Mūzikas tirgū ienāk jauns zīmols DIMD ar pirmo produktu – lampu pastiprinātāju DIMD PP10. Audiofilu iecienītā elektronu lampu pastiprinātāja tehnoloģija, kas ierakstu skanējumam sniedz maksimālu klātbūtnes efektu, šajā ierīcē ir attīstīta augstākajā kvalitātē un apvienota ar unikālu dizainu.
“Mūzika vienmēr ir bijusi Latvijas eksportprece. Tagad Latvijas kā mūzikas lielvalsts stiprināšanā pasaulslavenajiem operdziedātājiem, diriģentiem un komponistiem pievienojas DIMD, kas mūziķu un tās cienītāju aprindās jau ir saņēmis pozitīvas atsauksmes par niansēto ierakstu skanējumu,” stāsta DIMD radītājs un fizikas zinātņu doktors Edgars Spārniņš, kurš pats aizraujas ar mūziku un savulaik spēlējis oboju simfoniskajā orķestrī. Viņam lampu pastiprinātāja ideja radās atklājot, ka sieva, profesionāla vijolniece, mūziku klausās tikai austiņās, jo nepatīk mājas akustiskās sistēmas skanējums. DIMD PP10 ir trīs gadu aizrautīga un intensīva darba rezultāts, ko Edgars veica paralēli zinātnieka darbam Šveicē.
DIMD PP10 ir divtaktu (push-pull) AB klases stereo jaudas pastiprinātājs. Tajā izmantotas tikai pašas augstvērtīgākās komponentes no Eiropas Savienības, Šveices un Japānas. Komponenšu izcilās īpašības apvienojumā ar veiksmīgo tehnisko risinājumu ļauj iegūt kvalitatīvu skanējumu ar ļoti zemu skaņas kropļojumu un trokšņu līmeni. Lai nodrošinātu īsāko audio signāla ceļu, katru pastiprinātāju montē ar rokām point-to-point jeb gaisa montāžas tehnikā.
“Radīts, dizainēts un ražots Latvijā – tie ir vārdi, kas ir iegravēti uz katras DIMD ierīces. Mums ir svarīgi, lai DIMD būtu Latvijas intelektuālā kapitāla vizītkarte. Tāpēc produkta tapšanā pieaicinājām nozaru labākos ražotājus un prātus. Pašlaik strādājam, lai sāktu eksportu uz Eiropu, jo īpaši Skandināvijas, Šveices un Beniluksa valstīm. Pielāgojot produktu attiecīgajam tīkla spriegumam, esam iecerējuši to piedāvāt arī Japānā un Kanādā. Latvijas un ārvalstu tirgus sadalījums iecerēts attiecīgi 10% un 90%,” papildina DIMD dizaina un zīmola radītājs Gusts Rutkis.
PP10 konstrukcijā izmantotas tikai visaugstākās kvalitātes komponentes. Tostarp, piemēram, pašdziedējošie (self-healing) polipropilēna kondensatori, un augstas precizitātes metāla folijas rezistori. Tādēļ pastiprinātāja skanējums tembrāli ir maksimāli pietuvināts dzīvajam mūzikas atskaņojumam. Veiksmīgas projektēšanas un skrupulozas parametru optimizācijas dēļ pastiprinātājam ir tikai 6 dB sekla kopējā negatīvā atgriezeniskā saite. Tas ļauj iegūt optimālu dempinga faktoru, kas savukārt rada izteiktu atskaņojuma klātbūtnes efektu. Lampu pāris priekšpastiprinātājam, kā arī visas četras jaudas pakāpes lampas ir individuāli mērītas un komplektētas katrai ierīcei atsevišķi, tādēļ DIMD PP10 ir raksturīga dzidra, detalizēta un tīra skaņa. Dizainā katrs elements un to izvietojums ir pārdomāts, lai sekmētu pastiprinātāja darbības kvalitāti. Pasvītrojot ilgmūžību, katram pastiprinātājam ir piecu gadu garantija. DIMD var iegādāties www.dimd.eu, un tā cena ir 3450 eiro.
DIMD pamats ir pašu ieguldītais intelektuālais kapitāls un zināšanas, kam papildu saviem līdzekļiem piesaistīts attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalsts un, uzvarot konkursā, iegūts Swedbank un Rīgas domes programmas “Atspēriens” grants.
““Atspēriens” konkursā DIMD bija pārdomāta un izstrādāta ideja; tehnoloģisks risinājums ar augstiem kvalitātes rādītājiem; oriģināls un moderns dizains. DIMD ir visi priekšnosacījumi, lai spētu konkurēt nozarē un iegūtu kvalitātes novērtējumu un atpazīstamību, kas šajā mērķa klientu auditorijā ir ļoti svarīga,” saka Andis Garbars, grantu programmas “Atspēriens” žūrijas loceklis, Swedbank Operāciju izcilības projektu vadītājs.
Malači! Prieks, ka kaut kas tiek radīts, nevis tikai pārpirkts un pārdots tālāk!
Naiss! īkšķi gaisā !
Aparāts smuks, bet pagaidām neskaidrs tā pozicionējums tirgū. Par 3445EUR tas berzējas ar respektabliem vārdiem, kas industrijā jau ir gadu desmitiem. Jautājums, kāpēc, lai rūdīts klausītājs dotu priekšroku Latvijas precei? Ar labu dizainu vien nepietiks.
P.S. Tā arī nekļuva skaidrs, kur pastiprinātāja konstrukcijā pielietots Latvijas intelektuālais kapitāls. Cik zinu, tad lampu pasaulē jau gadus 50 nekas kardināli jauns nav izgudrots.
Šādu pastiprinātāju pasaulē ir daudz un praktiski visiem viņiem ir īpaši kondensatori, rezistori, pielasītas lampas, uz mūziku pasists radītājs un nevāja cena. Par projekta veiksmi varēs spriest pēc gadiem pieciem, ja tas līdz tam izdzīvos. Ko es, protams, novēlu, kā arī kļūt par audiofīlu pasaules leģendu! :)
vajadzēja savulaik aizstāt mājas boomboxu ar daudzmaz pieklājīgu skaņas aprīkojumu….bet zinātniskie prāti nemeklē vieglus ceļus, tie izgudro riteni atkal un atkal….un iespējams, itkā ideālais ritenis kļūst vēl apaļāks, vēl vieglāk ritošs.
bet no praktiskā viedokļa – arī domāju, ka šajā segmentā konkurence ir gana liela un lai veicas uztrāpīt uz tiem cilvēkiem, kuru spēkos ir radīt pircēju plūsmu, jo bez pircēja neviens ideālais produkts nespēj pastāvēt.
Nu savulaik drusku pa lampām esmu painteresējies, un varu teikt, ka viss komplekts (visticamāk čehu JJ) ar visu mērīšanu šim verķim nemaksā vairāk par 100 eur. Pārējās detaļas maksā nu labi pērkot visdārgākajā vietā vēl kādus max 200 eur .Par ko atlikušās štukas???
cik maksā dzelzs, gumija un vadiņi, kas veido automašīnu?
bet pārējo prasa par to, ka tas viss saskaņoti darbojas vajadzīgajā veidā un neizjūk noteiktu km skaitu.
cik maksā makaroni, karote pesto un zaļa lapiņa? bet restorānā par to prasa summu, par ko divi cilvēki var ēst makaronus nedēļu no vietas.
man jau liekas, ka šito verķu pircējiem viens no baudījumiem ir apzināties, ka tev pieder ne vien skanošs, bet arī sasodīti dārgs izstrādājums, kas nav pieejams kuram katram, ja vēl to var pieminēt sarunā un pavērot sarunas biedru reakciju…..sak, te viens kabelis maksā vairāk kā tavs mūzikas centrs, bet šitā kastīte vispār…vārdu sakot, tas ir restorāns.
Ar auto šo gan salīdzināt nevarēs (ja nu vienīgi cenas ziņā:) – tas ir cita sfēra. Protams, ir restorāni ,kur viena karotīte “kaut kā” maksā nezin cik un ļauj nevis remdēt izsalkumu bet ,”uzpucēt” pavisam citas vajadzības.Tajos restorānos strādā slaveni pavāri, kuri paši par sevi ēdājiem ir galvenā pievienotā vērtība+ inovācijas ēdienkartē utt. Taču te ir stāsts par CNC izzāģētu, visnotaļ viduvēju pēc “lampu pasaules standartiem” detaļu kopumu, kura galvenā vērtība ir uzraksts uz aizmugurējā vāka par Latviju. Gribētos jau, lai aiziet viņiem lietas, bet nu stipri jau atgādina Evelatus “veiksmes stāstu”
Nūū…. Iemet acis audiofīļu i-neta lapās…. Tur strāvaa vadi iet pa simtos €, un tie kā zināms ir svarīgākā komponente, drošinātāji pat pa 10000$ utt. :)
Bet ja nopietni, tad jau fiziķim vajadzēja sākt ar mājas (istabas) akustisko mērīšanu, jo ko dod visdārgākais pastūzis, ja istaba ir sūnainu akustiku.
Un nosaukumu varēja likt latviskāku- DIMDENIS
tas jau vairāk sabvūferim piederētos :)
štovētie Dimdiņkāposti ir labāki – saēdies un var tādus rībienus atlaist! ;)
Nu lol, atkal vecā dziesma kāpēc produkts nemaksā tik pat, cik detaļu tāme Argusā? Šādam aparātam, ja detaļu atlasei pieiet zinātniski, lielāko daļu cenas sastādīs korpuss (dizains+ražošana) un pārdošanas izmaksas. Cena ļoti mainīga var būt trafiem un kondensatoriem, ko var atlasīt balstoties uz zinātni vai reliģiju. Šādam stipreklim atlasei jābalstās vairāk uz reliģiju, jo pēc cenas tas drīzāk piedienīgs entuziastu segmentam. Problēma gan, ka veči nav palieliījušies ar to, ko izmantojuši un nav atrāvuši vaļā vāku, kur redzama glītā p2p konstrukcija.
padomju laikos (nu tā ap astoņdesmitajiem) bija tāda urbānā leģenda (bet nav ne jausmas cik tas atbilst patiesībai) ka japāņu audiotehnika nemaz nav izjaucama – ja taisi vaļā, tad viss tur sakūst ķīselī, lai nevar izdibināt noslēpumus. Varbūt, te ir tas pats stāsts :D
bij vēl cita leģenda – ka japāņi pērk krievu tehniku koka korpusos, pie sevis izravē laukā iekšas un iliek savējās.
acīmredzot, abi mīti bija saistīti – koka korpuss vairāk par vienu atvēršanu neizturēja; spriežot pēc mdf sekcijām, sava taisnība tur bija ))
nejaukt koku ar skaidu plati :D
Naudas makam varētu nepatikt “vadu mudžekļa arhitektūra”.
Diezgan banāls ir teksts par pašdziedējušiem kondiņiem. Iespējams nemetalizētie polipropilēni skanētu labāk, ja nu vienīgi fizikas doktors nav atradis kādu citu pamatojumu šādai izvēlei. Un vispār brīnumi jau nenotiek, neekranētās preampa lampas savāc no ētera tik neciešamu fonu, ka nav skaidrs kur hi-end slēpjas.
Jānovēl veiksmes. Un smieklīga ir to kapeiku pisēju īdēšana – cik kas maksā. Uztaisi tad pa 200 lampenieku un tirgo nost – domāju, ka pa tādu cenu pasaule vienkārši juks prātā – nevarēsi atkauties… (tas šitam pilsonim latvianvoiceovers.eu). Lai arī es ļoti gribētu audiofīlēties, cenas dēļ pagaidām nāksies samierināties ar vidējā airopas darbaļauža hifi NAD komplektu… :(
Izejas jauda 2x10W
“Viņam lampu pastiprinātāja ideja radās atklājot, ka sieva, profesionāla
vijolniece, mūziku klausās tikai austiņās, jo nepatīk mājas akustiskās
sistēmas skanējums.”
Un DIMD tam ir risinājums?
Bet ja nopietni, lai čaļiem veicas, jo šajā cenu segmentā viegla dzīve nav nevienam ražotājam.
man savā laikā vajadzēja sacerēt pasaku par Selgas cepumu recepti, kā sievas tos deva zvejniekiem, kad tie devās selgā… ja nopietni, vai nav tā, ka tas skanējums 90% ir akustiskās sistēmas un tad visi pārējie loriņi (pie nosacījuma, ka kvalitatīvs skaņas avots)? tobiš, varbūt sieva klausījās (visticamāk) ausīs jo tumbas bija sūdīgas. Bet vēl ticamāk, ka tas ir piedzejots.
Ļoti maldīgs uzskats, ka labu skanējumu galvenokārt nodrošina akustiskās sistēmas. Skanējuma kvalitāti galvenokārt nodrošina avots, pārējās komponentes skaņas ķēdē to tikai kropļo un tumbas tai skaitā. Neviens pastiprinātājs vai tumbas nespēs “uzlabot” slikta vai vienkārši nepilnīga avota signālu. Nopietns Hi-end sākas ar avotu, un tikai tad, kad tāds ir panākts var domāt tālāk par pre un ampu. Savukārt akustika jau ir beidzamā instance, kas atskaņos visu, ko tai pumpēs iekšā. Morāle ir tāda – nesāc būvēt māju no jumta.
es jau ar teicu par labo skaņas avotu. bet par akustiku kā tikai “jumtu” gan nepiekritīšu. Sanāk tā, ka uzbliez to māju pa 20 štukām un galā piemet s90 tumbas un tās atskaņos VISU ko tur pumpē iekšā? Nu ne tak… Savukār viduvējam hai-endam piemet izcilas tumbas un būs pieklājīgs skanējums. Kaut gan… tas ir tāds mežš, katrs otrais koks ar placebo birku, nemaz nerunājot par to, ka katram cilvēkam ir sava izpratne par skanējumu + 90% cilvēku vispār nespēj uztvert un saklausīt visas nianses. Tikai apvainoties māk. Līdzīgi kā ar krāsām: b**, man ir laba gaume, es krāsas pazīstu, tas ir zils nevis zaļš, bet kad iedod izpildīt kādu sarežģītāku krāsu testu, izrādās, ka tas cilvēks vispār ir ne tikai pa pusei daltoniķis, bet arī daunis.
Par cilvēkiem kas spēj saklausīt kļūdījies, pēc audiofīlu aptuvenām aplēsēm uz šīs planētas tikai 1% spēj saklausīt nepieciešamās nianses (lūdzu nejaukt ar fr.diapazonu). Tāpat dzirdi ir jātrenē, lai saklausītu nianses. No tā arī izriet ka liela daļa pilsoņu ar paceltiem pirkstiem nemaz nenojauš kā patiesībā skan “tīra manta”. Un viduvējam Hi-endam arī ir jāpiemeklē viduvējas tumbas, jo pretējā gadījumā baudījuma vietā nāksies klausīties visus tos avota kropļus, kuri tiks nevajadzīgi izcelti.
Jā, jā, auss jātrenē. Pēc gana ilgiem treniņiem sāk beidzot likties, ka zelta kontakti kaut kā maģiski skaņu tumbu virzienā pārvieto labāk par neapzeltītajiem.
Ja tā arī neizdotos “spēt uztvert” šīs “nianses”, paliktu vēl žēl zemē nomestā laika.
es parasti saku 90%, jo ja uzraksta, ka 99% ir idiņi, tad uzreiz uzrodas bars, kas bļauj – kā tu vari mūs apvainot. 10% atstāj tādu kā drošības spilvenu nenobriedušam prātam.
+++
Šauj greiz sevišķi, ja runājam par hi-end nevis “kaut, kādu skaņu”
Ko tev dos labs skaņas avots ar labu ampu bet kaut, kāda lētā akustika? NEKO!!
Priekš hi-end VISAM ir jābūt kvalitātē!!
Un par skaņas uztveri/dzirdi nerunāsim, tā ir ļoti individuāla lieta!!
Nozīme ir pilnīgi visām komponentēm, vadus un telpu ieskaitot, tikai runa bija par to kas rezultātu ietekmē visvairāk.
Divas ECC83 lampas priekšpastiprinātājam un četras EL84 lampas jaudas pakāpei.
Šis pastūzis boot,lv formā ir pamatīgi apspriests! Secinājums – tehniski mēsls par brangu naudu potenciāli ar mērķi iegūt piķi no dažādiem fondiem! Vienīgā pieejamā tehniskā informācija ir THD pēc jaudas, jeb 0.2% pie 10w jaudas ir sliktāk pat par ķīniešu širpotrebu! Lampas – širpotrebs. Līdz kvalitatīvai skaņai tur kā līdz mēnesim, bet cena kosmiska!
Kas ir tipiskais interneta komentētājs? Pats ne sūda nevar, bet citus nodirst tas ir svēts. Sāc ražot labāk un lētāk, busi miljonārs. Slabo?
Duck, tad 3.5k Eur sagatavo un skrien pirkt!
Bet ja Tu paanalizētu kādas lampas tur izmantotas, paskatītos uz apsolīto kropļojumu līmeni, jeb THD, tad saprastu ka bez dizaina un kosmiskas cenas tur nekā nav!
Daudz labāku lampu pastūzi no pasaulē pazīstamiem ražotājiem var nopirkt 2-3x lētāk!
Tad pērc to kas tev patīk un vari atļauties
Tev varētu būt taisnība par tiem eiropas fondiem
vārdu sakot, reālu pircēju šeit nav :))
Es pats būvēju lampu pastiprinātājus audiofīliem, ģitāristiem un manā kontā drīz jau tie tuvosies simtam. Un ne es vienīgais tāds, tad kā var rakstīt tādu sviestu, ka ”Latvijā uzbūvēts pirmais lampu pastiprinātājs”. ?????? Pie tam ne uz labākajām lampām par ūbereksotisku cenu. 300B triožu stereo pastiprinātājs varētu maksāt 3500 EUR, ne jau uz EL84, kuras izmantoja radiolās. Tajā tekstā tik daudz muļķības sarakstītas, piem., sekla atgriezeniskā saite, labs dempinga faktors un mazi kropļojumi :)))))) Ha ha ha. Šajām lampām, lai panāktu mazus harmoniskos kropļojumus un kaut cik necik dempinga faktoru , nedrīkst būt ļoti sekla atgriezeniskā saite. Tur klāt ir ķērušies īpaši zinātnieki:))) Lai veicas smadzeņu skalošanā!
Vēl citāts no DIMD mājas lapas :” Izstrādājot DIMD PP10, mums vienmēr ir bijis viens, skaidrs mērķis –
radīt precīzu elektronisku iekārtu. Lai to sasniegtu, mēs izvēlējāmies
tikai visaugstvērtīgākās komponentes” Jautājums zinātājiem – EL84 ir pati augsvērtīgākā lampa ???? Vēl murgo par kondensatoriem. Ja gribēja iet uz maksimumu, vajadzēja izmantot starpkaskāžu trafu vai Loftin-White slēgumu.
ja tu nespaidītu tik daudz ????? un :)))))
tad ticamības moments tavam tekstam būtu daudz augstāks.
piedod, ja aizvainoju. pēc uzrakstītā izklausās, ka tu zini par ko raksti.