikt?