Pieaugot sociālo tīklu popularitātei, tie sāk kļūt par nozīmīgiem instrumentiem politisko saspīlējumu gadījumos. Gan Twitter, gan Facebook tiek aktīvi izmantoti, lai ātri nodotu informāciju par notiekošo “karstajos” punktos un radītu diskusijas par apkārt notiekošajām netaisnībām. Tomēr varas iestādes, saprotot jauno tehnoloģiju arvien pieaugošo nozīmi informācijas apmaiņā, cenšas ietekmēt šo servisu darbību.
Šodien plašsaziņas medijus pāršalkusi ziņa, ka Krievijā Facebook bloķējis opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstam veltītā gājiena lapu. Dažu stundu laikā tā ir spējusi piesaistīt 12 tūkstošus atbalstītāju. Lapa joprojām ir pieejama ārpus Krievijas.
Augstāk minētā lapa Krievijā padarīta nepiejama pēc Krievijas Interneta regulatora rīkojuma, jo tā aicina piedalīties nesankcionētā masu pasākumā un no februāra šādas darbības ir pretlikumīgas. Regulators nu var izdot rīkojumus slēgt piekļuvi informācijai, kas var apdraudēt sabiedrisko kārtību valstī.
Facebook, Twitter u.c. sociālie tīkli tipiski pakļaujas to valstu likumdošanas normām, kurās tie darbojas. Šī gada pirmajā pusē Facebook pēc varas iestāžu rīkojuma Krievijā ir bloķējis piekļuvi 29 satura vienībām. Pēdējo gadu laikā Krievijā ir veiktas būtiskas likumdošanas izmaiņas, kas arvien striktāk kontrolē izpausmes internetā un tehnoloģiju kompānijām Krievijas pilsoņu dati būs jāuzglabā Krievijas teritorijā. Saprotams, ka tas raisa pamatotas bažas par vārda brīvības ievērošanu Krievijā.
Pretkorupcijas blogeris Aleksejs Navaļnijs ir viens no labāk zināmajiem opozīcijas līderiem. Piektdien prokurori viņam pieprasīja piespriest 10 gadu cietumsodu un uz 8 gadiem cietumā vēlas redzēt arī Alekseja brāli Oļegu par viņu līdzdalību aptuveni 500 000 ASV dolāru zādzībā no divām kompānijām, viena no kurām ir saistīta ar franču kosmētikas gigantu Yves Rocher. Navaļnijs ir noliedzis visas apsūdzības un arī Yves Rocher norāda, ka noziegums nav noticis. Spriedums tiks izteikts 15. janvārī. Sabiedrībā valda uzskats, ka tā ir politiska izrēķināšanās, jo Aleksejs Navaļnijs atklāti stājas pretī Krievijas prezidenta Vladimira Putina 15 gadus veidotajai autoritātei.
