Aizvadītajā piektdienā, 6. novembrī, Rīgā pie ovālā diskusiju galda par Baltijas stārtapiem svarīgo sprieda vairāk nekā simts viedokļu līderi – politiķi, valsts un privāto investoru pārstāvji, uzņēmēji un arī daži mediju pārstāvji. Arī Kursors bija iespēja piedalīties “Rīgas Riska kapitāla sammitā” [Riga Venture Summit], kas bija daļa no “Silīcija ieleja ierodas Baltijā” [Silicon valley comes to Baltics – sv2b] foruma norisēm.

Lai arī paši rīkotāji sarunas sākumā nosauca twitter birku #RigaVS2015 pasākumā minētajām idejām, tanī pat laikā “Rīgas Riska kapitāla sammita” formāts bija Chatham House rules principos, kas nozīmē, ka idejas un viedokļus katrs no klātesošajiem drīkst izmantot tālāk, taču bez atsauces uz konkrēto personu, kas šo ideju vai komentāru izteicis. Liela daļa no šeit minētā ir manas pārdomas un nav kāda sammita pārstāvja viedoklis.

Foto © Riga Venture Summit / SV2B 2015
Foto © Riga Venture Summit / SV2B 2015

Sāksim ar terminoloģiju un dažiem faktiem. Stārtapi – uzsācēj-uzņēmumi jeb iesācējuzņēmumi. Baltijas valstīs tādu kopumā, diemžēl, nav daudz, taču daži vārdi būs pazīstami – Ask.fm, Infogram, TransferWise, GetJar, piemēram. Viena no stārtapu labas darbības zīmēm (tiesa, ne vienīgā) ir veiksmīga jaunās idejas komercializācija un tālāka pārdošana [exit]. Kopumā, kopš 2010. gada šādu rezultatīvu pārpirkšanu Igaunijā bijis 16, Latvijā un Lietuvā pa trim.

Apkopojot izjūtas, kuras bija pasākumam noslēdzoties, tās nav glaimojošas. Politiķu klātbūtne stārtapu ovālā galda sarunā, gluži kā šo uzņēmēju ikdienā, līdzinās kāzu ģenerāļiem, kas gatavi pārgriezt lentīti, kad viņu līdzdalība jau ir neobligāta. No visu triju Baltijas stārtapu pārstāvjiem un investoriem izskanēja viedoklis – būtu lieliski, ja mainīgās politiskās vadības netraucētu ar likumdošanas izmaiņām, kuras apgrūtina (vai pat padara neiespējamu) stārtapu darbību. Vulgarizējot – igauņi priecājas, ka politiskā vadība netraucē (un nes stārtapu vārdu kā valsts firmas zīmi un pozitīvo PR starptautiskā līmenī), lietuvieši kopā ar politiķiem iedvesmo ideju autorus pašu mājās, lai attīstītu praktisku stārtapu aktivitāti, domāšanu un piesaistītu ideju uzņēmējdarbībai jaunos censoņus, bet latvieši.. Latvieši, piemēram, lūdz izveidot kaut vai vienu valsts stārtapu lobista vietu Silīcija ielejā, bet saņem Ekonomikas ministres pieklājīgu atteikumu.

Silīcija ieleja, par spīti šī ASV uzņēmējdarbības centra glorificēšanai, nav stārtapu svētvieta – ir arī spēcīgi uzsācēj-uzņēmumu un stārtapu kopienu centri Eiropā (Londonā, Berlīnē, Helsinkos), Izraēlā; taču lielākā daļa Silīcija ielejas veiksmes ir apstāklī, ka salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorijā ir iespējams sastapt vienkop pasaules vadošos investorus un spožākos darbiniekus pašiem stārtapiem. No valsts tēla skatpunkta šī ir labākā vieta, kur dibināt Latvijas stārtapu vēstniecību, un, ja Ekonomikas ministrijā neredz tās nozīmību, varbūt Ārlietu ministrija spēs paraudzīties tālākos apvāršņos.

Kā tika minēts “Rīgas Riska kapitāla sammitā” – politiķi sāk rīkoties aktīvi brīdī, kad izjūt mediju un sabiedrības spiedienu. Stārtapiem jāiesaista mediju darbinieki, jāveido to izpratne, lai politiķu naktsmiers būtu trausls un tie sajustos politiski atbildīgi iesaistīties, atbalstot uzsācēj-uzņēmumus. Latvijas gadījumā – mediju redakcijās jāveido savi atbalsta punkti, jāpopularizē jaunie uzņēmumi un stārtapu vides pārstāvji, un tad varam cerēt, ka pēc pieciem gadiem kādā augstskolas auditorijā uz jautājumu, kur vēlaties strādāt, puse studentu sauks stārtapu uzņēmumus. Tas pats attiecas arī uz politiķu iesaisti uzsācēj-uzņēmumu pozitīvā tēla veidošanā. Lai atceramies, ko vērts vien kaimiņvalsts prezidenta Ilvesa nenogurstošais piemērs, minot neskaitāmus konkrētos pozitīvos piemērus no stārtapu vides pie mazākās izdevības, sarunās ar ārvalstu ciemiņiem, propagandējot eNāciju eIgauniju. Savulaik ticis apgalvots, ka citām Baltijas valstīm grūti konkurēt ar Igauniju, jo tur prezidents ir kā katrā stārtapā klātesošs.

Foto © Riga Venture Summit / SV2B 2015
Foto © Riga Venture Summit / SV2B 2015

Noslēgumā jāuzsver, ka tieši politiķiem būs jāpieņem kāds principiāls un būtisks, bet sabiedrībā šobrīd bezgala jūtīgs jautājums. Darbaspēka migrācija ir viens no faktoriem, kas Baltijā un Latvijā konkrēti var kvalitatīvi spēcināt stārtapu ekosistēmas intelektuālo potenciālu. Šobrīd politiķu un Delfi komentētāju izpratne par migrāciju ir vienāda – ir bēgļu kvota, ap kuru laužam šķēpus publiskajā telpā. Taču, piemēram, augstas klases IT speciālists no šī paša, šobrīd trauksmainā līča reģiona, varētu būt vērtīgs pienesums kādam no Latvijas stārtapiem. Ja idejām un darbaspēkam aizvērsim ārējās robežas, vienkāršojot pieeju bēgļu jautājumā, piedzīvosim eEmigrāciju un dienas, kad intelektuāli spējīgākie kadri aizplūdīs uz citiem pasaules stārtpu komūnām..

Būtiskais priekšnosacījums, lai jaunās idejas augtu un attīstītos – stārtapu komūna, Latvijā veidojas ap TechHub Riga un citiem mazākiem stārtapu aktivitāšu centriem. Iespējams tikai pēc vairākiem gadiem patiesi novērtēsim Andra Bērziņa un viņa komandas devumu, kas ir bijis un arī nākotnē ir ļoti būtisks attīstot jauno uzņēmēju zināšanu un pieredzes bāzi.

Investīciju pieejamība Latvijā nav slikta, lai arī joprojām nav “vieglas naudas”, piemēram, ideju prototipu izstrādei un dalībai starptautiskos stārtapu forumos ar saviem jau gatavajiem prototipiem, meklējot globālas investīcijas, piemēram. Šāda finansējuma pieejamība, diemžēl, nav arī citviet Baltijā ne valsts atbalsta mehānismos, nedz arī privāto investoru fondos.

Foto © Riga Venture Summit / SV2B 2015
Foto © Riga Venture Summit / SV2B 2015

Jau vairākkārt uzsvērts, ka stārtapu ekosistēmas izveidē svarīgi arī uzsvērt, ka neveiksmīgas var būt idejas un to izpildījums, bet to realizētāji tādēļ nav neveiksminieki. Jāveido veiksmju un neveiksmju stāstu pieredze un jārosina nebaidīties kļūdīties, jo tikai ar vairākkārtēju neizdošanos visur pasaulē (tātad arī Baltijā un Latvijā) stārtapu veidotāji nonāk pie savām reālajām un dzīvotspējīgajām idejām. Man ļoti patika salīdzinājums par stārtapu kā sportistu, kura neskaitāmās sliktās dienas, grūtos treniņus un mazā līmeņa uzvaras mēs neredzam, taču, lai nonāktu līdz medaļām godalgotam sniegumam, kritienu un kļūdu ir bijis ļoti daudz. Tomēr sportā, saredzot viņa potenciālu, jaunais atlēts saņem atbalstu un padomu. Tas nepieciešams arī uzsācēj-uzņēmējiem.

Bet vissvarīgākais – kādēļ vispār nepieciešami šie stārtapi, kādēļ svarīgi to veiksmes stāsti un sekmīgas / vērtīgas uzņēmumu pārdošanas? Tādēļ, ka visur pasaulē stārtapu īpašniekiem, kuri ieguvuši savu “pirmo lielo naudu”, ir raksturīgi reinvestēt to atpakaļ savās uzsācēj-uzņēmumu kopienās. Tā veidojas “stārtapu valsts-nācijas”, tā izaug tie uzņēmējdarbības centri, kas spēj piesaistīt (Latvijas gadījumā paturēt) talantus dažādās jomās, bet jo sevišķi IT un telekomunikācijās.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
2 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
R

Domāju, azartspēles ar valsts budžetu nav īsti atbalstāma lieta, lai riska kapitālisti paši tiek galā, tai skaitā ar pārstāvniecību Silikona ielejā. Bet to, ka sap*sa atviegloto nodokļu režīmu visai IT jomai nešķirojot – to patreizējiem politiķiem nedrīkst piedot. Neticu, ka nevarēja noformulēt un juridiski nodalīt piem. pakalpojumu sniegšanu, un produktu izstrādi.

Aigars Mačiņš

Robežgadījums:
Un ko darīt ar Sistēmu integratoriem, jeb paņemu no vendora sistēmu x, pieprogrammēju savu skinu un funcionalitāti, pābrandēju un pārdodu, ka savu produktu? It kā jau produkts, vai tomēr pakalpojums. Tad jau vēl jāskatās vai šo produktu nopērk 1 klients vai 100. Ja pēdējais šaubu nav, tas ir produkts. Vai tomēr tā nav?